Labs rīts. 

Sen nekas nav rakstīts, bet savukārt šis tiks rakstīts gari, kā nekā jāapraksta veselas četras notikumiem bagātas dienas. Tāpēc labāk beigšu muldēt un sākšu stāstīt.

Piektdiena
No rīta modos agri, lai ielaistu iekšā Sarkasmu, kura uzdevums bija mani pamodināt un nomierināt pirms fizikas eksāmena. Pēc tam mēģinājām atrast AVĢ, kas arī diezgan veiksmīgi izdevās. Fizikas eksāmenā īpaši neiedziļināšos, varu tikai pateikt, ka bija baigā mērce. Satiku atkal Sarkasmu, iedzērām alu/šampi ar maniem skolasbiedriem, svinot mācīšanās beigas. Aizgājām pie manis savākt mantas un sākām bīdīties uz šosejas pusi. Mums abiem šī viennozīmīgi sanāca tālākā stopēšana. Par to gan īpaši neuztraucāmies, jo mūsu stopēšnas spējas ir diezgan fantastiskas. 
Pirmā nostopētā mašīna saplīsa nedaudz pirms Olaines. Prieks gan bija redzēt šoferi, kurš visu uztvēra apbrīnojami mierīgi. Pasēdējām kādas piecas minūtes, skatoties, kā viņš ar koku biksta motoru, un tad pagājām gabaliņu uz priekšu, lai stopētu tālāk. 
Otro mašīnu vadīja ļoti jauka sieviete, kas stāstīja par mūziku, jauniešu centru, izprašņāja mūs par stopēšanu un tamlīdzīgi. Aizveda mūs līdz ceļam, kas veda uz Eleju un līdz ar to arī uz Lietuvu. 
Arī tur mēs ilgi neuzkavējāmies, jo pavisam ātri nostopējām busiņu, kas mūs aizveda līdz Šauļiem. Karstums gan visu brauciena laiku bija neizturams un mēs lēnām sautējāmies. Tāpēc izkāpjot no mašīnas pirmais ceļš bija uz tuvāko bendzīntanku, kur tika nopirkts šķidrums. Pasēdējām zem kāda koka ēnā. Paspēju vēl sazvanīt savus radus un uzaicināt viņus uz izlaidumu. 
Pēc tam dabūjām iet diezgan ilgi. Principā izvilkāmies cauri visiem Šauļiem, kur cilvēki uz mums skatījās kā uz zoodārza dzīvniekiem. Lēnām sāka zust cerības, ka mēs nonāksim galā līdz 8:00, kā sākumā bija plānots. 
Lietuvā stopēšanas kultūra nepavisam nav izkopta. Ļoti daudzi ir tādi, kas braucot garām bļaustās vai rāda žestus. Vietējie pāķi visnotaļ. Bet nostopēt mums izdevās. Tas bija kāds jauks lietuvietis, kurš pat zināja, kā latviešu valodā varēja pateikt "lūdzu". Viņš mūs aizveda līdz Kuršenai. Tur mēs jau sākām stopēt pilsētā, kamēr uz mums skatījās zirgs. Mūs savāca kāda mašīna, kurā meitenei uz priekšējā kapota stāvēja angļu valodas mācību grāmata. Viņi mūs aizveda līdz pagriezienam uz Varniai. Pa to laiku bija sākusies īsta lietusgāze. 
Lietū vilkāmies pa ceļu un viss jau bija diezgan pie kājas. Varniai bija 31km attālumā un nebija nekādas cerības līdz viņai tikt. Bet tad, negaisa laikā, mūs savāca kāds vecis, kurš saprata krievu valodu. Viņš mums pateica, ka mums vajadzēs pārsēsties pie viņa dēla un tas mūs aizvedīs tālāk. Pārsēšanās ideja nepatika, bet citas iespējas nebija. Bet viņa dēls mūs aizveda līdz pašai pašai festa vietai. Pa to laiks jau arī bija noskaidrojies, tikai jau pa ceļam atklājām, ka Sarkasms pasi bija padirsis. 
Pie ieejas satikām pornstar Rokenrollu. Satikām latviešus un iekārtojām savu telti zem Latvijas karoga. Nākošā lieta, ko mēs darījām, bija diezgan dabīga - gājām pēc alus. Jāsaka, ka lietuviešu alus ir ļoti, ļoti garšīgs un pat man viņš tecēja iekšā kā ūdens. Un maksāja tikai 3litus ~60sant. Pie alus teltīm mani ieraudzīja skolasbiedrs, izrādījās, ka ar savu klātbūtni esmu viņu nošokējusi, jo neliekoties, ka es klausos ko tādu. [to es no Edītes uzzināju] Primajā naktī nevienu grupu īsti nedzirdēju. Pavazājos apkārt ar Sarkasmu, un beigu beigās mēs aizklīdām līdz ugunskuram. Tur aktīvi runājos ar kādu Zviedru par mūziku. Tad ar kādu lietuvuieti tikai tik cik iedevu viņam savu e-pastu (tagad ar viņu sarakstos). Pēc tam iegrimu diezgan dziļā sarunā ar vēl kādu lietuvieti, kurš izrādījās strādā praksē kriminālpolicijā. Vispār lietuviešu vārdi man galvā nestāv, bet šitam eksemplāram vismaz Sarkasms vārdu atcerās. Protams, visu to laiku dzēru alu. Apkārt ap ugunskuru gan klejoja viskijs, bet to gan es neuzdrošinājos nogaršot, bet šampi gan. 
Pēc tam Sarkasms izdomāja aiziet gulēt, bet es vēl pavazājos apkārt. Mani savāca pāris latvieši un mēs aizkūlāmies līdz galdiņam, uz kura bija latviešu karogs. Tur es atklāju, ka gandrīz vienīgā meitene pa festu, kura izskatījās cērtami ir latviete. Tovakar es mācījos atcerēties to Latviešu vārdus, kas tur bija. Kaut kur ap četriem mans pālis man teica, ka man labāk iet gulēt, un es viņam paklausīju.

Sestdiena
No rīta pamodos bez pohām. Tad es dabūju pohas uz pusstundu un tad man viņas atkal pazuda. Rīta pusē bija galīgs slinkums kaut kur staigāties, tāpēc mazie dzīves prieciņi. Vēl no paša rīta teltī tika izgāzta vesela alus glāze [man liekas, ka tas bija pieminēšanas vērts]. Tālāko notikumu secību es tik precīzi vairs neatceros. Vēl no rīta atnāca Rokenrolls un piedāvāja iet uz veikalu, ko mēs arī darījām. Tā pilsētiņa ir ļoti maza un piemīlīga. Turklāt izskatījās, ka viņi tur sacenšas par smukāko mauriņu. Protams, kamēr mēs tā spriedām Rokenrolls netīšām pademolēja ietvi. Tika paņemts alus un čipši un tad mēs gājām sēdēt uz koka veidojuma. Tur tika vestas diezgan fetišīgas sarunas, kurās tika mēģināts saprasts Rokenrolls. Bet es atradu ļoti piemīlīgu un pūkainu kāpuru.
Atpakaļ festā mēs paņēmām vērmeļu alu. To gan es nevarēju īpaši daudz iedzert, lai gan jāatzīst viņš garšo fenomenāli labi. Tā kā nāca tuvāk vakars vajadzēja sagatavoties kapāšanai. Tika uzvārīti roltoni. Man ļoti trūka prasmju viņu iedabūšanai sevī. Paēdām un alus, alus, alus. Protams, grupas arī. Atklājām vienu vienkārši fantastisku poļu grupu "Percival Schuttenbach". Viņiem ir čells. Starp grupām dzērām alu un mēģinājām pamodināt Rokenrollu, kas izdevās, un Patu, kas neizdevās. Protams pie skatuves arī patrakojām. Atklājām gan to, ka Lietuvieši ir galīgi neaktīvi šajā ziņā. Kur kāds mošoja tur noteikti bija latvieši. Laikam pēdējo grupu gaidot mēs piesēdām turpat zālītē. Tur Edīte tika pie trīs bezmaksas aliem no kāda lietuvieša. Diezgan pozitīva parādība. Tikai bija grūti beigt alu, lai ietu pie skatuves, jo viņš visu laiku bija. Tad savācāmies latvieši teltī, dzērām alu un gvelzām visādas muļķības. Tad daļa kaut kur izklīda un mēs ar Sarkasmu un Patu sabīdījām ūdenspīpi. Tās laikā gan es galīgi samiegojos un mēs ar Sarkasmu devāmies gulēt.

Svētdiena
Nepierasti festam mēs nogulējām līdz divpadsmitiem dienā. No rīta nekur nesteidzoties pacepām kartupelīšus un parēcām ar lietuviešiem. Šie bija tikuši pie vecas vistas gaļas, kuru turpat ugunī cepināja. "Flying chicken" un tamlīdzīgi teksti. Bet tā gaļa izskatījās un smirdēja tā, it kā būtu nomirusi jau vismaz divas reizes. Paēdām un atdevām lielāko daļu no mantām vešanai uz Rīgu ar mašīnu. Palikuši tikai ar vienu somu, diviem guļammaisiem un telti plecos devāmies stopēt. Plānojām atgriezties Rīgā tikai pirmdien tāpēc mums bija viena pilnīgi brīva diena. Izgājuši cauri Varniai mēs nostopējām mašīnu kas mūs aizveda līdz pagriezienam, kurā Sarkasms iespējams pazaudēja pasi. Tur mēs to neatradām, tāpēc gājām tālāk. Drīz vien nostopējām čali pavisam jaunā mašīnā, kas mūs aizveda līdz Šauļiem. Šauļos mēs ēdām picu. Jāsaka, ka mēs izskatījāmies galīgi necivilizēti. Tad paņēmām alu [kas izrādījās stiprs] un atradām vietiņu, kur viņu izdzert. Pēc tam nesteidzoties devāmies uz šosejas pusi. Mūsu plāns bija tikt līdz Jonišķiem, iekārtoties kādā ceļmalā un dzert moku ar pienu. Ejot cauri Šauļiem mēs gandrīz apmaldījāmies un redzējām māju ar milzīgu krucifiksu dārzā. Tas, manuprāt, vairs nav īsti normāli.Moku nopirkām bendzīntankā, jo likās, ka līdz desmitiem līdz Jonišķiem īsti nepaspēsim. Bet paspējām. Mūs izlaida pie veikala un mēs nopirkām garšīgu alu. Tad iekārtojāmies atkal zem kāda koka un izdzērām viņu. Sākotnējā ideja iet uz iepriekšējo festivāla vietu atkrita, jo mums vairāk nebija līdzekļu un bija jau vēls,tāpēc mēs sākām meklēt kādu vietu, kur palikt pa nakti. Iekārtojāmies kādus 15m no šosejas blakus kaut kādai ūdens plančkai, kurā bija pīles un vardes. Tas iespējams bija vienīgais neiekoptais zemes gabals visā Lietuvā. Sākumā uzcēlām telti uz skudru pūžņa un brīnījāmies, kas dūc zem galvas. Beigās telts atradās starp četriem skudrupūžņiem un vispār neērtā vietā, bet tas īpaši arī netraucēja. Dzērām moku, runājāmies [es runājos] un tad arī aizgājām gulēt.

Pirmdiena
Pamodos un uzzināju, ka visu nakti ņēmu nost segu un iedzinu Sarksasmu stūrī. Savākušies beidzot sākām kustēties uz māju pusi. Izgājām cauri Jonišķiem, kuri neizskatījās tik ļoti sakopti kā Šauļi vai Varniai, bet tomēr tīri. Pilsētas noalē bija sasodīti daudz pagriezienu un visas mašīnas visu laiku griezās. Pie pēdējā pagrieziena atradās arī kravas mašīna, kura veda "Lāčplēša" alu, un acīmredzot, alus kastes bija sagāzušās. Sēdējām ceļa malā un skatījāmies uz mašīnām, kuras brauca lēnām. Sākām jau domāt, ka būs jāgaida, kamēr savāksies kravasmašīna, jo viņa izskatījās pēc tādas, kas varētu mūs paņemt, bet tad apstājās zils busiņš. 
Zils busiņš ar moldāviem, kuri bija fanātiski katoļi un visu ceļu runāja par dievu. Tur bija aŗi omītes paskata sieviete, kas acīmredzot gaidīja bērnu un viņai bija jau divpadsmit [par laimi ne visi vienā mašīnā] un arī viņa nonstopā runāja par dievu. Atvieglojums izkāpjot Jelgavā bija pamatīgs, jo šoferis visu laiku skatījās atpakaļ uz mums un ļoti aktīvi žestikulēja. Vienubrīd mēs vispār braucām pa pretējo joslu. 
Jelgavā paņēmām alu un kolu un aizgājām zem tilta padzert. Tur tika apspriesti bērnu vārdi. Cits par citu briesmīgāks. Tad aizgājām nopirkt cigaretes un gājām stopēt tālāk. Sākumā stāvējām nepareizā vietā - pirms apļa, jo nezinājām, ka tāds aplis tur ir. Tomēr urlīga paskata piedzēries latvietis mums pateica, kas par lietu. Aizgājām līdz ceļam un nostopējām foršu čali, kurš kā izrādās pazīst manu klasesbiedreni, un ir stopējies pa puspasauli gandrīz. Viņš mums forši pastāstīja par Poliju un vispār stopēšanu pa ārzemēm un tagad drošāka sajūta par Čehijas braucienu ir. Vēl viņš pamanījās gan mani, gan Sarkasmu gandrīz pie mājām izmest. 
Mājās pirmā doma bija viena - duša. 

Vairāk gan es nerakstīšu, bet tagad paliek galīgi baisi par to, cik garš būs ieraksts pēc brauciena uz Brutal Assault. 
Lab, veiksmītes jums.