Sex, sarcasm 'n' rock'n'roll: 2010

Jeb LU fizmatu x-mas balle.
Labrīt no Sarkasma.
Tas bija pagājušajā 5dienā. Ņemot vērā, ka tā bija masku balle (ar pasaku tēliem), tika gatavoti tērpi. Rezultātā es kļuvu par Trolli (to no Skandināvu mitoloģijas), bet Sekss par princesi savā vecajā izlaiduma kleitā. Bija jau pavēls, kad ieradāmies FAKultātē ar anormāli mazu alus daudzumu (taupības režīms). No mūsu galdiņa bijām paši pirmie. Gaidot pārējos iekodām, iedzērām alu un paspēlējām spēles, starp kurām bija arī viena tāda kur bija jābāž galva meitenēm starp kājām. Ne jau dziļi goddamn! :D No maskās tērptajiem indivīdiem manu uzmanību piesaistīja tiesnesis (nu tāds kā viduslaikos - nejēdzu kur sakars ar pasakām). Labi daudz dejošanas arīdzan bija - netipiski man, bet tīri labi patika. Nu jā. Sarunas, smiekli un alus noveda līdz domai ka vajag uzpildīties vēl. Šeiten nu pazuda arī taupība. Aiztenterējām līdz Degvielai, gribot sapirkties alu. Bet tā kā bija nakts, pārdeva tikai atvērtus iepakojumus. Fail. Nācās ņemt šnabsi & pārliet plastmasas traukā lai wsp telpās tiekam atpakaļ :D STIKLA TARAI NĒ! :D
Domāts - darīts. Pēc tam jau vairāk bija sēdēšana, runāšanās un uzpildīšanās, kā arī (no manas puses) ierastā šausmināšanās par to, ka cilvēki nelietderīgi izlieto šausmīgi daudz uzdzeramā. Kā ap 3iem naktī Sekss mani aizstiepa gulēt atceros tikai fragmentāli.
Lieki piebilst, ka nākošajā dienā bija diennakti jāstrādā. Bija šaušalīgi sūdīgi utt, blablabla. Nekas jauns.

Ar [paš]cieņu, Jūsu Sarkasms.

...un arī Huskvarn bija. Un es, Sarkasms ar biju. Un tas viss bija iekš Route66.
Tā kā nekad nebiju apmeklējis šo burvīgo iestādi, kas atrodas 2min gājienā no manām jaunajām mājām, tad ar googlestantes palīdzību noskaidroju atrašanās vietu.
Pēc darba pa taisno devos uz centru kur pie GC bija jāsatiek Sekss. Kad atnācu secinaju ka arī Aliņu Artis tur ir... bet brauc mājās. Netipiski un žēl.
Aizsalām līdz Route66 un ieņēmām sēdvietas. Tur ir auksti, jo neviens neprot aiztaisīt durvis, un pašas viņas ar nav iemācītas tā darīt. Brr.
Sagaidījām Mārtiņu, Daci, Emīlu, Mārtu. Tā kā šajā iestādē Brengul's diemžēl nav pieejams, pildījāmies ar nefiltrēto Brāli (pa 1Ls! tikai žēl ka plastmasas glāzē). Paredzams, ka šāds kvalitātes/cenas salikums tik tuvu mājām brutāli iespaidos manas finanses ilgtermiņā.
Klausoties Huskvarn uzradās Madara un Rūtiņa, kuru neielaida iekšā dokumentu trūkuma dēļ. Šoreiz pat manas fenomenālās runāšanas spējas + paziņa bāra štatos nepalīdzēja iedabūt viņu iekšā pasākumā. Dienas škrobe bļ.
Oh well. Huskvarn kā vienmēr dzīvajā ir forši, bet es jau nācu tikai un vienīgi Rūsas dēļ.
Pirms Rūsas Mārtiņš mistisku iemeslu dēļ nolēma iet mājās. Fail. MegaFail.
Pie tualetēm k-kāds īsmatains, būdīgs deģenerāts aktīvi ar mani kašķējās un acīmredzami gribēja izvilloties. Mums neļāva. Gribējās. Bet laikam tomēr labi ka neļāva. Vispār pēdējā laikā šitādi gadījumi ir bieži. Cilvēkiem es sāku atkal nepatikt :D
Pie Rūsas norāvu jumtu ka pieklājas, un Peksis mani sasmīdināja izaicinot uz dejas dueli :D
Protams atteicos, jo nācis biju atpūsties, nevis sacensties. Seksam Rūsas laikā kāds netīšām iekrāmēja pa ''saulīti'', tpc viņa ātri nozuda pie galdiņa dzert alu. Toties Mārta pamanījās slaucīt k-kādam briļļainam muļķim asaras :D Bet es... ko gan es? :D turpinu sarunāt interesantas lietas, kas drīzumā tiks realizētas. Tas gan te netiks detalizēti apspriests, k-gan jūs jau nu to gribētu :D
Pēc Rūsas izdzērām vēl pa Brālim, pavadījām Mārtu uz taxi un devāmies mājās. 4h miegs pēc kura Sekss gandrīz nokavēja lekcijas, bet es paliku gulēt tālāk. Neskaitāmas reizes atliku modinātāju un piecēlos tikai ap 1iem dienā.

Bet tgd gan atā. Jāiet uz masku balli.
Veiksmes bērni ;)

Sekss mokās ar bezmiegu un sabeigtu dienas ritmu tuvojošās sesijas un balīšu dēļ, tāpēc tagad jūs informēs par to, kā īsti gāja ceļojumā uz Smilteni.

No rīta nedaudz ar Sarkasmu pagulējām un tad devāmies stopēt. Pa ceļam jau gadījās pirmās aizķeršanās - jaukā kontrole mūsu bezmaksas transportos. Par laimi izdevās ieskaidrot, ka mums nav naudas, bet tiltam akmens tāpat gājām pāri ar pašu kājām. Veiksmīgi aizbraucām līdz Julgai un izdzērām pirmsstopēšanas alu. Stāvot sniegā. Salstot. Bišķi. 

Uz priekšu tikām ļoti ātri. Bet Šembis mums mina uz pēdām. Kad tikko sākām nopietni stopēt no Brīvdabas muzeja - viņš jau bija redzams tālumā. Kad Siguldā sākām stopēt, viņš paziņoja, ka arī ir Siguldā. Pat galā mēs diezgan vienādā laikā nonācām. 

1. Mašīna Brīvdabas muzejs -Sēnīte.
2. Mašīna Sēnīte - Sigultas otrs gals.
3. Mašīna Siguldas otrs gals - Bērzukrogs (Mūs līdz tam aizveda vīrietis, kuram vajadzēja uz Cēsīm braukt. Man patīk, ka cilvēki ir tik jauki. It īpaši ziemā.)
4. Mašīna Bērzkrogs - Smiltene. Mēs jau bijām zaudējuši cerību patiesībā nostopēt, jo bija jau tumšs diezgan un auksts, un autobusam bija jābūt pēc kādām 20 minūtēm. Tomēr, kaut kāda iekšējā balss mani dzina izstiept roku un mūs aizveda līdz pašai Smiltenei. 

Smlitenē satiku Vilku, kuru nebiju redzējusi kādu gadsimtu. Savācām arī Šembi un Baložmāri un devāmies siltas vietas meklējumos. Par siltu vietu izvērtās kafejnīca ar bauskas alu, garšīgiem kartupelīšiem un ziemassvētku dziesmām. Ā, un tantiņām, kas pārvēršās par suņiem pēc ieiešanas tualetē. 

Pēc tam gājām iepirkt alkohola krājumus. Garajiem 0.5 bija atlaides un jūs jau varat nojaust, ko tas nozīmēja. Pēdējo labo alu tajā vakarā izdzērām stāvot pie kaut kādām garāžām. Pēc tam jau devāmies uz Kultūras namu.

Daudz mazu bērnu. Nu nopietni. Un viņi izskatās pēc emobērniem. Sarkasms nokonstatēja arī to, ka mūsdienās pēc krūšu izmēriem meiteņu vecumu vairs nav iespējams noteikt. 

Man šodien patīk uzskaitīt tāpēc, lietas, kas par koncertu ir atzīmēšanas vērtas:

*Skaņošana bija vienkārši šausmīga. (Pirmā lieta, ko es sapratu, kad kāds sāka spēlēt)
*Pušu tualetes regulārie apmeklējumi. Tajos gan pārsavarā piedalījās vīriešu kārtas pārstāvji. Šembis atklāja jaunu sportaveidu - līšana pāri un iekšā tualetes kabīnēs. 
*Sarkasms uzturēja tradīciju un neatļauti ienesa alkoholu. Diemžēl tas nebija īpaši dižs sasniegums, jo nedaudz pacenšoties tur pat mucu varētu ieripināt iekšā.
*Viena laba grupa - Faithful In Misfortune. Sarkasmam no viņiem spranda sāpēja un manējā arī tagad tāda stīva jūtas. 
*Cilvēki tur taisīja HC mošu pie jebkā. Cmon.
*Transporta gaidīšana un tikšana līdz āfterpārtijam.

Ierodoties āfterpārtijā Sarkasms paspēja salekties (vismaz tā mums 5 no rīta teica) ar kkādu bezmatainu čali. Tas čalis kaut ko par matiem komentēja un Sarkasms tikai piebilda, ka tam čalim uz kapuces ir vairāk matu nekā uz galvas, turklāt viņš piekodināja neapvainoties. Tā bija pirmā pafeilīgā lieta āfterā. 
Tur vispār bija pilns ar mazgadīgajiem, kas brutāli kapāja un puslīdz ciešamu mūziku. Pa visu to pasākumu bija tikai kādas divas, manuprāt, atzīmējamas lietas.
1. Ja divi cilvēki izdomā ieiet tualetē un izdzert alu viņi to nevar mierīgi izdarīt, it īpaši, ja pasākumā ir tikai viena tualete.
2. Ja man blakus pie galda tiek apguldīta mazgadīga meitene un viņa sāk raustīties, tas nozīmē, ka viņa vemj un pēc tam ļoti vēlas uzskatīt mani par mīkstu krēslu. 

Ap pieciem, kad viss jau bija totāli noriebies mēs atklājām, ka iet vietējais transports uz Smiltenes centru. Pasalām, sagaidījām autobusu un braucām mājās. Vispār, ir ļoti dīvaina sajūta, ja pēc stundas brauciena pamosties un saproti, ka esi TIKAI Cēsīs. Kā viens autobuss, var no Smiltenes līdz Cēsīm braukt stundu? 

Pēc trīs stundu brauciena beidzot bijām pie Sarkasma, izgulējāmies un izēdām māju. 

Labnakt mīlīši. 
Sekss tagad ies gulēt.

Beidzot saņēmos izdarīt to, ko vajadzēja izdarīt jau sen. Pastāstīt jums to, kā mums gāja 18. novembrī. 

Datums jau pats par sevi ir īpašs, bet vēl īpašāku to padarīja fantastiskais pasākums, kur jūsu Sekss un Sarkasms piedalījās. Bet sāksim visu no paša sākuma. 

Vakarā tikāmies centrā ar mērķi paspēt aiziet līdz dzīvoklim un aiztaisīt logu, kurš iepriekšējā dienā bija atstāts vaļā. Vismaz tajā dzīvoklī tāpat nebūtu ko zagt, kā vien pāris sapuvušas lietas padomju laika ledusskapī. 
Pa ceļam satikām Šembi un tā nu viņa kompānijā atradām ceļu līdz dzīvoklim un tad līdz Ulmaņa piemineklim.
Parakstījāmies par to, lai bezmaksas izglītība būtu tikai valsts valodā, saņēmām lāpas un sākām gaidīt gājiena sākumu. 
Tās emocijas, kas iestājās redzot simtiem lāpu degam apkārt, simtiem cilvēku dziedam dziesmas un simtiem cilvēku ar saucieniem apstiprinot to, ka viņi ir latvieši. Gājiens bija no Ulmaņa statujas līdz Brīvības piemineklim, metot līkumus pa Vecrīgu. Gāja gan pavisam veci cilvēki, gan jaunieši, gan mazi bērni. Viens otam blakus un vienoti.

 
Pēc gājiena satikām čupu ar savējim cilvēkiem un sākām doties uz Ļeņingradu (kur tad vēl). Tā palēnam brengulis pēc brenguļas, un doma par iešanu uz salūtu lēnām izplēnēja. Bet par to sabīdījām kopā galdu un Sarksms paspēja viņu iekarot! Bet tas galds kopumā piedzīvoja daudz. Hmm, laikam turpmāk jāmēģina notikumi pierakstīt ātrāk, jo īsti precīzi vairs neatceros, kā pienāca dienas beigas. Es tikai pamanījos kļūdīties izsaucot taksometru un mājās (ne savās) ļoti saldi aizmigu.

Un jā. Bija arī Dzejas Zveja.
Es, Sarkasms, biju starp dalībniekiem un tā kā vēl joprojām neesmu pieradis uzstāties publikas priekšā, sabrenguļojos ne pa jokam.
Bet sāksim no sākuma. Tā kā iedvesma mani piemeklējusi nav sen, nācās atkal ķeksēt ārā vēl nedeklamētas ''pērles'' no vecajiem darbiem, kas tika darīts burtiski 30min pirms Zvejas sākšanās.
Kopā ar Seksu ieradāmies neraksturīgi vēlu, tādēļ nesanāca aizņemt galdiņu. Un neviens no agrāk atnākušajiem ar nebija pacenties. Draņķi, ne? :D Piemetāmies klāt čupiņai nezināmu cilvēku [pirmo reizi sanāca nesēdēt kopā ar lielu daļu savu mīļo cilvēku]. Protams pēc laiciņa pienāca arī mana kārta uznācienam uz skatuves/baltā dīvāniņa. Visā visumā smuki, pozitīvi utt, ja neskaita to ka es biju mazliet pārbrenguļojies un liekas, ka nolasīju vienu dzejasdarbu divreiz :D Bet tauta neņēma ļaunā un bija forši. Līdaka [pazīstams kā ''Aizver muti!''] vispār brutāli norāva jumtu. Sen nebiju neko tik lielisku dzirdējis. Toties Kivičs [no tās papretīgās puspopgrupas] bija pārķēris vēl pamatīgāk nekā es, un skanēja vēl nožēlojamāk nekā parasti - sliktākais EVER ko esmu Dzejas Zvejās dzirdējis. Tālāk jau sākās problēmas, jo mans mīļais brāļuks pamanījās mani nobesīt tik ļoti, ka es pirmo reizi mūžā Ļeņingradas telpās iestājos par aktīvu vardarbību [a.k.a. ''es tev visus zobus izsitīšu pidars tāds]. Nu vai k-kas tamlīdzīgs. Fail man. Atvainojos visiem ka nepadomāju ka jāpaiet citur. Atceraties iepriekš pieminēto I. cilvēku? Vakara gaitā secinājām, ka nekādas nesaskaņas nav izveidojušās, un pēc pamatīgi daudz brenguļiem tika realizēts iekpriekšreizes fantastiskais plāns. Bet tā jau cita tēma.
Bumbas ;) č.

Un tas bija 11. novembris. Svarīga diena, kā man, tā arī visiem pārējiem cilvēkiem kam saprāts ir pareizajā vietā.
[jā, tas esmu es - sarkasms - šeit pēc ilgāka pārtraukuma]
Pēcpusdienā devos uz centru, kur bija jāsagaida Sekss. Tā, kā tiešām bija jāgaida, aizgāju satikt Arti un 2 viņa kursabiedrus, kuri klusā Vecrīgas nostūrī bamšļojās. Es no šīs izklaides atteicos, bet tas netraucēja kompāniju sastādīt. Pēc tam jau bez kursabiedriem aizgājām uz Ļeņiniem iedzert pa pirmspasākumu brengulim, kur arī sagaidījām Mārtiņu, Kristīni un arī Seksu. Pēc tam virzījāmies uz krastmalu, paklausīties ko tad mums šogad piedāvās mīļie pasākuma veidotāji. Kā par brīnumu izcēlos ar neaktivitāti, jo bija mazlietiņ paplucināts garastāvoklis, bet kopumā bija skaisti, vienoti, nacionalistiski un jebkādā ziņā patīkami. Ja, protams, neskaita Irmas piegulētāja nesmuko uzvedību Skandinieku uzstāšanās laikā. Visu laiku uzradās un pazuda pazīstami tautieši (šoreiz pie tam kuplā skaitā!). Tad mēs ar Seksu nolēmā iet nolikt svecītes, kamēr viss pūlis vēl nav sācis kustēties... jā, un arī tpc ka cauros šūzos manas kājas bija apledojušas un draudēja sasalt pa visam, lai tiktu atkausētas tikai 2438.gadā. Kad aizgājām, sienas jau bija aizņemtas.
Piemetāmies klās ļeņingradiešu pulciņam, nolikām svecītes un pēc brīža devāmies atpakaļ, paklausīties vai vēl kas patīkams nenotiks. Pa ceļam dungojos ''mēs sitīsim tos utainos'', nonācām līdz skatuvei... un bitīt matos! Tieši tā pati dziesma sāka skanēt. Vai nu Sekss ir pareģis, vai arī mēs esam kļuvuši jau tik lieliski, ka mums sācis kāds sūtīt zīmes no kosmosa :D
Tajā brīdī man sūdīgais garīgais wnk izlaida garu, smaku un visu pārējo, un es pirmo reizi pa visu dienu sajutos kā es - nebeidzami pozitīvs, lepns un laimīgs!
Tā kā plosta laišanu man vēlmes skatīties nebija, devāmies uz ļeņiniem, lai paballētos. Satikām atkal Mārtiņu, satikām cilvēku I. un dzērām Brenguli. Ar laiku piesēdāmies pie galdiņa, vēl mazliet vēlāk, pilnībā okupējām šo galdiņu. Nu tālāk nekas tāds baigi special nebija. Tā piemīlīgi piekapājāmies un k-kādā brīdī I-cilvēkam izteicām interesantu piedāvājumu, no kura cilvēks arī neatteicās. Turpinājām kapāt un gaidīt I-cilvēka kustības spējas... un nesagaidījām! Tālākā nakts daļa bija personiska rakstura murgs ar konfliktiem, bez jebkā tāda, kas jūs - izslāpušos pēc ballīšu aprakstiem - varētu interesēt, tpc neizpaudīšos.
Mājās bijām, pēc manām domām, k-kur īsi pēc 4iem.

Ballējaties, bērni, ballējaties ;)
līdz tuvākajam laikam.

p.s. šodien Dzejas Zveja.

Tā, kādu laiku te ir bijis pamatīgs tukšums. Bet tagad es atsāku lapas atdzīvināšanu. Tātad te ir dažas pārmaiņas - ārējais izskats (ko uzreiz var pamanīt laikam) un arī sastāvs. Rokenrolls mūs ir pametis, bet Sekss un Sarkasms turpina ballēties. Gaidam, kad parādīsies jauns rokenrolls.

Un tagad par piektdienu!

Piektdien vakarā ar Sarkasmu devāmies uz centru, jo bija piektdienas vakars un piektdienas vakaros ir jādara lietas. Vispirms aizgājām uz dzīvokli un uzzinājām, ka elektrība mums ir tikai vienā istabā (tur ar elektrību vispār notiek interesantas lietas), un tad gājām iedzert "Up-in-smoke" brenguli, kas bija tumšais, bet garšoja ieskābis, un sākām meklēt ballīti. Protams, Artim bija ballīte. Nu tīri tehniski Kristianam, čalim, kurš pārvācās dzīvot no savas mātes stāvu zemāk. Sagaidījām centrā Arti un Rūtu un tad gājām iepirkt alkoholu. Mums bija divi litrīgie skābulīši un moka (Rūtas). 
Rimi pārdevējai es izraisīju nelielu apjukumu. Pie pirkšanas viņa man prasīja dokumentus, es paprasīju vai studenta apliecība der. Atbilde bija noliedzoša un viņa izskatījās ļoti pārsteigta par to, ka es viņai vienkārši iedevu pasi. 
Tālāk gājām uz pieturu un braucām. Jau pa ceļam sākām bamšļoties, jo kā tad var būt Artis bez bamšļa. Veiksmīgi tikām galā un nebija pat jālien iekšā dzīvoklī pa logu. Lielākā daļa no sejām bija pat redzētas. Ballīte bija diezgan aktīva - lēkāšana, dejošana, bļaustīšanās, runāšana un dzeršana, protams. Visu sīki un smalki uzrakstīt nevarēšu, jo precīzi neatceros, bet šaubos vai kāds vispār atcerās. 
No rīta pamodos un izskatījās, ka istabai būtu gājusi pāri vētra! Starp citu, no rīta piedāvāt dvuļu vai jebko citu alkoholisku man nedrīkst, ja vien negrib redzēt manu sejaskrāsu paliekam nedaudz zaļganu. Sarkasmam bija pat sliktāk un viņš knapi izkustējās. 
Vispār bija ļoti laba ballīte un laba pēcballītes sajūta. Un vislabākā bija soļanka pēctam. 

Gaidat tālākos stāstus!
Jūsu Sekss. 

Nu, tā.

Rokenrols nu aiziet savos ceļos.

Dzīvē ir pārāk daudz pavērsienu, pārāk daudz lietu, un es nespēju visām tikt līdz.

Atvainojos, un novēlu veiksmi jauna rokenrola meklēšanā.

Es ceru, ka jums bija jauks laiks, un es zinu, ka man bija, rakstot (vai nerakstot) šo blogu. Arī šī ziņa ir novēlota.

Visam kādreiz ir jābeidzās, taču turās, es vēl kaut kur esmu/būšu. Ne tas, kas biju, ne rokenrols, bet kāds cits. Rokenrola laiki laikam ir cauri. Es nezinu, kādi laiki tagad ir iestājušies. Pārdomu? Neziņas? Vai varbūt absolūtas skaidrības? Es nezinu. Bet man žēl, ka manas neziņas dēļ cieš citi. Kā arī es pats.

Nu, ko, ko tur vēl vārīties. Tad - labu veiksmi, un turās.

Uz... nē, es nezinu, vai redzēšanos. Šajā blogā ne. Tāpēc - visu labu.

Un ja jau sāku šodien rakstīt, tad uzrakstīšu arī par 6dienu.
Sākās viss ar ideju par iešanu uz Baltijas Sauli.
Pamodos pie Seksa un devos mājās sakopties augstākminētajam pasākumam.
Izdarīts. Aizgāju uz Baltijas Sauli, paskatījos bruņinieku cīņas (vienmēr mani fascinējušas), secināju ka maz paziņu. Gaidīju kamēr no Alus Festivāla atnāks Bro ar Kristīni. Atvilkās, padzērām alu, Bro piekapājās :D Satiku čali no BA, kura vārdu es neatceros, bet zinu ka bija uz ''M'' burta :D.
Pēc 20 beidzot uzradās Zane. Brītiņu paļerkstējām un diemžēl nedzirdot Metsatõll, devos (kopā ar Bro i Kristīni) uz Ļeņiniem, kur bija jāsatiek Mārtiņš (no BA) un Hišams (Libānietis pēc tautības, arī no BA), kā arī Šembis. Kad ierados secināju ka arī Igors ir ieradies. Vakara gaitā uzradās Aliņu Artis, Alise un vēl daudz daudz patīkamo cilvēku. Sakapājos Brenguli. Kad Bro izdomāja iet mājās (2os naktī), mans veselais saprāts zaudēja un es nolēmu palikt kapāāāāt! Sekoja daudz daudz sēdēšanas uz dīvāniņa, kvalitatīva kõõmas noķeršana ar interesantām sarunām un provokācijām (ne no manas puses).
//p.s. (provokatorei) - pus gadu atpakaļ tas būtu gājis cauri ^^ :D //
Tad es atslēdzos. Galīgi. Turpat Ļeņingradā uz krēsla.
Šembis bija iekš depo uz to laiku laikam :D
Pamodināja mani Artis ar Seržio ap 6iem no rīta (nosnaudos kādu stundiņu ^^). Secināju ka man uz rokas ir uzzimēts gliemezis (vēlāk uzzināju ka nevis Šembja, bet gan alises roku/marķiera darbs). Un tad es tenterēju mājās, lai līdz 1iem nosnaustos.

Verdikts - viens no labākajiem telpu dzerstiņiem šogad.

Chill, šodien atkal uz centru un atā :*

Labrīts šajā drēgnajā rītā no Sarkasma.
Beidzot esmu mazliet atgājis no ballītēm (līdz šovakaram protams :D), tpc uzrakstīšu kādu iekavējusos stāstu.
Šoreiz Sutas Balss.
Pusotru diennakti pēc atgriešanās no Čehijas (par ko raksta Sekss), es iekš Ļeņiniem saskrējos ar Rokenrõõlu. Un tapa ašā ideja, ka jādodas tomēr uz Sutas Balsi. Pēc ātras sataisīšanās sekoja Harcõõr brauciens, bez siltām drēbēm un telts. Neskatoties uz to, ka tikai piecos bijām uz šosejas, tikām laicīgi līdz Alūksnei. Sapirkām paiku un alko, spmaldījāmies, sastapām mentus, kuri mums uzrakstīja protokolus par to, ka nebija atstarotāju, kaut gan mums katram rokā bija pa alus traukam. Priecīgi ka tā :))
Jau iekš Sutas satikām Lauru un Gunitu, no kurām nostreļījām guļvietu teltī. Iekapāju, sapazinos ar nacionālistiski noskaņoto Kartupeļu Valdoni, kurš bija pilnīgā kõõmā un liekas ka nemaz nākošajā dienā neatcerējās, ka ir ar mani sapazinies. Nu jā, es ar viņu sapazinos arī pagājušā gada Sutas Balsī, be tto viņš protams ar neatcerējās :D
Sekoja sagurums un miegs.
Nākošajā rītā pamodos un uzpildījos ar svaigu alu pa 0.60Ls. Piemīlīgi, jā. Gandrīz visu dienu nosēdēju Konservēto Stringu busiņā un dzēru dvuļas (neraksturīgi sev, jo Šembis nebija :D).
Vakarā aizmaucām līdz veikalam pakaļ vēl alum. Sēdēšana pie ugunskura un dažu noteiktu cilvēku barošana ar alu un vēl visādi jautrumiņi.
Jau naktī atkārtoti satiku Nastju, un kapājām manu šņabi (to leģendāro, kuru man izdevās no Zvēra atvest neiztukšotu!). Pēc ļoti neilga laika es atvadījos no jelkādas skaidrības un veselā saprāta un atlūzu. Pamodos puspiecos no rīta ne savā teltī, viens, bez guļammaisaun ietinies apmetnī. Aizgāju līdz savai (Lauras) teltij, secināju ka mans guļammaiss ir aizņemts, ieritinājos atkal apmetnī un atlūzu vēl.
No rīta satiku Nastju, uzzinaju ka pēc manas atlūšanas viņa ir veiksmīgi izkapajusi šņabi un pametusi manas guļošās miesas, lai dotos vēl alko meklējumos.
Uzpildījos (gandrīz pārpildījos) un devos uz šoseju kopā ar Rokenrõõlu un Mazo Rutu. Dzērām alu Alsviķos, turpat arī lietus laikā gulējām uz soliņa un šokējām/mulsinājām garāmgājējus ar savu paskatu. Pēcāk sapazināmies ar k-kādu čali, kurš ar rokenrõõlu aizgāja stopēt, kamēr mēs aizbraucām ar autobusu līdz Pleskavas šosejai, no kurienes gribējām sākt stopēt.
Paēdām brokastis un nostopējām mašīnu, kas bija pilna ar paziņām, kuri man uzdāvinaja alu, papīpēja ar mums un aizbrauca tālāk. Mirkli vēlāk nostopējām mašīnu, kuru bija nostopējušas jau Laura ar Gunitu, iekāpām iekšā un braucām. Aizmigu. Pamodos jau juglā un devos pie Bro. Sadzēros alu, nolēmu nebraukt majās un aizmigu.

Tas arī viss bērni ;)
Adios amigos, bļ. :D

11.08.2010.
No rīta pamodāmies telšu pilsētiņas pļavā vēl bez teltīm. Dienas plāns bija sagaidīt latviešu atbraukšanu. Tikmēr varējām vērot, kā cilvēki pakāpeniski ierodas, mazgāt drēbes un sauļoties.
Iepriekšējā dienā mēs pie dušas netikām, bet tā vietā izmantojām upi.  Pie neveiksmēm var pieskaitīt arī to, ka Sarkasms iepriekšējā dienā pazaudēja savu flaneli.
Ap kādiem sešiem viņi beidzot ieradās. Tad sākās marazms ar galveno jautājumu - kur celt teltis? [Mūsu telts un manas kerzas arī bija atbraukušas]. Kad tas beidzot bija izdarīts pastāvējām rindā pēc aprocēm un gājām reidā pa picēriju/bāru. Bēt, picērija bija piebāzta un rezutlātā mēs gājām tikai uz bāru. Mmm, čehu alus, gudras sarunas un es pat iedzērusi spēju uzvarēt Sarkasmu biljardā.
Kaut kad pa nakti gājām gulēt. Pirmā nakts teltī, kas jau likās kā lielumliela ekstra.

12.08.2010.
Kopā ar aprocēm tika piešķirtas arī programmiņas un oficiālie miskastes maisi. Pēc programmiņas izpētes mēs sapratām, ka tas bija vienīgais tiešām vēlais rīts, kas mums ir pieejams, tāpēc vajadzēja paspēt izdarīt daudz. Vispirms aizgājām uz pilsētu iedzert kādu alu, aiziet paēst un iepirkties. Paēšana izvērtās diezgan interesanta. Picērija bija vienīgā normālā ēstuve visā pilsētā, bet Sarkasmam viņa krekla trūkuma dēļ lika aizvākties. Diezgan īpatnēji, ņemot vērā to, ka iepriekšējā dienā dabūjām vērot oficianti, kas bija ģērbusies ļoti, ļoti atklāti, un es šeit nerunāju par krūtīm.
Kamēr Sarkasms ārā pīpēja, es pasūtīju picu līdzņemšanai, jo ēst tomēr gribējās. Paēdām tuvējā parkā un tad aizgājām nopirkt ūdeni, kas bija deficīts tur, un alu, kas noteikti nebija deficīts. 
Ar kasti alus bija viena noteikta problēma - es viņu nevarēju pastiept. Arī Sarkasms viņu īpaši tālu panest nevarēja, tāpēc ceļu līdz festa teritorijai mēs veicām ļoti ilgi. Beigu beigās viņš sapazinās ar meksikāņiem, kas viņam izpalīdzēja ar ratiņiem. 
Nākošā lieta bija merča izpēte, kurā galvenais mērķis bija oficālais krekls un pīrsings. Pie oficiālā merča bija nenormālākā rinda, tāpēc izlēmām, ka tajā stāvēs tikai Sarkasms. Kamēr viņu gaidīju tiku safotografēta (1. reizi) un sapratu, ka viņiem tur smukas meitenes tiešām ir deficīts. Tikām pie XL izmēra oficiālajiem krekliem un bīdījāmies tālāk. 
Pie Obituary sākām bīdīties pie skatuves, lai būtu pirmajā rindā uz Fear Factory. Pēc Obituary nokļuvām otrajā rindā. Nākošā grupa bija Gojira, par kuru mēs nezinājām, kāda tipa mūziku viņi spēlē. Nu tagad es zinu, ka tā ir mērena gaļa. Manas iekšas tika ļoti traumētas un tad, kad vokāls iekliedzās "wall of death" man palika ļoti ļoti bail. Par laimi pirmās vietas saglabāja sevi, kā pirmās vietas. Tad noklausījāmies Sepultura, kas skanēja uz otras skatuves un tad sākās Fear Factory. Jūsu Sekss mira no laimes, par spīti tam, ka viņi nespēlēja to, ko es gribēju dzirdēt.  Kvalitāte viņiem bija lieliska.

13.08.2010.
Otrajā dienā bijai baigās čakarēšanās ar grupām. Sarkasms ar Patu aizgāja uz skatuvēm, lai paspētu uz Alkonost, kuri nespēlēja. Tad dzērām alu Callisto laikā un pēctam pie Catamenia Sarkasms gāja pie skatuves, bet Pata gāja uz teltīm un viņa vēlāk stāstīja, ka viņu savāca ātrie un laida iekšā šķidrumu. Ja atmiņa mani neviļ tad pēc Catamenias mēs aizgājām uz teltīm iedzert pa alum, ieēst, lai pietiktu spēka pirms Mnemic tikt pie skatuves. 
Bijām atpakaļ uz Monstrosity un pie Kalmah gājām pie skatuves. Crushing Caspars laikā bijām pirmajā rindā. Jāsaka, es pirmo reizi mūžā dzirdēju kaut ko, kas izklausījās pēc kvaltitatīva pankroka. Pēc tiem vajadzēja skanēt Mnemic, bet uz otras skatuves gaidot bija jābūt Bal-Sagoth. Par laimi sākumā jau Sarkasms sadzirdēja, ka tur spēlē Sybreed un gāja klausīties tos, kamēr es sargāju vietu. Liels WTF manā sejā parādījās tad, kad uz skatuves izkāra Necrophagist plakātu. Turklāt neviens nevarēja paskaidrot, kas īsti notiek. Aizvilkos arī uz Sybreed. Tur Sarkasms noķēra viņu basģitārista aproci un izskatījās diezgan priecīgāks. Pēc tam ļoti uzmanīgi vērojām tablo, lai redzētu, kad īsti Mnemic spēlēs. Brīnumi notiek, jo pat to saprotot gandrīz pēdējā mirklī mēs tikām pirmajā rindā. Sarkasms acīm redzami juka prātā un apsargi uz viņu ļoti aizdomīgi skatījās, bet viss beidzās labi. 
Vēl pavazājāmies, padzērām alu un Devin Townsend laikā sākās negaiss. Ļoti ātri aizkūlāmies līdz teltij. Veicām pāris drošības pasākumus pret samirkšanu (vienā galā bija peļķe) un gājām gulēt. Sarkasmu nakts vidū pamodināja tas, ka viņam uz sejas pil (teltī bija izsists caurums), bet es pamodos no skaļākā pērkona, ko biju dzirdējusi pa savu mūžu. 
Par laimi negaiss bija īss, tāpēc no rīta viss nebija pilnīgās peļķēs. 

14.08.2010.
Pēdējā koncerta diena. No rīta aizgājām uz veikalu nodot kasti un pudeles, nopirkt vēl alu un paēst. Tur redzējām vēl latviešus, kas nebija no mūsu kompānijas. Dīvaini, ka tā sadalījušies bijām. 
Pēc tam veikalā satikām savējos latviešus, kuri staigā pa veikalu ilgāk nekā vidusmēra caca. Lielāko daļu no viņiem nesagaidot gājām uz teltīm, lai paspētu uz Graveworm. Uz kuru es nepaspēju, jo ilgi sēju zābakus. 
Pēc Madder Mortem devāmies atpakaļ uz teltīm, kur tika izmēģinātas Čehu lietas. Džīziņ. Pēc tam jutos ļoti izsmērēta un tādā stāvoklī jūsu Sekss tiešām ir Sekss. Kaut kā izdevās sapurināt sevi un Sarkasmu, lai paspētu uz Diablo Swing Orchestra. Pie Tankard bijām pie skatuves un man visu laiku vajadzēja modināt Sarkasmu, kurš lūza nost. Gaidot Mesugga, mēs tomēr atstājām otro rindu, jo abi bijām pusaizmiguši. Kamēr Sarkasms gāja pēc alus mēs vēl viens otru pamanījāmies pazaudēt. Par laimi atradāmies. 
My Dying Bride es nesagaidīju, jo nereāli nāca miegs, bet pēc Sarkasma vārdiem viņiem bija labākā uzstāšanās pasākumā muzikālā ziņā. Vismaz man bija ļoti ļoti salds miegs. 

Ierakstam būs vismaz divas daļas. Sākšu tagad ar to, ko pierakstīju kladē turpceļā.

07.08.2010.
09:41
Sēžu parkā un gaidu, kad atskanēs zvans no Sarkasma par to, ka viņš dodas mājup no ārsta. Soma ir sakārtota un viss ir līdzi. Protams, izejot no mājas, es atcerējos, ko esmu aizmirsusi - pasi! Labi, ka nebiju tālu aizgājusi. Vispār ir jāsaka paldies pirmsstopēšanas alum, jo tieši tā dēļ es atcerējos par dokumentiem, jo jutu, ka, pērkot alu, man viņus prasīs. 

Neliels uztraukums + mums nav Polijas kartes.

15:02
Braucam jau otrajā mašīnā.
1. Baloži -> Baldones pagrieziens
2. Baldones pagrieziens -> Iecava
Laikam tiešām stopējošie cil'vkei ņem stopētājus. Tagad mūs ved cilvēks, kurš ir stopējis līdz Taškentai. 

16:21
Veiksmīgi tikām cauri Iecavai. Tagad ar pavecāku pāri braucam līdz Bauskai. Nopirkām lukturīti, LT karti un bendzīntankā tikām pie kartona kastes. 

07.08.2010
~04:30
Esmu atmetusi cerības iemigt, tāpēc pastāstīšu par to, kā mēs tikām līdz vvz kurienei Polijā.
Vecais pāris mūs izsēdināja buskā, un mēs devāmies meklēt stopēšanas vietu. Aizgājām līdz vienai pieturai un sapratām, ka tālāk iet nav īsti jēgas. Pēc ne pārāk ilgas stopēšanas (mums vēl nebija pilnīgi zb) apstājās PL pusfūre.
Iekšā sēdēja pasaulē foršākais šoferis. Viņš mūs aizveda apmēram 420km. Līdz PL respektīvi. Pa ceļam forši runājāmies. Precīzāk -  runāja Sarkasms un šoferis. Es atklāju, ka māku runāt nedaudz krieviski un lauzītu krievu val. arī saprotu.
Pa ceļam viņš mūs ieveda pat veikalā izstapīt kājas un nopirkt kko ēdamu, lai gan tas viņam nebija pa ceļam un atpakaļceļā apmaldījāmies.
Iebraucot PL varēja redzēt zibeņojam debesis un viņš pavisam uztraucās par to, kur mēs paliksim pa nakti. Pat piedāvāja aizvest līdz studentu viesnīcai. Nomierinājās tikai tad, kad Sarkasms pateica, ka tā braukā apkārt jau gadus 4. 
Nedaudz aiz robežas ielējām viņam benzīnu, jo līdz galam nepietika, bet savu priekšnieku, lai dabūtu kartes PIN, nevarēja sazvanīt. Pats izskatījās pavisam sašūmējies jo nebija domājis mūs vest par naudu. 
Braucām, braucām pa PL, Apkārt redz gaismas uzplaiksnījumus. Skats fantastisks! Bet nu bailes par to, kur paliksim. Vadītājs pat uztraucās vairāk nekā mēs. Palūdzām, lai izmet mūs kādā autobusu pieturā ar jumtu, bet neviena ceļā netrāpījās. VIņš mūs cauri visai pilsētai izveda un izlaida beigās kādā krūmainākā vietā. Skatījos viņa GPS un redzēju, ka viņš galīgi, galīgi garām savam galamērķim pabrauca. Čalis arī galā īsti prom negribēja braukt. Iedeva savu nr un e- pastu, rādīja vēl no braucieniem fotogrāfētās bildes un uztraucās vēl mazliet. Tur pat krūmos (kas laikam ir dārzs) atradām jauku pleķīti un likāmies uz auss. Tikai odu dēļ nevarēju aizmigt. 

~14:30
Braucam ar Poli, kurš zin tikai poliski. Aizvedīs mūs kādus 100km. Kkā saprotamies. No paša rīta ap 8:00 pamodāmies, sataisījāmies un gājām meklēt, ko darīt tālāk. Bendzīntankā mēs nopirkām PL karti, alu un negaršīgu kolu. Devāmies McDonalds virzienā pēc brokastīm, pa ceļam izdzerot alu. 
McDonalds uzzinam, ka čīzburgerus utt var dabūt tikai 11:00. Sadrūvējamies un ejam uz tālāk redzamo supermarket. Tur kafejnīcā izdodas dabūt paštaisītus burgerus, kuri par spīti veciem kapostiem garšoja ļoti labi. Pēc nevieksmīgiem  marķiera meklējumiem ejam uz maķīti, jo man vajag sakopties.
Vēl divi ali, šis tas un ejam atkal uz ceļa un nostopējam šo jauko poli. Riktīgi smuks mersedess. 

17:55
Sēžam krutā picērijā un gaidam 30min līdz varēsim pasūtīt picu. Līdz šejienei mūs aizveda divi poļu čaļi, pēc izskata brāļi, no kuriem viens prata poliski, mazmazlietiņ angliski un mazmazlietiņ krieviski un vēl pavidam viņš iejauca vācu valodu.
Mēsa reāli nezinam, kā tiksim prom no Varšavas, jo vuz ceļa, uz ura mums vajadzēs stopēt ir ceļu remonts 7km. Oh yay. Nekas paēdīsim būs labāk. 
P.S. ~24h laikā mēs esam veikuši apmēram pusi no ceļa. t.i. 500 km. Šodienas plāns ir tikt uz priekšu vēl kādus 100km, vai arī plāns B - tikt ārā no Varšavas.

08.08.2010.
17:30
Vakardien mēs konstatējām, ka precīzāk ir teikt Varšava bļe.
Paēduši sākām mēģināt apiet pilsētu pa ceļu, kuru mums rādīja. Slikta ideja. Aizgājām apm 3km un sapratām, ka priekšā redzam vienīgi mājas + sāka krēslot. Īsti negribējās vilkties cauri iespējamam urālu midzenim sestdienas naktī. Kad devesis mums parādīja vēl milzīgu daiktu, griezāmies atpakaļ. (Tad tur parādījās mākonis ar zelta maliņu).
Mēs bijām ievesti ~7km iekšā Varšavā. Bija jau tumšs arī. Ieskrējām veikalā un uz tualeti un sākām iet. Gājām un gājām īdz bija jau zb iet. Turklāt pa ceļam bija visādi diennakts bāri, pie kuriem urāli tusējās. Kaitinoši bija tas, ka ik pa laikam mājas itkā beidzās, bet atkal parādās. Stilīgi bija iet pa rajonu, kur visiem logiem bija priekšā restes. Vismaz viens prieciņš - Sarkasms atrada cigaretes un 10 zlotus. Beidzot izvilkāmies no pilsētas un apmetāmies priežu mežā. 

Episks rīts
6:00 zvana modinātājas. Pamodinu Sarkasmu un pati mēģinu piecelties. Pavisam mani pamodina jautājums - tā ir ērce? Un ērce tā bija. Mēģināju izvilkt, bet nevieksmīgi + atklājām, ka guļam uz skudrupūžņa. Savācām mantas un gājām uz bendzīntanku. Tur mums piekasījās kaut kādi poļu jaunieši. Ne velna nesaprata nevienu citu valodu īsti. No vņiem apjēdzām tikai to, ja jāpiš ātri projām, jo var sanākt problēmas Sarkasma dredu dēļ. Precīzāk, mums no skaidroja viens no čaļiem un ir aizdomas, ka viņš mūs izpestīja no briesmām.
Smieklīti - prasīju vai viņš saprot krieviski. Šim uzreiz sašķiebās seja (krievi šiem nepatīk), bet kad Sarkasms paskaidroja, ka esam no Latvijas, seja uzreiz noskaidrojās. 
Aiztināmies prom un apsēdušies aiz kādas sētas zālītē izvilkām Sarkasmam no rokas ērci. Izrādījās, ka es to māku. 
Noderīgi: ja iekož ērce ir jāņem ļoti plāns diegs vai arī mats (tas ir vislabākais), jāuzsien mezgls, bet viņu nevajag savilkt, jāatstāj, lai ir cilpa. Tad tā cilpa jāuzliek virsū ērcei un jāsavelk tā, lai ērce būtu apsieta ap vēderu. Tad abus diega galus nostiepjot katru savā virzienā paralēli ādai griež pulksteņrādītāja virzienā, kamēr ērce ir ārā. 
Pieturā sākām viens otru vēl pārbaudīt. Man uz vēdara pie nabas arī viena bija piesūkusies. Izrādās, arī Sarkasms māk izraut ērci. Turklāt tā vēl bija maza un nebija kārtīgi piesūkusies. 
Paldies milzīgs bijušajam klasesbiedram par to, ka man bija ērču izvilkšanas zināšanas.
Aizgājām pēc alus un atviegloti viņu izdzērām. Tas tomēr bija varoņgdarbs visu to laiku saglabāt mieru. Aizgājām uz pretējo benzīntanku sakopties un paēst. Tikām arī pie kartona kastes plakātiem.
Sākām iet uz priekšu un sapratām, ka vēlaizvien esam baigaj'mērcē. Ja mēs ietu uz priekšu, būtu baigi grūtu pa visiem tiem apvedceļiem kkur tikt. Uztaisījām plakātu ar uzrakstu Wroclaw  un no pieturas tomēr mēģinājām tikt cauri Varšavaibļe. Tas arī izdevās. Pusstundu gan kratījāmies cauri (tās būtu šausmas, to ceļu iet kājām). Abi atlūzām un, kad šoferis mūs pamodināja nesapratām vispār, ka ir jākāpj ārā.
Pieturā izkāpām un sākām atkal stopēt. Gandrīz tūlīt apstājās mašīna, kuras šoferis runāja angliski. VIņš mūs aizveda līdz Piotrowai. Tur lielveikalā par ~70 sant pieēdāmies (ar karti nevarēja maksāt un man liekas, ka pārdevēja mūs saprata un uzlika kkādu atlaidi). 
Tagad braucam uz Wrotslawu foršā džipā ar iespējams vēstniekiem vai kko tādu. Baigi čilīgie + mums tagad ir diezgan detalizēta Čehijas karte. 

09.08.2010.
Vakar mūs izlaida Wrotslavasākumā un parādīja, ar kuru tramvaju jābrauc. Lielveikals jau bija ciet un mēs uzzinājām, ka īstenībā visu laiku esam dzīvojuši pēc Polijas laika. Par laimi biļešu automātā tramvaja biļetes varēja nopirkt ar karti. 
Izbraucām cauri pilsētāi un gājām uz priekšu. Statoilā prasījām ceļu un paēdām MaDonaldā. Mēs turpinājām doties uz A4 ceļu un palikām pa nakti pļavā pie Fūru opieturvietas. 
Šodien aizgājām uz lielveilaku paēst un sapratām, ka esam naudu rēķinājuši pēc nepareiza kursa. Sanāca, ka viss ir bijis dārgāk, bet tik un tā lēti. Beidzot piepildīju savu sapni mazgāt matus lielveikala tualetē. 
Pēc tam devāmies uz šoseju/izdzērām pirmsstopēšanas alu un tagad 13:41 braucam uz CZ. Konkrētāk uz pagriezienu uz CZ.
P.S. aizmirsu pļavā guļammaisu.

10.08.1020.
Brauciens + nakts sanāca diezgan episks. Mūs izlaida pie vajadzīgā pagrieziena. Tālāk gājām nepārāk tālu, kad jau izdevās nostopēt čali, kurš runāja angliski. Cilvēks bija šokā, kas pastāstīju, ka krievu mūsu valstī ir visamz 40%. VIņš mūs izlaida nelielā pilsētā, kurai ātri izgājām cauri, un mūs drīz vien savāca pavecāks pāris miniatūrā mašīnā ar nobraukumu pāri 800 000. Brīnums, ka tas verķis tik ātri kustējās.
Komennaja Gorka mēs tikām izlaisti. Psēdējām benzīntankā, izdzērām alu un devāmies ārā no pilsētas. Dažādu aktivitāļsu dēļ mūsu vienīgais (nu jau) guļammais samirka. Tad musm izdevās tikt līdz Lubowai.
Mērce - šiten ātri paliek tumšs. Vēl krēslā iegājām Čehijā! [Visi poļi no pierobežas brauc uz čehiju pirkt alkoholu]. Kad jau bijām gandrīz zaudējuši cerības kaut ko nostopēt un domājām meklēt naktsmājas, izdevās nostopēt tukšu mini autobusu, kura šoferis mūs aizveda līdz Trutnovai.
Ceļš uz turieni gāja pa kalniem. Līkumi daudzi un asi, tumšs un fantastisks skats uz leju pa autobusa logu. Galā nonākot bija jau tumšs ~22:00. Izdomājām gulēt turpat grāvī uz bruģa. Zem sevis paklājām miskastes maisus un uz tiem salikām visas drēbes, kas bija. Sarkasmam bija sega! Tāpēc galīgi nesalām... sākumā. Ap diviem naktī Sarksms pamodās un mēs sapratām, ka palikt tur guļot varētu nebūt labi. Ātri savācāmies un gājām pa tumsu atpakaļ uz pilsētu. 
Benzīntanķā iedzērām karstu šokolādi un devāmies hoteļa/hosteļa meklējumos. Jāāā... Ap 4:00 bijām mēreni izstaigājuši visu pilsētu (vismaz sasilām) un nonācām vilciena stacijā. Tur arī uz soliņiem aizmigām. Ap 5:30 pamodos nosalusi. Uzbukņīju augšā Sarkasmu un ātri izdomājām, ka uz jaromeru vajag braukt ar vilcienu. Ātri nopirkām biļetes un aidā!
Galā abi jutāmies diezgan slimi. Iedzērām stacijā tēju un sākām meklēt vecpilsētu. Pēc neilgas maldīšanās tas izdevās. Šodien esam paspējuši paēst picērijā, ļoti daudz runāties infobirojā un izzināt, ka arī šito nakti nāksies pavadīt zem klajas debess. Dzeram alu mūsu pēdējā cerību vietā un domājam paprasīt vai ir pieejamas dušas.

Sveika, tautiņa, te rokenroļka ar pudeli Lāčplēša un šokolādi!

Gribēju pastāstīt par zvēru. Bet nekas garš nesanāks, jo man... lai cik dīvaini tas skanētu... nepatika. Vienkārši tāda varziņa ar feiliem, kas to visu padarīja daudz nebaudāmāku.

Sāksim ar to, ka man nebija naudas biļetei. Bija grandiozā ideja viltot - kas neizdevās, jo krāsa nebija pareizā.

Nu, es ar sindiju atmetām ar roku un braucām tāpat. Veiksmīgi tikām, līdz pat pusceļam uz zvēru mūs aizveda ar stopiem,kur mūs pārsteidza lietus. Ielīdām šķūnī un izdzērām alu, ko bijām nopirkuši Kuldīgā.

Pēc kādām divām stundām, pāris dubļu peļķēm un visādām citām ņegām nokļuvām tur. Satikām varzu ar cilvēkiem, un Sindija iegāja iekšā ar pārējiem.

Es mēģināju sastriļīt naudu - neizdevās, tad satiku vienu draudzeni, kas apsolījās izpaīdzēt - aizdeva pāris latus.

Dabūju aproci pa lētu cenu, noveicās ar čalīti, no kura es pirku to biļeti ^^

Iegāju iekšā, apkrāvies ar mantām vazājos kādas 3 h apkārt, meklēju Sindijas telti, kur man bija jāpiemitinās, satiku varzu ar pazīstamajiem, vismaz kādu puszvēru, paļerkstēju un tā tālāk, satiku arī Seksīgo Sarkasmu, respektīvi, Seksa un Sarkasma apvienojumu.

Tad BEIDZOT es satiku Sindiju, kad bija jau melna tumsa, nosviedu mantas un atplīsu uz pāris stundām aiz beša, noguruma un tā tālāk.

Mani pamodināja Sindija, Sekss un kaut kas vēl, kā rezultātā es biju visai nokaitināts, bet tas mainījās, pēc kāda laika.

Tad pienāca nakts, un mani atkal pārmāca nogurums - aizgāju gulēt.

Otrā diena man ir visai miglaini atmiņā - atceros, ka pamodos un intensīvi vazājos apkārt, satikdams vēl otru pusi Zvēristu un tā tālāk, vairāk vai mazāk noguru vazājoties, jo teritorija, kā vienmēr, ir milzīga. Atceros, ka uzskrēju virsū slapjam Seksam. Arrrr. :D

Tad vēl kaut kur uzskrēju virsū arī Sarkasmam, vispār - ļoti daudz vazāšanās.

Noklausījos sia Radikal, Vic Anselmo un vēl kaut ko, kas man patika.

āāāā, un vēl gājām izdzīt no Ilzes telts bliezējus, resp. pārīšus, kas bliezās viņas teltī bez jebkāda sakara.

Par to Sēters mani paaugstināja par Ventspils Respublikas Policistu vai ko tamlīdzīgu, un es dabūju čilli. ^^ Un viskiju.

Tad vēl kaut kas un tā tālāk un vazāšanās.

Un tad es aizgāju gulēt.

Nākamais rīts - karstā ūdens medīšana un pēc tam tirgošanās ar ēdienu.

Tad braucām mājās, un tās nebija labas atmiņas, tāpēc labāk pietiks. ^^

Aļus.

Man nepatika Zvērs, piedodiet, tauta.

...es, Sarkasms, rakstīšu par savas dzimšanas dienas svinībām Brenguļos!
Tātad. Cilvēki mani piečakarēja atsakoties dažādu kreisu iemeslu dēļ. Lielākais fuj protams tiem kas labāk izvēlējās braukt uz Fonõõ. Muļķi.
No Rīta ar seksu izdarījām lietas un savācām arī manu svaigi uztaisīto pasi, tad kustējām uz Pleskavas štrāāāsi lai kustētos uz Brenguļpusi.
Sākumā tikām līdz Sēnītei, pēc tam Raganai. Šoferi kopumā tādi visnotaļ forši un runātīgi. Un tad mēs nostopējām fūri, neatceros gan līdz kurienei, bet tas šoferis... Nu tāds īsts padomju laiku lauku onka, stāstīja par to kā 90tajos pālī pa kolhozu un uz krieviju braukājis, par to kā visu eiropu izbraukājis, par to kā no itāļu pidariem atkratījies... Viennozīmīgi viens no interesantākajiem šoferiem šogad. Pēc tam ar alu rokā (atkal!) izdevās nostopēt līdz Valmierai un tad eeles sutoņā vilkties tai visai cauri, pa ceļam zvanot Reinim lai paskaidro ātrāko un īsāko ceļu. Reini jau bija nofeilojis un ar busu ticis līdz Brenguļiem. Pa ceļam uz Brenguļiem bija zibens, tuvojās pamatīgs negaiss un šausmīgi smacīgi. Jau uz Cempu ielas (ceļš Valmiera - Brenguļi), nestopējot mūs piedāvājās aizvest vīrietis ar sievieti, kuri man vēl netīšām sabrauca kāju, kas man pāris dienas sāpēja. Tad viņi mani piedāvājās vest nevis uz Brenguļiem bet uz slimnīcu (sk. sadaļu par sabraukto kāju). Jāa, ko gan es izvēlējos starp slimnīcu un Brenguļiem...? ÕÕĪĪÕÕ Brenguļ!!! Mūs aizveda līsz Brenguļiem. Paņēmām alu, savācām Reini un pamazām iesildoties sagaidījām arī Rokenrõõlu, kuram bija dīvains paskats. Atmetām cerības sagaidīt Mazo Rutu, kura neskatoties uz svētajiem solījumiem ierasties, visu dienu necēla telefonu. Palika sagaidīt tikai Šembi un Madaru, bet bija jau ap 7iem vakarā laikam un šie vēl bija Rīgā. Protams zinaju ka lai vai kādā veidā, bet Šembis jau nu noteikti tiks, nesatraucos un Brenguļojos vien tālāk. Kad pulkstens neapturami un nežēlīgi tuvojās tai stundai sākot no kuras mūsu nelietīgie valstsvīri ir aizlieguši alus iegādi, nolēmām ka jāapgādājas naktij. Paņēmām 3x5L bundulīšos un no tās domas vien es uz kādu brīdi iegāju nirvānā.
Kad bijām piebeiguši vienu bundulīti ieradās Šembis ar Madaru. Šembis veiksmīgi izpildīja savu uzdevumu panākt mani reibuma ziņā. Vēl sapazināmies ar k-kādiem stipri mazgadīgiem Brenguļu iedzīvotājiem kas mums nodzēra tiešām maz alus un aizgāja gulēt. Ar laiku atslēdzos arī es un no rīta uzzinaju ka Sekss, Madara un Rokenrõõls gājuši pa nakti pa pliko peldēties (un mani nepamodinājuši nelieši tādi!), ka Rokenrõõls mūs ir izrunājis no nepatikšanām ar mentiem un Šembis pa pālim ir noķēzījis manu somu. No rīta pamodos ar mazliet sāpošu galvu un domu par Brenguli, kur protams ātri vien tika izpildīta. Visi draudzīgi padzērām Brenguli, piekarinājām Geto karogu, papīpējām un chillojām. Iesaistot mūsu aktivitātēs arī nepiederošas personas.
Pēc laiciņa Rokenrõõls ar Reini aizstopēja mājās un mēs palikām četratā. Vēl brītiņu vēlāk Sekss jau bija vienīgais pie pilna saprāta, un mēģināja arī mani pie tāda atgriest uzstājot ka jāstopē mājiņās. Pēc dažiem ''pēdējiem'' Brenguļiem manā izpildījumā viņai tas arī izdevās. Pēc ļoti grūtas un sprāgonīgas vilkšanās caur Valmieru, tikām līdz Rīgai. Pa ceļam es krācu un Sekss risināja sarunas par visādām gudrām muļķībām. Pēc tam vakarā neskatoties uz sagurumu lietas un tad miegs. Nākošajā dienā darbā sutka.

un te citāts no Šembja:
es peec tam guleeju parcinjaa.. dzeeru laikam weel .... tad guleeju bregulju centra zaliitee.. madara mani modinajaa,un winjai nesanaaca ,tpc guleeju taalak un winja apgulaaas blakus ... welak kkaadi chaliishi iedewa man alu un kkadaa weida tikaam uz Valm.,kur mekleejaam vilc. staciju ,bet bijam pa veelu [ kaados pus 7os :D ],ta kaa gaajaam atpakalj,katraa weikalaanjemot pa alum ... un satikaam onkuli Ilmaaru [jauku dzeerushu pensionaaru ,kas mums pirka CUBA 2l :D ] un winjahs mums paliidzeeja tikt liidz KOceeniem ...kur mees aizgaajaam liidz winja darbam ...lielaaangaaraa dzeeraam Cubu ....tad saprataam ,ka jaabrauc un 1 Cubu njeemu liidz .. un stpeejaamno taas wietas ....tikaam liidz Rubenes pag. ,kur stopeejaam tumsaaa un izdomaajaam ,kaa jaiet gulet pieturaa ... guleejaaam ...pamodos ,ka wisas mantas ir 2m raadiusaa un wnk cilweeki gaida autinju ... un wisi skatasno busa uz mums ... mees wnk pieturas widuu guljam un mums poh... nice ,ne ? :D

labunakti bērni un mācieties no mums ;) bučas :D

Te atkal sveicieni no Sarkasma.
Zinu ka mazliet ar nokavēšanos, bet nebiju mājās, pie interneta un bija pārgurums.

Tātad 1dien izdomāju ka jāšauj uz Tukumu pakaļ Šembim un tad pie Rokenrõõla uz Ugāli. Sāku kustēties pavēlu un pēc puslīdz veiksmīgas stopēšanas ap pieciem pēcpusdienā biju Tukumā. Tā kā bija jau pavēls izdomājām uz Ugāli nebraukt bet pakapāties turpat pa Tukumu. Pēc 3iesalnieka estrādē sazvanījām Anci un devāmies uz blokiem. Piemīlīga vieta, tikai žēl ka tik piemēslota. Pa ceļam paņēmām 3iesalniekus un walterus (SuperGeto par 0,23Ls gabalā!!!). Vēlāk mums piebiedrojās k-kāds Kārlis un diemžēl arī Baložmāris. Jau labā pālī ap 20:30 ar Šembi radās episkā ideja - mēģināt tikt tomēr uz Ugāli. Domāts - darīts. Pa ceļam nopirkām alu, padzērām alu, gandrīž atrāvām protokolu un devāmies pz ceļu uz šosejas pusi. Nostopējām mikroautobusu, neskatoties uz to ka mums bija alus rokā. Tā nu mēs tikām līdz šosejai, kur pēc apm 10min stopēšanas mums apnika un mēs apsēdāmies šosejas malā padzert vēl alu. Tā kā nebija ko zaudēt, brīvo roku turēju izstieptu un... apstājās veselas 2 mašīnas!!! Iekāpām vienā no tām un uzzinājām ka mūs aizvedīs līdz pat pašai Ugālei. Priecīgi. Mašīnā turpinājām baroties ar walterīšiem. Pa ceļam man beidzās papīri un tpc nebija ko pīpot. Šembis atslēdzās, bet bija ļoti viegli pamodināms, jo kā tiko alus atradās ~­5cm no viņa sejas, tā iedarbojās dabīgie refleksi un viņa acis atvērās pašas. Pa ceļam vēl mēģināju uztīt cigareti ar salveti, bet paņēmu pārāk biezu salvetes kārtu, tpc negribēja normāli degt. Tad mazā veikaliņā jau pa nakti nopirku cigaretes un braucām tālāk. Kad tikām līdz Ugālei, jau bija ap 1iem naktī. Izrādījās ka teltij, ko iedeva Rokenrõõls, trūka mietiņi, nu tie vidējie. Atmetām ideju par gulēšanu uz rampas apsedzoties ar telti un piezvanījām Dainai, kas turpat netālu dzīvoja. Par laimi viņa bija mājās, spēja piedāvāt naktsmājas un pat atbrauca pretī ar riteni. ap 4iem paēdām vakariņas un atslēdzāmies.

Piecēlāmies agri, izdzērām pirmsstopēšanas alu un devāmies uz šoseju, pa ceļam izrijot no veikaliņa visus buljona pīrādziņus. Līdz Usmai tikām ātri. Bļ tā Usma ir tāda čuhņa! Tur neviens nestājas un wsp reti kas Rīgas virzienā brauc. Kad bijām tur nīkuši jau tuvu 4 stundām, nolēmām aiziet pakaļ alum uz benzīntanku. Kad alus jau tuvojās beigām, notika brīnums - apstājās mašīna. Tālāk jau pa mājām tikām bez problēmām. Vakarā ar Seksu paēdām picu un aiztinos gulēt, jo bija pilnīgs spēku izsīkums. Tāds nu ir stāsts par to kā mēs ar Šembi 2 dienu laikā nostopējām 3 mašīnas dzerot alu.

Priekā bērni un arlabunakti. Šeit bija jūsu Sarkasms.

Esmu visu nedēļu ballējusies un briesmīgi gribās gulēt, bet es tomēr saņemšos un uzrakstīšu, kā es ar Sarkasmu Jāņus svinēju. 

Astoņos no rīta satikāmies, ap vienpadsmitiem jau gājām pāri Juglas tiltam. Mūsu plāns bija svinēt Jāņus Piltiņkalnā, vadoties pēc tautiskajām tradīcijām. Ar pašu stopēšanu diezgan kavējāmies. Mēģināšu attainot, kāpēc tā.

Juglas tilta galā netālu no Brīvdabas muzeja pārdeva Brenguļu alu. Pretojoties kārdinošajai 5l muciņai, mēs paņēmām 1l un devāmies dzert pirmsstopēšanas Brenguli. Jāsaka, ja mēs būtu paņēmuši 5l mēs nekur nebūtu aizstopējuši. Lēnā garā izdzērām alu un devāmies uz priekšu, jo jau pirms mums stāvēja vairāki stopētāji. Nedaudz pastāvējām, sapratām, ka neiet un devāmies atpakaļ izdzert vēl vienu alu (šoreiz trīsiesalu). Sanāca padusmoties uz stopētājiem, kas lien citiem priekšā. Nu ir takš nerakstītie goda kodeksi!
Iedzērām alu un devāmies atkal uz priekšu. Paņēmām vēl vienu ilgāku pauzi saulainā meža ielokā. Pēc tam nogājām kādu krietnu gabaliņu ik pa brīdim apstājoties. Ap kādiem četriem vai pieciem par mums beidzot apžēlojās un aizveda līdz Bērzkrogam. Tad nonācām līdz ceļam, kas veda uz Drustiem. Zemes ceļš. Tiešām neizskatījās, ka kāds pie pilna prāta pa viņu brauktu. Bet brauca.
No šī mirkļa mēs abi varam lepni teikt, ka esam nostopējuši slavenību - Roberto. Un es arī varu teikt, ka nekad vairs nekāpšu mašīnā, kuru vada itālis, jo busiņš, kurā mēs braucām, gandrīz apgāzās. 
Drustos mūs izlaida (tur pat bija asfalts). Atzīmēšu, ka mēs bijām domājuši alu un paiku nopirkt tur. Veikalu atradām ātri - veikals strādā līdz sešiem un brīvdienās ir slēgts. Īpaši laimīgi mēs nebijām, bet ceļu turpinājām. Paprasījuši norādes mēs gājām uz to kalnu. Sekojām cepumu taciņām un beigtiem stārķiem, kas karājās no ligzdām. Mēs pat nestopējot neko nostopējām mašīnu, kas mūs paveda nedaudz uz priekšu. 
Nonākuši līdz kalnam mēs izlasījām lapiņu, kas bija piesprausta pie ziņojumu dēļa. Vēstījums bija pa to, ka Jāņi tiek svinēti tikai 21. datumā. Tātad situācija - mēs esam čuhņā apmēram deviņos vakrā, autobuss iet vienreiz dienā un 5:00 no rīta. Zvanam Briedim, lai pasmietos par mums, un šis atcerās, ka Jānim vecāki dzīvo Drustos. Nu ko - zvanam Jānim. Mums piedāvāja naktsmājas. Bet mēs protams neesam gudri. Sekss un Sarkasms izdomāja kājām aizčāpot līdz šosejai un mēģināt pašu spēkiem kaut kur tikt. Kad tikām līdz Drustiem nostopējām kādu pāri, kuru plāns arī bija izgāzies un kuriem arī bija dziļi vienalga, kur nokļūt svinēt. Pabraukājāmies apkārt un viņi mūs aizveda uz Raiskumu. 
Samaksājām ieejas biļeti, iedzērām pāris alus un beidzot paēdām. Dzīve uzreiz likās vēl gaišākās krāsās. Paklausījāmies arī Fredi, Putnu Balli, Apvadceļu un kko, kas bija galīgi dīvains. Bet vispār pasākums sasodīti labi organizēts. Viss kārtīgs, cilvēki mierīgi un tualetes pat puslīdz tīras, turklāt es tiku pie bezmaksas zupiņas. Ap trijiem vai četriem sākām iet uz Cēsīm pa vidu ielienot odos. 
Sākām runāt par vēsturi un izejot cauri citplanētiešiem nonācām pie apkalpošanas sfēras. Autobusā aizmigām momentā. 

Es teikšu, ka šitie bija episkākie Jāņi, kādi mums ir bijuši.

Nu jāa, bērni. Sekss jau te ir puslīdz visu izmuldējis, bet es pacentīšos sagādāt jums prieciņu ar aprakstu no sava peldošā skatpunkta.

5diena. / jeb kā mēs gandrīz nepaspējām uz festu

Kā jau parasti, pamodos par vēlu, puslīdz sakopos un skriešus skrēju pie Seksa. Pēc Seksa smadzeņu atslēgšanas un nervu nomierināšanas procesiem, kopīgi sameklējām AVĢ kur šamējā mazohistiski uzupurējās Latvijas nākotnes vārdā, liekot fizikas eksāmenu. Kamēr viņa tur mocījās, es devos uz centru iedzert vienu [tiešām tikai vienu!] Brengulīti ar sen nesatikto dzīvnieku [turpāk tekstā - Zane] iekš R'n'R. Tur pamazām tikai veidota terase, kuru kā vēlāk pamanīju, viņi ne tuvu nebija pabeiguši pat līdz 1dienai un man liekas ka nav vēl šobaltdien. Fail. Apmainījāmies ar ne visiem jaunumiem savās dzīvēs utt. Nu kā jau sen neredzējušies cilvēki. Zanes uzvedība gan mani bik pārsteidza un smīdināja vietām, bet nu tas tā. Nevermind. Un jā, puspornogrāfiskais paskats Zanei tiešām nepiestāv :D
Pēc tam braucu sagaidīt seksu no eksāmena, pa ceļam protams paņemot 1 alu, kurš kopā ar Seksa klases/skolas biedriem tikai likvidēts piemīlīgajā vietējā parciņā. Un vēl mazliet šampis arī. Sekoja bīdīšanās uz šoseju. Par stopēšanu nav ko Seksam piebilst, so es šo daļu izlaidīšu.
Kad pēc vilkšanās pa negaisu, mēs beidzot bijām aizstopējuši līdz festam, un es samierinājies ar pases nozaudēšanu, iegājām festā, satikām Pornorokenrolu un sākām KAPĀĀĀĀT!.
Kamēr Rokenrõõls lieliski saplūda ar apkārtējiem melnajiem brutaļņikiem, mēs ar seksu tikām aplūkoti kā zoodārza dzīvnieki, kas gan visai netraucēja. Tā kā bijām piemīlīgi mikli, dzērām un sildījāmies pie ugunskura. Sekoja piemīlīgas sarunas ar lietuviešiem, zviedriem un iespējams vēl kaut ko. Brīdī kad sāka likties ka k-kas nav kārtībā, jo leiši mani pirmo reizi mūžā nenodzirda, man rokās uzradās Jack Daniels, kuru es protams nesmādēju, kas lieliski uzlaboja manu pašsajūtu un aizmigloja skatu uz dzīvi. Tā kā visīts manās rokās nokļuva apbrīnojami bieži + es vēl pa virsu savilkos ūdenspīpi, veselais saprāts drīz sāka ziņot ka laiks atpūsties. Kā par brīnumu es tam pakļāvos un atstāju Seksu jaukās sarunās. Miegs.

6diena. / jeb diena kad viss bija lieliski

Pamodos, Sekss vēl gulēja. Izlīdu uzpīpot, paļerkstēju ar latviešiem un aizgāju pakaļ alu. Izgāzu teltī. FAIL. Ar visiem lielajiem burtiem. Ne malka vēl nebiju padzēries. Tpc aizgāju pakaļ vēl vienam, kuru neizgāzu. Pēc aktivitātēm teltī, pēc rokenrola [ne vairs porno] iniciatīvas aizgājām uz Varniai veikalu, iedzērām alu, pagrauzām un paļerkstējām seksīgas un ne tik seksīgas sarunas. Pēc atgriešanās nopirkām alu un vērmeļu alu [dīvains, rūgts un dabiski garšīgs brūvējums, kas diemžēl drīz vien vairs nebija nopērkams, jo laikam daudziem garšoja]. Sēdējām un chill'ojām pie skatuves, un Sekss tēloja beigtu. Bet tikai tēloja. Rokenrõõls un Patucītis ar laiku aiztinās nosnausties, bet mēs ar Seksu ēst. Ugunskurs bija diezgan pamiris tpc ar ūdens uzsildīšanu radās problēmas, līdz laipns lietuvietis piedāvāja mums izmantot savu prīmusu. Padzērām roltonus, jo ēst nebija ar ko un papīpējām tabaciņu [ne zaļu]. Laicīgi pamodinājām rokenrõõlu, jo viņš bija to lūdzis. Patu gan neizdevās pamodināt, bet vienīgā kas no tā ko zaudēja bija viņa pati. Brīnos ka vismaz un Primordial viņa pamodās. Pa to laiku mēs baudījām citas lieliskas grupas un pakratījām pačku starp ļoti neaktīviem leišu cilvēkiem. Žēl ka tik švaka šogad tā publika. Bet patika ka bija diezgan daudz bērnu, kas acīmredzami tiešām izbaudīja pasākumu. Varu teikt tāpat kā pēc Skyforger prezentācijas - jaunā paaudze aug :))
Vēlāk jau pēc jumtraušanas pie Primordial, savācāmies teltī ar lielu daļu pazīstamo latviešu, kad palikām maz tad ūdenspīpe, kuru man bija izdevies ienest iekšā neskatoties uz to ka tas ir stikla izstrādājums. Iekšas sāka uzvesties dīvaini un man vairs negribējās alu un arī Sekss izskatījās diezgan sprādzis, tpc aiztināmies gulēt ja nemaldos ap 4iem no rīta.

7diena. / jeb stopēšana bez laika limita

Pozitīva sajūta pēc ilga miega. Rīta alus un ideja ugunskurā sacept līdzpaņemtos kartupelīšus. Lietuvieši atrada k-kādu vecu gaļu un cepa bet neēda. Beigu beigās gaļa iemācījās lidot un ieguva vārdu Flying Chicken. Pa to laiku kartupelīši uzcepās un daļa tika izdalīti, par ko cilvēki bija ļoti priecīgi, jo tomēr silta pārtika festā. Atdevām Melnajam lielāko daļu mantu un kopā ar Seksu devāmies prom. Arī gandrīz visi lietuvieši jau bija prom. Pie mums cilvēki gan tik ļoti nesteidzas prom no festiem.
Ideja par palikšanu Lietuvā vēl vienu dienu tika pieņemta kā fakts. Aizstopējām neatrast manu pasi un devāmies uz Šauļiem. Paēdām fantastiski lētu un garšīgu picu Šauļos un pacietām to kā visi skatās uz mums kā uz brīnumu. Nav Lietuvā laikam īpaši daudz mataiņu. Nofeilojām ar alus izvēli, paņemot gaišā vietā stipro, ko es padzēru, bet Sekss nobijās. Ņemot vērā iespēju, ka varam laicīgi netikt līdz Jonišķiem, kas bija mūsu vakara galamērķis, nopirkām moku bez piena. Tikām arī līdz jonišķiem, kur paņēmām pienu lai ir komplekts. Meklējot vietu teltij, ko bija grūti atrast, izdzērām pa alum aizaugušā pļavā. Beigu beigās izlīdām cauri k-kādiem krūmiem un netipiski tuvu pļavai uzslējām telti. Kaimiņos dīkī dzīvoja vardes un nedaudz pīles bet zem mums skudras. Viņas izrādās izdod skaņas tomēr. Vismaz kad starp ausi un skudrām ir tikai telts grīda, to var lieliski dzirdēt. Neizdarījām lietas, kuras gribējās un vajadzēja izdarīt, sākām dzert moku un runāties. Te nu Sekss melo. Es ar runāju diezgan daudz un netipiski nopietni sev. Bet nu pajāt.

1diena. / jeb kā mēs kustējāmies mājup

Pēc pavēsas nakts, jo Sekss man ņēma nost to guļammaisu, kuru izmantojām kā segu, pamazām tināmies uz māju pusi. Pa ceļam Jonišķos, iztērējām pēdējo naudu un iekodām. Seksa stāstā pieminētā fūre ar Lāčplēsi, sasmīdināja, jo viņai gandrīz izkrita siena. Labi ka vismaz izskatījās ka alus nav cietis. Bet vērojot pilnu fūri ar alu, pašam ar sagribējās. Bet tā kā lietuviešu naudas vairs nebija, alus uz kādu laiku izpalika. Pēc ne visai ilgas un ne visai ātras stopēšanas, mūsu lūgšanas tikai uzklausītas un apstājās zils mikroautobuss. Lūgšanas bļ! Tas busiņš izrādījās pilns ar fanātiskiem moldāvu katoļiem. Sektanti bļ. Divpadsmit bērnu ģimenīte [par laimi ne visi bērni bija līdzi] visu ceļu betonēja man par dievu un kā parasti neko nespēja argumentēt. Toties šoferis žestikulējot un neturot stūri, kā arī regulāri skatoties nevis uz ceļu, bet uz aizmugurē sēdošo mani, izskatījās ka uzstājīgi mēģina nokļūt pie dieva, respektīvi tuvējos kapos. Brīdi pa brīdim uzausa vēlme palūgt lai mani izlaiž ārā.
Izkāpjot Jelgavā, pirmā vēlme bija atvieglot smadzenes un ķermeni ar aukstu alu. Pasēdējām zem k-kāda tilta un parunājām par cilvēku vārdiem. Tekla - Tikla - Mikla. Vai k-kā tā. Nu jau vairs neatceros. Pēcāk nostopējām runātīgāko šoferi ever un tikām līdz Rīgai, kur katrs tikām pievesti gandrīz pie mājiņām.
Pēcāk jau tik aktīvu stāstu nebija, bet man jau ir padomā cita diena par ko rakstīt [respektīvi vakardiena], tikai man diemžēl tgd nav laika.

Vēlot Seksam šodien veiksmīgi izlaisties, jūsu visumīlētais Sarkasms. Ānen.

Labs rīts. 

Sen nekas nav rakstīts, bet savukārt šis tiks rakstīts gari, kā nekā jāapraksta veselas četras notikumiem bagātas dienas. Tāpēc labāk beigšu muldēt un sākšu stāstīt.

Piektdiena
No rīta modos agri, lai ielaistu iekšā Sarkasmu, kura uzdevums bija mani pamodināt un nomierināt pirms fizikas eksāmena. Pēc tam mēģinājām atrast AVĢ, kas arī diezgan veiksmīgi izdevās. Fizikas eksāmenā īpaši neiedziļināšos, varu tikai pateikt, ka bija baigā mērce. Satiku atkal Sarkasmu, iedzērām alu/šampi ar maniem skolasbiedriem, svinot mācīšanās beigas. Aizgājām pie manis savākt mantas un sākām bīdīties uz šosejas pusi. Mums abiem šī viennozīmīgi sanāca tālākā stopēšana. Par to gan īpaši neuztraucāmies, jo mūsu stopēšnas spējas ir diezgan fantastiskas. 
Pirmā nostopētā mašīna saplīsa nedaudz pirms Olaines. Prieks gan bija redzēt šoferi, kurš visu uztvēra apbrīnojami mierīgi. Pasēdējām kādas piecas minūtes, skatoties, kā viņš ar koku biksta motoru, un tad pagājām gabaliņu uz priekšu, lai stopētu tālāk. 
Otro mašīnu vadīja ļoti jauka sieviete, kas stāstīja par mūziku, jauniešu centru, izprašņāja mūs par stopēšanu un tamlīdzīgi. Aizveda mūs līdz ceļam, kas veda uz Eleju un līdz ar to arī uz Lietuvu. 
Arī tur mēs ilgi neuzkavējāmies, jo pavisam ātri nostopējām busiņu, kas mūs aizveda līdz Šauļiem. Karstums gan visu brauciena laiku bija neizturams un mēs lēnām sautējāmies. Tāpēc izkāpjot no mašīnas pirmais ceļš bija uz tuvāko bendzīntanku, kur tika nopirkts šķidrums. Pasēdējām zem kāda koka ēnā. Paspēju vēl sazvanīt savus radus un uzaicināt viņus uz izlaidumu. 
Pēc tam dabūjām iet diezgan ilgi. Principā izvilkāmies cauri visiem Šauļiem, kur cilvēki uz mums skatījās kā uz zoodārza dzīvniekiem. Lēnām sāka zust cerības, ka mēs nonāksim galā līdz 8:00, kā sākumā bija plānots. 
Lietuvā stopēšanas kultūra nepavisam nav izkopta. Ļoti daudzi ir tādi, kas braucot garām bļaustās vai rāda žestus. Vietējie pāķi visnotaļ. Bet nostopēt mums izdevās. Tas bija kāds jauks lietuvietis, kurš pat zināja, kā latviešu valodā varēja pateikt "lūdzu". Viņš mūs aizveda līdz Kuršenai. Tur mēs jau sākām stopēt pilsētā, kamēr uz mums skatījās zirgs. Mūs savāca kāda mašīna, kurā meitenei uz priekšējā kapota stāvēja angļu valodas mācību grāmata. Viņi mūs aizveda līdz pagriezienam uz Varniai. Pa to laiku bija sākusies īsta lietusgāze. 
Lietū vilkāmies pa ceļu un viss jau bija diezgan pie kājas. Varniai bija 31km attālumā un nebija nekādas cerības līdz viņai tikt. Bet tad, negaisa laikā, mūs savāca kāds vecis, kurš saprata krievu valodu. Viņš mums pateica, ka mums vajadzēs pārsēsties pie viņa dēla un tas mūs aizvedīs tālāk. Pārsēšanās ideja nepatika, bet citas iespējas nebija. Bet viņa dēls mūs aizveda līdz pašai pašai festa vietai. Pa to laiks jau arī bija noskaidrojies, tikai jau pa ceļam atklājām, ka Sarkasms pasi bija padirsis. 
Pie ieejas satikām pornstar Rokenrollu. Satikām latviešus un iekārtojām savu telti zem Latvijas karoga. Nākošā lieta, ko mēs darījām, bija diezgan dabīga - gājām pēc alus. Jāsaka, ka lietuviešu alus ir ļoti, ļoti garšīgs un pat man viņš tecēja iekšā kā ūdens. Un maksāja tikai 3litus ~60sant. Pie alus teltīm mani ieraudzīja skolasbiedrs, izrādījās, ka ar savu klātbūtni esmu viņu nošokējusi, jo neliekoties, ka es klausos ko tādu. [to es no Edītes uzzināju] Primajā naktī nevienu grupu īsti nedzirdēju. Pavazājos apkārt ar Sarkasmu, un beigu beigās mēs aizklīdām līdz ugunskuram. Tur aktīvi runājos ar kādu Zviedru par mūziku. Tad ar kādu lietuvuieti tikai tik cik iedevu viņam savu e-pastu (tagad ar viņu sarakstos). Pēc tam iegrimu diezgan dziļā sarunā ar vēl kādu lietuvieti, kurš izrādījās strādā praksē kriminālpolicijā. Vispār lietuviešu vārdi man galvā nestāv, bet šitam eksemplāram vismaz Sarkasms vārdu atcerās. Protams, visu to laiku dzēru alu. Apkārt ap ugunskuru gan klejoja viskijs, bet to gan es neuzdrošinājos nogaršot, bet šampi gan. 
Pēc tam Sarkasms izdomāja aiziet gulēt, bet es vēl pavazājos apkārt. Mani savāca pāris latvieši un mēs aizkūlāmies līdz galdiņam, uz kura bija latviešu karogs. Tur es atklāju, ka gandrīz vienīgā meitene pa festu, kura izskatījās cērtami ir latviete. Tovakar es mācījos atcerēties to Latviešu vārdus, kas tur bija. Kaut kur ap četriem mans pālis man teica, ka man labāk iet gulēt, un es viņam paklausīju.

Sestdiena
No rīta pamodos bez pohām. Tad es dabūju pohas uz pusstundu un tad man viņas atkal pazuda. Rīta pusē bija galīgs slinkums kaut kur staigāties, tāpēc mazie dzīves prieciņi. Vēl no paša rīta teltī tika izgāzta vesela alus glāze [man liekas, ka tas bija pieminēšanas vērts]. Tālāko notikumu secību es tik precīzi vairs neatceros. Vēl no rīta atnāca Rokenrolls un piedāvāja iet uz veikalu, ko mēs arī darījām. Tā pilsētiņa ir ļoti maza un piemīlīga. Turklāt izskatījās, ka viņi tur sacenšas par smukāko mauriņu. Protams, kamēr mēs tā spriedām Rokenrolls netīšām pademolēja ietvi. Tika paņemts alus un čipši un tad mēs gājām sēdēt uz koka veidojuma. Tur tika vestas diezgan fetišīgas sarunas, kurās tika mēģināts saprasts Rokenrolls. Bet es atradu ļoti piemīlīgu un pūkainu kāpuru.
Atpakaļ festā mēs paņēmām vērmeļu alu. To gan es nevarēju īpaši daudz iedzert, lai gan jāatzīst viņš garšo fenomenāli labi. Tā kā nāca tuvāk vakars vajadzēja sagatavoties kapāšanai. Tika uzvārīti roltoni. Man ļoti trūka prasmju viņu iedabūšanai sevī. Paēdām un alus, alus, alus. Protams, grupas arī. Atklājām vienu vienkārši fantastisku poļu grupu "Percival Schuttenbach". Viņiem ir čells. Starp grupām dzērām alu un mēģinājām pamodināt Rokenrollu, kas izdevās, un Patu, kas neizdevās. Protams pie skatuves arī patrakojām. Atklājām gan to, ka Lietuvieši ir galīgi neaktīvi šajā ziņā. Kur kāds mošoja tur noteikti bija latvieši. Laikam pēdējo grupu gaidot mēs piesēdām turpat zālītē. Tur Edīte tika pie trīs bezmaksas aliem no kāda lietuvieša. Diezgan pozitīva parādība. Tikai bija grūti beigt alu, lai ietu pie skatuves, jo viņš visu laiku bija. Tad savācāmies latvieši teltī, dzērām alu un gvelzām visādas muļķības. Tad daļa kaut kur izklīda un mēs ar Sarkasmu un Patu sabīdījām ūdenspīpi. Tās laikā gan es galīgi samiegojos un mēs ar Sarkasmu devāmies gulēt.

Svētdiena
Nepierasti festam mēs nogulējām līdz divpadsmitiem dienā. No rīta nekur nesteidzoties pacepām kartupelīšus un parēcām ar lietuviešiem. Šie bija tikuši pie vecas vistas gaļas, kuru turpat ugunī cepināja. "Flying chicken" un tamlīdzīgi teksti. Bet tā gaļa izskatījās un smirdēja tā, it kā būtu nomirusi jau vismaz divas reizes. Paēdām un atdevām lielāko daļu no mantām vešanai uz Rīgu ar mašīnu. Palikuši tikai ar vienu somu, diviem guļammaisiem un telti plecos devāmies stopēt. Plānojām atgriezties Rīgā tikai pirmdien tāpēc mums bija viena pilnīgi brīva diena. Izgājuši cauri Varniai mēs nostopējām mašīnu kas mūs aizveda līdz pagriezienam, kurā Sarkasms iespējams pazaudēja pasi. Tur mēs to neatradām, tāpēc gājām tālāk. Drīz vien nostopējām čali pavisam jaunā mašīnā, kas mūs aizveda līdz Šauļiem. Šauļos mēs ēdām picu. Jāsaka, ka mēs izskatījāmies galīgi necivilizēti. Tad paņēmām alu [kas izrādījās stiprs] un atradām vietiņu, kur viņu izdzert. Pēc tam nesteidzoties devāmies uz šosejas pusi. Mūsu plāns bija tikt līdz Jonišķiem, iekārtoties kādā ceļmalā un dzert moku ar pienu. Ejot cauri Šauļiem mēs gandrīz apmaldījāmies un redzējām māju ar milzīgu krucifiksu dārzā. Tas, manuprāt, vairs nav īsti normāli.Moku nopirkām bendzīntankā, jo likās, ka līdz desmitiem līdz Jonišķiem īsti nepaspēsim. Bet paspējām. Mūs izlaida pie veikala un mēs nopirkām garšīgu alu. Tad iekārtojāmies atkal zem kāda koka un izdzērām viņu. Sākotnējā ideja iet uz iepriekšējo festivāla vietu atkrita, jo mums vairāk nebija līdzekļu un bija jau vēls,tāpēc mēs sākām meklēt kādu vietu, kur palikt pa nakti. Iekārtojāmies kādus 15m no šosejas blakus kaut kādai ūdens plančkai, kurā bija pīles un vardes. Tas iespējams bija vienīgais neiekoptais zemes gabals visā Lietuvā. Sākumā uzcēlām telti uz skudru pūžņa un brīnījāmies, kas dūc zem galvas. Beigās telts atradās starp četriem skudrupūžņiem un vispār neērtā vietā, bet tas īpaši arī netraucēja. Dzērām moku, runājāmies [es runājos] un tad arī aizgājām gulēt.

Pirmdiena
Pamodos un uzzināju, ka visu nakti ņēmu nost segu un iedzinu Sarksasmu stūrī. Savākušies beidzot sākām kustēties uz māju pusi. Izgājām cauri Jonišķiem, kuri neizskatījās tik ļoti sakopti kā Šauļi vai Varniai, bet tomēr tīri. Pilsētas noalē bija sasodīti daudz pagriezienu un visas mašīnas visu laiku griezās. Pie pēdējā pagrieziena atradās arī kravas mašīna, kura veda "Lāčplēša" alu, un acīmredzot, alus kastes bija sagāzušās. Sēdējām ceļa malā un skatījāmies uz mašīnām, kuras brauca lēnām. Sākām jau domāt, ka būs jāgaida, kamēr savāksies kravasmašīna, jo viņa izskatījās pēc tādas, kas varētu mūs paņemt, bet tad apstājās zils busiņš. 
Zils busiņš ar moldāviem, kuri bija fanātiski katoļi un visu ceļu runāja par dievu. Tur bija aŗi omītes paskata sieviete, kas acīmredzot gaidīja bērnu un viņai bija jau divpadsmit [par laimi ne visi vienā mašīnā] un arī viņa nonstopā runāja par dievu. Atvieglojums izkāpjot Jelgavā bija pamatīgs, jo šoferis visu laiku skatījās atpakaļ uz mums un ļoti aktīvi žestikulēja. Vienubrīd mēs vispār braucām pa pretējo joslu. 
Jelgavā paņēmām alu un kolu un aizgājām zem tilta padzert. Tur tika apspriesti bērnu vārdi. Cits par citu briesmīgāks. Tad aizgājām nopirkt cigaretes un gājām stopēt tālāk. Sākumā stāvējām nepareizā vietā - pirms apļa, jo nezinājām, ka tāds aplis tur ir. Tomēr urlīga paskata piedzēries latvietis mums pateica, kas par lietu. Aizgājām līdz ceļam un nostopējām foršu čali, kurš kā izrādās pazīst manu klasesbiedreni, un ir stopējies pa puspasauli gandrīz. Viņš mums forši pastāstīja par Poliju un vispār stopēšanu pa ārzemēm un tagad drošāka sajūta par Čehijas braucienu ir. Vēl viņš pamanījās gan mani, gan Sarkasmu gandrīz pie mājām izmest. 
Mājās pirmā doma bija viena - duša. 

Vairāk gan es nerakstīšu, bet tagad paliek galīgi baisi par to, cik garš būs ieraksts pēc brauciena uz Brutal Assault. 
Lab, veiksmītes jums.

Sveiki draugi, jeb Sarkasms nāk ar jumtrāvienu!

PIRMĀ DAĻA
Kā jau mēs zinām 5dienas ir tādas svētku dienas gan veciem, gan jauniem, gan Trīsvienībai.
So, Seksam beidzās konsultācija un ap pusdienlaiku braucām uz centru. Pie GC mūs sabļāva Runcis un Ko, kuri gāja urbt durvis [pusnelegāli], un iet dzert alu par brīvu iekš labi zināmā iestādījuma, kura nosaukumu atļaušos neminēt, vēlāko notikumu dēļ.
Izurba, iegājām... un domājat ka mierīgi mums kāds ļāva pamieloties ar Brengulīti? A ne smakas. Lieli, hipopotama svara apsargi [vismaz viens no viņiem], ne visai laipni centās mums šo prieku liegt. Protams viņi tika atsēdināti, jo mūs bija daudz daudz vairāk un daudz daudz izglītotāki cilvēki mūsu vidū arī bija.
Tātad, pie haļavna-dienišķā alus tikuši, pamazām pildījāmies ar sev raksturīgajiem prieciņiem, ļerkstējām, klausījāmies utt. Vienīgā šaize ka daži labi sūdcaurumi [nekautrēsimies no skarbiem vārdiem], bija aizbarikādējuši tualetes. Kad mans pūslis jau draudēja izplesties tā ka netiktu pa durvīm ārā, mūs tieši palūdza aiziet arī tie kas bija aicinājuši. Sekoja GC tualetes pieliešana un...
OTRĀ DAĻA
...pa ceļam uz GC sapazināmies ar iereibušiem jauniešiem, bet nu tādiem pozitīviem un visnotaļ foršiem. Vismaz pēc pirmā iespaida... Sametām galvas kopā un nolēmām iet uz Roks Cepurē+ [vēljoprojām nezinu kpc nosaukumam tas ''+'' klāt :D]. Iestādījums bija ciet. Fail. Pajāt. Gribējam kustināt kājeles uz labi zināmās vietiņas pusi, bet atklājās ka vienai no jaunietēm kājas Brenguļa iespaidā vairs īsti negrib kustināties... Ar vienu no jauniešiem, kurš par laimi bija puslīdz skaidrs un ļoti prātīgs, piecēlām šo būtni, jo kā jau labam cilvēkam, man negribējās atstāt [kā vēlāk atklājās] mazgadīgu sievišķi guļam vecrīgā. Stiepām tātad uz foršo, mierīgo vietu. Pa ceļam tā nolāpītā feilere sāka rīstīties un iedomāties ka šai ir astma + mēreni bļaut pa pus ielu. Aizstiepām. Tomēr. Nu bet protams ka jautrība ar to nebeidzās. Feilere nokrita uz zemes pagalmiņā un vārtījās [uzskatu ka tēlojot] ka mirst. Mani vēl viena būtne paspēja nolamāt par bezjūtīgu, jo es ļāvu feilerei gulēt uz zemes un lamāju viņu par to. Nākošreiz laikam tiešām būšu bezjūtīgs un nevienu nemaz nafig nekur nestiepšu.
Apriebās. Ar Seksu aiztināmies uz iekštelpām, kur pēc brīža uzzinajām ka feilere ir aizvesta ar ātrajiem tomēr. Tā viņai arī vajag ja jau tik stulba ka nespēj valdīties.
Pēc tam dzēru alu atkal foršajā pagalmiņā. Nu bija pēc dienas pirmās puses vajadzīgs pilnīgs chill. Neskatoties uz to ka tomēr Vecrīga, nepievērsu nekam uzmanīgu... līdz sēžot uz apmales ieraudzīju formastērpā tērptas kājas blakus savam alum. Tagad varat Sarkasmiņu apsveikt ar otro alusdzeršanas protokolu mūžā. Protams lieki neprotestējot, atzinu savu vainu, un netipiski sev pat nemēģināju izrunāties no šīs ķibeles, jo salīdzinot ar iepriekšējo marazmu, personas datu diktēšana likusargiem bija tīrā izklaide :D Protams arī pārlaboju viņus jo šie taisījās protokolā man nepareizu alus nosaukumu uzrakstīt. Nu jāa.
TREŠĀ DAĻA
Pēc iestiprināšanās iekštelpās sekoja dienas nākošais plāns - Depo [uz vasaru] aizvēršanās pasākumiņš. Domāts - darīts. Pēc brīža jau bijām iekšā. Neskatoties uz to ka atkal bija tas kretīniskais mani mīlosais apsargs, tomēr tiku iekšā. Ir pamatotas aizdomas ka manā tagadējā paskatā šamējs mani wnk neatpazina. Bet man jo labāk.
Kamēr Sekss lēkāja pie trompetistiem, es iesptiprinajos ar alu un brīnumainā kārtā iekš Depo uzradās arī mūsu Rokenrõõls! Priekā! Protams uz V.I.P.P. Basbočka's uzstāšanos tika piemirsts pat mēreni negaršīgais Depo alus un pamatīgī rauts jumts. Mirkli vēlāk arī pie Toria bija lieliski [atvainojos ja jaucu secību]. Noslēgumā pie skatuves Rokenrõõls man ar plecu iebrauca pīrsingā, kurš mēreni iztecēja. Tas mazliet pasteidzināja došanos mājās. Paņēmām taksi un aidāāāaa!

P.S. man nākošajā dienā darbā bija sutka. Tā rezultātā un šodienas aktivitāšu rezultātā apraksts mazliet aizkavējās un darbā es jutos pamatīgi miris vismaz 3,67 reizes.
Par šodienu [7dienu] uzrakstīšu drīz drīz. Bet ne šodien, jo jūtos noguris, un vienā dienā jūs priecēt ar diviem ierakstiem jau nozīmētu jūs pakļaut sirds problēmu riskam laimes rezultātā.

Bučas jums no Sarkasma, un ieķerties [dibenā] ir noderīgi ;)

Pēc ilgiem laikiem atkal kāds apraksts. Šoreiz par dienu, kas bija pilna ar feiliem, bet tik un tā vienreizēja. 

Ap sešiem no rīta pie manis uzpeldēja Sarkasms. Pāris stundas veltījām gulšņāšanai, lai būtu spirgtāki dodoties tālāk. Paēdu brokastis, saģērbos un devāmies uz pirmo pieturas punktu. Pretēji pierastajam pirmais pieturas punkts nebija ceļš, no kura stopēt tālāk, bet ārsts, pie kura mani sapotēja pret ērcēm. 

Fail Nr.1 - Pusceļā uz t/c Spice sapratu, ka esmu aizmirsusi pie ārsta lietussargu. Kaut kad aiziešu pakaļ.
Fail Nr.2 - Rokenrolls uzmeta pasākumu. Turklāt to uzzinājām tik ap kādiem astoņiem/deviņiem. 

Aizgājām uz spici pēc pirmsstopēšanas alus/kolas. Tad devāmies tālāk meklēt šoseju, kas mums arī izdevās. Padzērām un ieradāmies stopēšanas punktā. Nostopēt izdevās diezgan ātri un mūs pat aizveda līdz Ragciemam. [Laikam vēl neminēju, ka mūsu oriģinālais galamērķis bija Roja, tad tas reducējās par Enguri, un pēc tam par Apšciemu]. Šoferis bija diezgan runātīgs un tas ir jauki, jo runātīgi šoferi ir interesanti.

Fail Nr.3 - Sarkasms uz pusstundu atlūza mašīnā. Par to mani un šoferi informēja viņa melodiskā krākšana. 

Izkāpuši Ragciemā nedaudz atvilkām elpu. Kad Sarkasms pavisam pamodās, devāmies arī tālāk. Nonākuši līdz vietējam "Mini Market" izdomājām, ka vajadzētu novērtēt arī vietējo pludmali, bet "vispirms pamēģināsim nostopēt šitās mašīnas". Protams, mašīna apstājās. Tajā bija kāda sieviete un tās [mašīnas nevis sievietes] aizmugurē bija kkāds balts krāms, ko mums vajadzēja turēt klēpī. Bet viņa vismaz mūs aizveda līdz Apšuciemam. 
Tur ir viens no tiem  mazajiem jaukajiem veikaliņiem, kuros var nopirkt visu. Sarkasms, piemēram, tika pie šaha, kurā zirgiem pat ir acis. Pēc ieprikšanās devāmies uz jūru. Starp citu, tur ir vienkārši superīga skola. Superīga tāpēc, ka viņa atrodas kādus simts metrus no jūras. 
Sēdējām pludmalē, šūpojāmies, dzērām alu/kolu un pabaudījām mazos dzīves prieciņus, atradām zobus. Ap kādiem četriem izdomājām iet pa jūru uz Rīgas pusi un ap kādiem sešiem nogriezties uz šoseju. Nedaudz vēlāk aizgājām pasēdēt kāpās un uzspēlēt šahu. 

Fail Nr.4 - [Cenzored... fak odi... censored... bļe tie nolāpītie odi... censor... Fuck it - odi]

Sakosti mēs devāmies meklēt šoseju un mums līdzi devās vesels bars odu. 

Fail Nr.5 - Šoseja bija pavisam tuvu, tikai otrpus upei. Upe par laimi bija neliela, un tad, kad mums apriebās iet gar mājām meklējot civilizētu izeju uz šoseju, vienkārši pārbridām tai pāri. 
Fail Nr.6 - Mēs bijām uz šosejas, BET tā bija ļoti neapdzīvota šoseja. Mums bija arī netīras kājas. 

Klapkalnciemā [kur visi klapējās] veikals bija vaļā līdz desmitiem. Iegriezāmies. Aizgājām līdz autobusa pieturai, iedzērām alu/kolu, paēdām un noskatījāmies, kā mums garām aizbrauc pēdējais autobuss uz Rīgu. 
Nedaudz aiz Klapkalnciema mūs savāca jauks pāķu onkulītis, kurš arī bija diezgan runātīgs un aizveda mūs līdz Bigauņciemam. Tad mūs savāca dīvaina paskata čalis, kas mūs aizveda līdz Jaunķemeriem.

Fail Nr.7 - Tā kā man ir paranoja no stopēšanas Jūrmalas vidū, izdomāju, ka vajadzētu iet līdz Ķemeriem, lai tiktu uz apvadceļa. Tajā mirklī es neapjautu, ka tas ir tālu un ka tur būs ODI. 

Ja jūs gribat, lai jūs vajā odu ordas, ejiet uz Ķemeriem. Viņi vajās jūs baros. Jūsu mati būs pilni ar odiem. Viņi vajās jūs sapņos un nomodā. 
Ķemeros mēs bijām tik vēlu, ka izlēmām par labu vilcienam, kurš arī tūlīt nāca. 
Aizgājusi mājās es spēju tikai atkrist gultā un aizmigt. 
Laba diena.

Tātad, dārgie draugi un klienti, te atkal pagarāks sveiciens no Sarkasma.
Visa pamatā ir tiko pagājusī muzejnakts, bet...
...viss sākās ar diennakti darbā, pēc kuras kā jau pierasts, neskatoties uz to ka brīvdiena, devos rīta agrumā modināt Seksu. Labs dienas iesākums, ar visādiem prieciņiem, tostarp vecā spota ieņemšanu, mazliet alu, pagulšņāšanu un... Nu jā. Patīkami. Ap 12iem, kad nebiju gulējis jau tuvu 30 stundām, nolēmu aiziet nosnausties, jo bija plānots visu nakti raut jumtu Akurāterā. Nu tomēr labāk nekā mīcīties pa rindām centra muzejos.
Pagulēju nožēlojamas 3,5h ar kurām man acīmredzami nepietika , sakopos, izdarīju visu kas darāms un devos uz Akurāteru. Nu tā, lai uz 21iem būtu tur. Pa ceļam iegāju nopirkt tabaku, tādēļ kavējos apmēram par pusstundu. Neraksturīgi man, bet nu reizēm jau var atļauties.
Ierados. Sekss ar Rokenrõõlu protams jau labu laiku bija uz vietas. Ā, un liels fuj Seksam par to ka solīja mani iemācīt izlocīt papīra puķīti, bet nu tā arī neiemācīja.Pat nemēģināja! :D
Tad ar cilvēkiem pa alum zem tilta. Nu kā gan bez alus =] Sarunas par troļļiem, kristiešu mūkiem, bērniem uz veco, labo, beigto bezdeguna Maiklu. No tām mūs atrāva Rokenrõõls, kurš zvanīja un teica lai velkamies atpakaļ uz izrādi.
Sekoja izrādes. Šoreiz tā bik feilīgi. Nu lab, feils pamatīgs [^^], bet tomēr bija ok.
Pēc tam, ar Seksu, kas bija tērpusies TIKAI kleitā, devāmies pa urālu kalniem uz labi zināmo veikalu pakaļ šnabsim. Iesmērēja k-kādu mistisku 0'5 bet par humānām nakts cenām. Pie tam bija pat iedzerams!
Pakapājām pagrabiņā. Irma otro reizi pielēja acis, pie tam efektīvāk nekā pirmajā reizē, un atkal palika lieliski pozitīva. Dievinu šitādas reakcijas uz reibumu. Vispār paldies Irmai par labu devu pozitīvisma n'stuff. Pēc brīža visi aizklenderēja atpakaļ augšā, kur spēlēja/dziedāja/runāja Kulakovs. Mēs ar Rokenrõõlu sēdējām un ļerkstējām, ja godīgi neatceros ko, un mēreni kapājām. Nu kā jau pieklājas. Tā kā veikal-tripa laikā bija atnākusi arī Mārta, kurai vismaz vēl bija kādas finanses, nolēmām ka vajag vēl. Aizklenderējām pa tiem pašiem neceļiem līdz šnabsim. Visu ceļu klausījos sarunas par pornofilmām - fail :D
Kad atvilkāmies līdz Akurāteram, sākās panīkums, un mēs nolēmām iet kapāt tālāk pie Seksa. Bet. Šņabis izrādījās absolūta preteklība, un kopīgi ar Mārtu, izdzerot katrs tikai pa vienam [!] šotiņam, nolēmām ka nav ko bendēt iekšas un jātirinās gulēt.
Pamodāmies. Vismaz es nu gan biju mēreni beigts, jo atkal bija gulētas ļoti maz stundas. Nu kā jau pēdējā laikā man atkal pieņemts. Tas gan netraucēja rīta aktivitātēm ^^
Radās episkā ideja ka pretīgais šņabis ir jāizbaro Baložmārim 28tajā datumā, lai viņam sākas veselības problēmas un viņš nevar traucēt notikt lietām. Rezultātā šņabis tgd stāv plauktā un gaida iespēju izpildīt savu misiju :D
Aizgājām uz veikalu pakaļ alum, maizei un pretīgai pastētei, un pavadījām Mārtu mājupceļā. Pēc tam ieņēmām savu spotu netālu no Arkādija un ļerkstējām par nākotnes plāniem, datoriem un tamlīdzīgām piemīlīgajām lietiņām. Uzzinājām ka Sekss grib Linux'u, so rīt būs vien jāaizstiepj.
Pēc tam aiztenterējām atpakaļ pie Seksa, kur bija Family Guy, dredu pielabošana. Un protams Sekss atkal izdomāja mācīties, tpc mēs ar Rokenrõõlu gājām prom. Un tgd es zinu ka jūs gaidat ziņas par to ko mēs darījām pēc tam... A vot finger's jums :P Sagribējās atpūsties tpc tenterējām pa mājām i viss. Vot tā!
Nokia meklējošais Sarkasms saka ''atā, atā'', un neielec kanalizācijā teletūbiju stilā.

Labrīts no Sarkasma jau atkal.
Tātad 6dien (vakar) pamodos ar aizpampušu seju - otro reizi man k-kāda mistiska alerģija/zaraza.
izmēģināju aukstas kompreses uz acīm [ne sūda nepalīdz] , tad nopirku alu un izdzēru [palīdz] + nopirku saulesbrilles lai nebiedētu garāmgājējus ar savu ne-visai-pievilcīgo paskatu.
Un gāju uz Rokenroļika un Seksa teātra izrādi.
Iesākumā visi brīnījās par saulesbrillēm/smējās par manu paskatu bez saulesbrillēm. Nu ''visi'', tas ir neskaitot nelielu bariņu pensionĀTERU, kas grauza bulkas un cepumus. Emīls mēreni aplika mūsu Seksu, bet nu vismaz joks par lāpstiņām bija epic :D Izrāde bija piemīlīga - feiloja tikai muzikālais pavadījums, un par Rokenrõõls ne reizi nenofeiloja. Prieks par viņiem.
Pēc izrādes gājām pie seksa. Rokenrõõls mocīja basu, Sekss berza kosmētiku nost no sejas, es gulšņāju ar kumelīšu kompresēm uz acīm :D A ko darīja Emīls jei-bogu nezinu.
Rokenrõõls ar Emīlu uz Skyforger negāja finanšu neeksistēšanas dēļ. Bet mēs ar Seksu bīdījāmies uz centru sagaidīt cilvēkus, kuri kā jau parasti kavējās. Kad mūsu sabiedrībai bija pievienojušies Valters un Rūta [ar garo ''ūūūū'', bērni], nopirkām biļetes [es un Valters] un gājām uz Sapņaino Fabriku. Jubilāre Patucītis & ko kavējās, tpc vēlme saskrieties ārpusē jau pirms pasākuma sākuma neizdevās. Po. Un nevis Edgars Alans.
Patucīti & ko satikām pīpētavā nedaudz pēc sākuma. Un Zvaigzne mani nebesīja arī šoreiz [ļoti iespējams tādēļ, ka redzēju viņu tikai pāris minūtes]. Vispār bija švaki ar paziņām, jo pat tos kuri bija ieradušies, bija grūti atrast lielajā ļaužu masā. Vispār ļoti liels prieks par apmeklētību, pasākumā valdošo latviskumu, bet vislielākais prieks par jauno paaudzi, mazpadsmit gadu vecumā, kas izrādīja neviltotu interesi un aizrautību par notiekošo.
Par grupām. Nu Ocularis Infernum, kā vienmēr... kaut arī labi un kvalitatīvi, bet vienveidīgi. Manegarm norāva jumtu kā pieklājas. Šitik labu izpildījumu un atmosfēru es nebiju gaidījis, kaut arī nešaubījos ka zviedru puikas savu darbu zin. Publikas atsaucība arī fenomenāla.
Bet ne salīdzināt ar to kas notika kad parādījās Skyforger. Sen nebiju pieredzējis tik vienotu kliegšanu, dziedāšanu utt. Mana personīgā nepatika pret Kurbadu gan bik pamaitāja pasākumu, bet toties kad sāka raut vecos gabalus... Un vispār tāda nestandarta dziesmu liste koncertā, kaut gan neiztika bez ierastās Migla, Migla, Rasa, Rasa kopdziedāšanas. Nu bet... EPIC. Ar visiem lielajiem burtiem.
Pēckonča stadija.
Sekss, kam visu dienu veicās ar garīgā uzturēšanu, sāka mēreni aizpeldēt no dzīves un saprāta, zināmi nezināmo iemeslu dēļ. Ar Rūtiņu un Valteru tināmies uz centra pusi jo Patucītis & ko mūs mēreni piečakarēja un pat neatvadoties aiztinās uz Purču. Pēc tam gan vēl pieturā satikām uz minūti. Iegājām maķītī [tur neko nepirku] un RIMI [tur gan], Rūta aizbrauca prom. Palikām mēs ar Seksu un ideju par ÕÕĪÕÕ Brenguļ. So, gājām uz Ļeņiniem. Dzērām Brenguli uz terases, sapazināmies ar veselu baru no Somijas, bet šamējie k-kur pazuda pēc tam. Vispār nonstopā nāca klāt cilvēki un runājās. Piemīlīgi.
Seksa dzīvīgums tuvojās beigām, tpc gājām uz neitrālāku teritoriju - RnR. Pārmaiņas pēc tumšais Brengulis, dīvāniņa ieņemšana un pēdējo laiku dīvainākā saruna :/
ap 4iem no rīta mūs laipni palūdza pazust no šīm viesmīlīgajām telpām [žēl atstātā Brenguļa], so ņēmām taksi un šķūrējām pie manis. Sekoja Seksa iekšu nesaderība ar alko un miegs.
Par pēcpamošanās notikumiem jau ir cits stāsts, kuru zināt jūs neesat pelnījuši.
Reportāžā no karstajiem punktiem ar aukstu alu bija Sarkasms.
Tiksimies drīz!

Tāāātad, sveiki, te Roķiks end roļiks ar smagu nokavēšanos. :D

Tāāātad, stāsts ir par mūsu triangula/triumvirāta/trīsvienības/zajebisās trijotnes ceļojums uz Brenguļiem, un vaidie, tur ir ko stāstīt.

Viss sākās ar to, ka pienāca 1. maijs. Es piesvempos augšā, un braucu uz centru. Satiku seksu, tad mēs aizgājām pie GC un satikām Sarkasmu. Bijām nokomplektējušies. Tālāk tika braukts uz Brīvdabas muzeju ar kaut kādu autobusu, laikam pirmo. Nonākuši tur, redzējām vairākus stopētājus, no kuriem 2 bija izteikti gorīgi tirliņi, kas stopēja ar atstarotāju. Gaišā dienas laikā. Nu labi, tad tika aiziets līdz kaut kādiem akmeņiem, izdzerts pirmsstopēšanas alus un konstatēts, ka mums ir 3 roltoni un pavisam gandrīz necik naudas. Nu labi. Sākām stopēt. Negāja. Negāja. Negāja. Mums zēbē. Negāja. Pīpējām. ZĒBĒ...

Un tad mums pabļāva kaut kāds čalis no benzīntanka un prasīja, kur mums vajag.
Aizskrējām, šis teica, ka Vangažos izlaidīšot, jo viņam pašam tur jāiebrauc, un ja nu mēs nenostopējam, tad viņš mūs līdz Smiltenei aizvedīšot. Jā - starp citu, mūsu prātos pavīdēja zaimojošas domas par braukšanu tikai līdz Cēsīm. Bet paga, tad mēs tikām līdz Siguldai visai ātrā laikā, tur pavārtījāmies un izlēmām - ja mūs nevedīs līdz smiltenei, tad nebrauksim uz Brenguļiem. Bet, par laimi, nostopējām baigi foršo šoferi, kas gvelza par geocaching un tā tālāk un tā joprojām, vispār, baigi forši, aizveda līdz pat Smiltenes vidum, tur, kur viņam nevajadzēja.

Un te sākās episkais gājiens.

Gājām, gājām, jukām prātā, gvelzām - šoseja Smiltene-Valmiera ir ofic izsvītrota no stopējamkartes. Taču pastaigāt forši, baigi skaisti. Ja neskaita periodiskas pretīgas smakas. Nogājuši kādus 10 km, sajukuši prātā un uztraukušies par to, ka diez vai tiksim atpakaļ taja pašā dienā, nostopējām čalīti, kas laipni aizveda līdz pašiem Brenguļiem.

Te nolaidīsim prieka priekškaru - tur vienkārši bija dievīgi. Nav labākas vietas.

Tika izdzerts brengulis - divi uz trijiem - konstatēts, ka viņš ir daudz labāks nekā Rīgas brengulis, tad tika konstatētas lietas par pļavu, izrādās, ka nafig nekas nav jāmaksā. Un tika turpināts kaifot.

Līēlīskī.

Tad tika savāktas mantas, un iets uz Valmieras pusi. Nostopējām baigi ērto busiņu ar šoferi, kurš izskatījās pēc Hetfīlda pēc ~15 gadiem, vismaz manuprāt.

Aizveda līdz Valmieras pagriezienam. Tad mēs gājām, gājām, gājām, un mums vienkārši viss bija pofig. Tad sekss sajuka prātā un sāka dziedāt kaut ko.

Tad mēs tikām līdz kaut kādai dīvainai vietai ar mašīnu, neatceros, kā to vietu sauca. Bet drīz vien nostopējām kaut kādu sievieti, kas brauca līdz pat rīgai.

Un te nu es atplīsu.


Pamodos netālu no Rīgas, unprasīju, cik tālu vēl. Izrādās, ka mēs kāpjam ārā pie Alfas.
No sākuma bija ideja iet mājās ar kājām, taču tas izpalika - braucām ar autiņu. Tajā laikā tika izspriests oficiālais KURMĒSBIJĀM variants un tas, ka es esmu hiperaktīvākais no visas trijotnes. Vī.

Tad viņi kāpa ārā centrā.

Es aizbraucu līdz imantai un pēc tam izdomāju aizvilkties ar kājām l\īdz babītei. Tur iekāpu autiņā.

ŌŌĪŌŌ,BRENGUĻi! MĒS TUR ATGRIEŽAMIES!

Kā jau iepriekšējo reizi rakstīju, biju izplānojusi aizvilkt savus šusurdupšukiņus uz Bolderājas molu. Pēc brīvdienu sākuma piedzīvojumiem bija vēl viena brīva diena, kurā šo plānu varēja izpildīt. 

Atkal modos priekš brīvdienām necilvēcīgos laikos, lai ēstu brokastis, taisītu medusmaizes un teiktu Rokenrollam, ka viņam noteikti ir jābrauc. Savācu mantas un devos uz autobusu. Sarkasms kā parasti bija jau priekšā. Aizgājām nedaudz pasēdēt, jo zinājām, ka Rokenrolls kavēs kādu pusstundu vai stundu. Gaidīšanas procesā vēl savācām vienkopus visus savus līdzekļus, lai varētu iegādāties ūdenspīpes oglītes un kaut ko graužamu.

Kad bijām beidzot sagaidījuši ļoti kavējošo Rokenrollu gājām uz 3. autobusu. Nepaspējām nobraukt ne simts metrus, kad jau iekāpa kontrole. Dīvaini, ka viņi nepieļāva iespēju, ka nepilnos simts metros cilvēks var arī nepaspēt nopīkstināt e-talonu. Viņi savāca Rokenrollu un mēs dabūjām viņu gaidīt Bolderājas galā. 

Bet laiku velti netērējām - aizgājām līdz Daugavgrīvas cietoksnim, lai pārliecinātos, ka viņš ir ciet un jau nedaudz sākām salt. Pa ceļam vēl dzirdējām arī nedaudz no vietējām skaņām un sapratām, ka laikam pa turienes tukšajām mājām vazāties nav īsti prātīgi. 

Nepagāja ne diena, kad Rokenrolls ieradās un mēs visi trīs devāmies meklēt jūras malu. Izrādās, ka es diezgan labi orientējos mazpazīstamās vietās, jo veiksmīgi viņus aizvedu līdz pludmalei. Tad, spītējot vējam un aukstumam, tuvojāmies molam. Jūrā viļņi bija fantastiski, žēl tikai, ka nebija par kādiem 25 grādiem siltāks. 

Mols izskatījās diezgan ejams. Tāpēc daudz nedomājām un devāmies pa viņu uz priekšu. Jūra gan no vienas puses neapmierināti spļaudījās, bet nekas traks nenotika līdz... Līdz mēs nonācām pie vietas, kura viscaur bija ūdenī, ja neskaita dažus akmeņus. Tā bija dillemma, doties uz priekšu saslapinot kājas un riskēt iežauties ledainā ūdenī, vai arī palikt turpat sausumā. Veselais saprāts uzvarēja. Apsēdāmies uz mola malas un ietinušies Rokenrolla guļammaisā nedaudz uzēdām. 

Pēc tam es viņus vilku tālāk nelegālā zonā, lai iemānītu kādā tumšā telpā. Es beidzot biju paņēmusi līdzi kārtīgu kabatas lukturīti un varēju tā īsti aplūkot, kur mēs ar klasi bijām ielīduši. Teikšu, ka pilnīgā tumsā bija daudz omulīgāk. Ārā izlīdām pa jauku šauru spraugu un piedzinām Sarksamam nelielu klaustrofobiju. Izgājuši svaigā gaisā sākām skatīties pēc piknika vietas, kas būtu aizvējā. Tādu arī atradām un ieturējām muitas zonā tādu kārtīgu pikniku ar āboliem, maizītēm un roltoniem (kur tad bez tiem). 

Pa to laiku bija sācis smidzināt un vēlmes vēl vairāk nosalt nevienam nebija, tāpēc devāmies pie manis sildīties. Ietinušies segās, ar tēju un ūdenspīpi noskatījāmies filmu, kurā Švarcnēgers bija bērnudārza audzinātājs. Vēl mums bija pa gabaliņam manas mātes taisītās kefīrkūkas.

Tad devāmies atpakaļ uz centru, lai paspētu uz Iļģiem. Pa ceļam bija ļoti interesantas sarunas un uzskaites, kuras cenzūras dēļ šeit neatkārtošu. Pašā centrā mums bija pārsteigums par to, cik ļoti maz cilvēku bija. Nedaudz pirms Iļģu sākuma viņi gan palika vairāk. Iļģi smuki nospēlēja - prieks klausīties. Tikai pasākuma organizētāji vilšanos sagādāja. Sīkums par to, ka basi bija uzlikti par skaļu un neko citu īsti nedzirdēja, bet tas kā viņi no situācijas nemāk iziet ir vienkārši šausmīgi. 

Iļģi bija tikko iekustinājuši publiku, bet viņiem atvēlētais laiks bija beidzies. Protams, kā tas parasti notiek ar labām grupām viņus uzsauca augšā otreiz. Cilvēki atnāca atpakaļ gatavi nospēlēt pēdējo dziesmu, bet vadība tomēr viņus nodzina nost. Viņi pat neatvainojās publikai, kura vēl aizvien sauca atpakaļ Iļģus, bet turpināja programmu ar jautājumu: "Vai jums patīk dziedāt". Sapratuši, ka Iļģus vairs nedzirdēsim, devāmies prom. 

Kamēr es nedaudz pamiru, sēžot galerijā. Mēs mēģinājām izbīdīt, ko darīt tālāk. Viss nonāca līdz tam, ka devāmies pie Sarkasma. Aizbraucām, pabarojāmies, iedzērām tēju, sagaidījām Sarkasma brāli un gājām pēc alus. Atpakaļceļā no veikala klausījāmies ļoti pārliecinošos mēģinājumos pierunāt Sarksasmu uzpīpēt zāli. 

Tad nedaudz pasēdējām siltumā un man jau bija jādodas prom.

Beigas.

p.s. Gaidiet Rokenrolla aprakstu par Brenguļiem.

Šodien izgājām vakarā ar māti pastaigāties. Laiks bija fantastiski silts un es gribēju saldējumu. Mana vēlme pēc saldējuma mūs ieveda pavasara negaisā. Silts, sārti zibeņi un lietus. Burvīga sajūta - iet pa ielu negaisa laikā un ēst šokolādes saldējumu.

Sekss šodien devās klases ekskursijā. Visu stāstīt būtu bezjēdzīgi, bet es varu pavēstīt Jums par ļoti burvīgu vietu. Ekskursijas plāns bija doties apkārt Rīgai. Drīz vien mēs nonācām pie jūras Bolderājā un devāmies uz priekšu pa molu. Vienā pusē Daugava un otrā jūra. Mols ir tāds, kādam molam ir jābūt- bez noasfaltēta ceļa līdz pašai bākai. Vējš, akmeņi un silts laiks. Vieta, kurā var sēdēt, skatīties jūrā un domāt. 
Tā kā mani klasesbiedri ir diezgan Geocaching apsēsti, viņi mūs aizveda arī uz bunkuru, kurā viens kešs ir paslēpts. Tas nekas, ka bunkurs atradās muitas zonā un vesela klase pārkāpa likumu. Ir satriecoša sajūta iet pa tumsu bez lukturīša tikai šķiltavu un telefonu gaismā. 
Vēl viena vieta, kurā ir nepieciešams lukturītis - Daugavgrīvas cietoksnis. Tur arī ir paslēpta viena mazā kastīte, kuras logbukā ir ierakstīts - 12.b RAĢ. Cik paspēju uzmest acis - tur ir jauki tuneļi, pa kuriem būtu vērts paložņāt. Tikai jāpaņem ir lukturītis līdzi. 

Es tur noteikti aizvilkšu Rokenrollu un Sarkasmu turp kādu dienu. Uztaisīsim arī pikniku jūras krastā pie reizes. 

sveiki, te atkal jūsu sen nedzirdētais Sarkasms.
neko daudz jau jums te nestāstīšu, ja neskaita oficiālas lietas, to ka šobrīd neesmu gulējis jau gandrīz 39 stundas, to ka esmu daudz strādājis un rāvis jumtu. Izdzīvojis patīkamu laimīšvakaru un kā vienmēr arī patīkamu pēclaimīšvakara rītu. Pikniks pie beigtas pīles ar skatīšanos uz pludiņu, kurš arī ir putns :D
Un Kozijs (hvz kā īsti viņa iesauka rakstās) atteicās man liet jebko citu, kā vienīgi brenguli uz svaigi durtu pīrsu uzacī :D Draņķis cepurē :D:D:D
Arī dredi šodien tika veiksmīgi pabeigti (pat bez alko iejaukšanās), kas man dod visai stipras un nepatīkamas galvassāpes tagad un droši vien ka arī visai rītdienai. Bet nekas - kā saka, skaistums prasot upurus. Tik tiešām visai neparasti bet piemīlīgi tagad izskatos.
Mūsu Rokenrõõlam no manis oficiāli pienākas žetons. Un Emīla šodienas feils pārspēj visus mūsu trīsvienības feilus kopā ņemtus vismaz par pusgadu :D Tā nebiju smējies sen (nu vismaz kopš Pļavas - sk. iepriekšējos ierakstus tiem kam atmiņa streiko)
Vēl esmu saplānojis daudz daudz patīkamas lietiņas maija mēneša daudzajām brīvdienām, so laikam te biežāk būs iemesls ko ierakstīt.
Tātad. Veiksmes man, ja? ko? a?!
Ceru ka sapratāt. Labunakti

P.S. Brīnums - man šovakar negribas alu!

Naktī no pirmdienas uz otrdienu Sarkasmam tika taisīti dredi. Tā nu 21:00 manās mājās biju es, kuras mērķis bija salabot un pielabot kleitas izrādei, Sarkasms, kura mērķis bija tikt pie drediem uz galvas, un Irma, kuras uzdevums bija šos dredus uztaisīt. 

1. stadija - vakariņas. 
Paēdām, kamēr Irma aizgāja pakaļ matiem, kurus bija aizmirsusi mājās.

2. stadija - sadalījums.
Irma sāk plānot, kā sadalīt Sarkasma matus drediem. Radās problēmas ar izvietojumu un kā tika konstatēts - vai nu Sarkasma deguns ir šķībs, vai arī Irma kaut kā ļoti dīvaini skatās. Un Sarkasms tikmēr tika pie celiņa matos. 
Es tikmēr sāku ķerties pie adatas un diega un lāpīt caurumus kleitā.

3. stadija - dredu sākums.
Ja kāds saka, ka kāda lieta ir sasodīti sāpīga, tam tomēr vajadzētu ticēt. Cepums gan par to, ka mūsu sarksms šo sāpīgo procedūru izturēja bez spiegšanas un raudāšanas, tikai ar solījumu Irmu nobeigt [to pašu tikai vienu reizi]. Tika atklāts arī tas, ka uzmanības novēršana palīdz. 

4. stadija- garie dredi.
Irmas rokas lēnām sāka teikt viņai ardievas. Tad arī es sāku iesaistīties, mācoties kā tos štruntiņus vajag labot. Man jau kaut kas sāka sanākt par spīti tam, ka vairākas reizes ietriecu tamboradatu pirkstā un centos Sarkasmam izraut matus no galvas. Irma lēnām sāka slēgties ārā.

5. stadija - beigas.
Ap pieciem no rīta puse no galvas bija pabeigta un izskatījās pēc drediem. Pirmā misijas daļa bija pabeigta. 

Sarkasms ticis līdfz 5dienai, jā.
Darbā protams nekā interesanta, par to arī jums nestāstīšu.
Ja neskaita to ka vēl pirms darba likās ka esmu pazaudējis maku un tpc man ir bloķēta bankas karte, kas visnotaļ traucē piekļūt manām finansēm, kas gan pēc 4dienas ir gandrīz nemanāmas
:D
Pēc darba, bija jābrauc uz centru iepirkt zaļumus 6dienas piknikam. Domāts, darīts. Zvans zinošajam cilvēkam un sarunāts saskrieties centrā. Sanāca ka centrā biju stundiņu par ātru. Ko darīt? ÕÕĪÕÕ Brenguļ protams. Aizeju atveldzēties ar vienu šo garšīgo dziru. Kā jau 5dienā, jumtrāvis tur sācies ne pa jokam, bet paziņu maz. Toties... kā dzīvi, sēž visa koju kompānija, ar manu bijušo sievišķi priekšgalā! Nu ko, par spīti visai neesaošajam kontaktam piesēdos klāt. Kāršu spēle un ļerkstēšana komplektā vēl ar k-kādu ārzemnieku, kurš pat bija ļoti saprātīgs. Atsvaidzināju savas angļu valodas zināšanas tā teikt ;)
Satiku zinošo cilvēku, aizgāju nopirkt zaļumus uz labi zināmo vietu. Pa to laiku jau izlēmu ka uz Kobeinam veltīto pasākumu iekš Depo ar jāaiziet. Bet nolēmu pirms tam vēl paballēties pa ļeņiniem. Uzzinu ka visi kojinieki utt, ar ies uz Depo. Patīkami nepatīkams pārsteigums. Bet nu ok, kas ta man :D Depo gan jumtrāvis Sarkasma personībā nenotika, bija tikai ļerkstēšana un alus un alus un alus. Un laikam vēl alus. Uzzināju ka Rokenrõõls, bijis pie depo bet nav pat pasaucis mani apsveicināties. Draņķis tāds :D
Ap pusvieniem izdomāju tīties uz pēdējo tramvaju. Paspēju 10 min pirms pat! Tas mēsls neatbrauca! Nācās vilkties ar kājām, jo telefons bija izslēdzies un tas nozīmē ka pie bračkas palikt nesanāk. Un vēl tas nozīmē ka man atkal sanāca pabojāt mātes nervus, par ko šobrīd (1dien) mums ir visnotaļ konfliktiņš tapis.
Bet nu jā, par 6dienu jau Sekss ir uzrakstījis, tā kā es atkal no jums atvados.
Ar cienu, mīlestību un krūzi kafijas - jūsu Sarkasms ;)