Te atkal sveicieni no Sarkasma.
Zinu ka mazliet ar nokavēšanos, bet nebiju mājās, pie interneta un bija pārgurums.

Tātad 1dien izdomāju ka jāšauj uz Tukumu pakaļ Šembim un tad pie Rokenrõõla uz Ugāli. Sāku kustēties pavēlu un pēc puslīdz veiksmīgas stopēšanas ap pieciem pēcpusdienā biju Tukumā. Tā kā bija jau pavēls izdomājām uz Ugāli nebraukt bet pakapāties turpat pa Tukumu. Pēc 3iesalnieka estrādē sazvanījām Anci un devāmies uz blokiem. Piemīlīga vieta, tikai žēl ka tik piemēslota. Pa ceļam paņēmām 3iesalniekus un walterus (SuperGeto par 0,23Ls gabalā!!!). Vēlāk mums piebiedrojās k-kāds Kārlis un diemžēl arī Baložmāris. Jau labā pālī ap 20:30 ar Šembi radās episkā ideja - mēģināt tikt tomēr uz Ugāli. Domāts - darīts. Pa ceļam nopirkām alu, padzērām alu, gandrīž atrāvām protokolu un devāmies pz ceļu uz šosejas pusi. Nostopējām mikroautobusu, neskatoties uz to ka mums bija alus rokā. Tā nu mēs tikām līdz šosejai, kur pēc apm 10min stopēšanas mums apnika un mēs apsēdāmies šosejas malā padzert vēl alu. Tā kā nebija ko zaudēt, brīvo roku turēju izstieptu un... apstājās veselas 2 mašīnas!!! Iekāpām vienā no tām un uzzinājām ka mūs aizvedīs līdz pat pašai Ugālei. Priecīgi. Mašīnā turpinājām baroties ar walterīšiem. Pa ceļam man beidzās papīri un tpc nebija ko pīpot. Šembis atslēdzās, bet bija ļoti viegli pamodināms, jo kā tiko alus atradās ~­5cm no viņa sejas, tā iedarbojās dabīgie refleksi un viņa acis atvērās pašas. Pa ceļam vēl mēģināju uztīt cigareti ar salveti, bet paņēmu pārāk biezu salvetes kārtu, tpc negribēja normāli degt. Tad mazā veikaliņā jau pa nakti nopirku cigaretes un braucām tālāk. Kad tikām līdz Ugālei, jau bija ap 1iem naktī. Izrādījās ka teltij, ko iedeva Rokenrõõls, trūka mietiņi, nu tie vidējie. Atmetām ideju par gulēšanu uz rampas apsedzoties ar telti un piezvanījām Dainai, kas turpat netālu dzīvoja. Par laimi viņa bija mājās, spēja piedāvāt naktsmājas un pat atbrauca pretī ar riteni. ap 4iem paēdām vakariņas un atslēdzāmies.

Piecēlāmies agri, izdzērām pirmsstopēšanas alu un devāmies uz šoseju, pa ceļam izrijot no veikaliņa visus buljona pīrādziņus. Līdz Usmai tikām ātri. Bļ tā Usma ir tāda čuhņa! Tur neviens nestājas un wsp reti kas Rīgas virzienā brauc. Kad bijām tur nīkuši jau tuvu 4 stundām, nolēmām aiziet pakaļ alum uz benzīntanku. Kad alus jau tuvojās beigām, notika brīnums - apstājās mašīna. Tālāk jau pa mājām tikām bez problēmām. Vakarā ar Seksu paēdām picu un aiztinos gulēt, jo bija pilnīgs spēku izsīkums. Tāds nu ir stāsts par to kā mēs ar Šembi 2 dienu laikā nostopējām 3 mašīnas dzerot alu.

Priekā bērni un arlabunakti. Šeit bija jūsu Sarkasms.