Kā jau iepriekšējo reizi rakstīju, biju izplānojusi aizvilkt savus šusurdupšukiņus uz Bolderājas molu. Pēc brīvdienu sākuma piedzīvojumiem bija vēl viena brīva diena, kurā šo plānu varēja izpildīt. 

Atkal modos priekš brīvdienām necilvēcīgos laikos, lai ēstu brokastis, taisītu medusmaizes un teiktu Rokenrollam, ka viņam noteikti ir jābrauc. Savācu mantas un devos uz autobusu. Sarkasms kā parasti bija jau priekšā. Aizgājām nedaudz pasēdēt, jo zinājām, ka Rokenrolls kavēs kādu pusstundu vai stundu. Gaidīšanas procesā vēl savācām vienkopus visus savus līdzekļus, lai varētu iegādāties ūdenspīpes oglītes un kaut ko graužamu.

Kad bijām beidzot sagaidījuši ļoti kavējošo Rokenrollu gājām uz 3. autobusu. Nepaspējām nobraukt ne simts metrus, kad jau iekāpa kontrole. Dīvaini, ka viņi nepieļāva iespēju, ka nepilnos simts metros cilvēks var arī nepaspēt nopīkstināt e-talonu. Viņi savāca Rokenrollu un mēs dabūjām viņu gaidīt Bolderājas galā. 

Bet laiku velti netērējām - aizgājām līdz Daugavgrīvas cietoksnim, lai pārliecinātos, ka viņš ir ciet un jau nedaudz sākām salt. Pa ceļam vēl dzirdējām arī nedaudz no vietējām skaņām un sapratām, ka laikam pa turienes tukšajām mājām vazāties nav īsti prātīgi. 

Nepagāja ne diena, kad Rokenrolls ieradās un mēs visi trīs devāmies meklēt jūras malu. Izrādās, ka es diezgan labi orientējos mazpazīstamās vietās, jo veiksmīgi viņus aizvedu līdz pludmalei. Tad, spītējot vējam un aukstumam, tuvojāmies molam. Jūrā viļņi bija fantastiski, žēl tikai, ka nebija par kādiem 25 grādiem siltāks. 

Mols izskatījās diezgan ejams. Tāpēc daudz nedomājām un devāmies pa viņu uz priekšu. Jūra gan no vienas puses neapmierināti spļaudījās, bet nekas traks nenotika līdz... Līdz mēs nonācām pie vietas, kura viscaur bija ūdenī, ja neskaita dažus akmeņus. Tā bija dillemma, doties uz priekšu saslapinot kājas un riskēt iežauties ledainā ūdenī, vai arī palikt turpat sausumā. Veselais saprāts uzvarēja. Apsēdāmies uz mola malas un ietinušies Rokenrolla guļammaisā nedaudz uzēdām. 

Pēc tam es viņus vilku tālāk nelegālā zonā, lai iemānītu kādā tumšā telpā. Es beidzot biju paņēmusi līdzi kārtīgu kabatas lukturīti un varēju tā īsti aplūkot, kur mēs ar klasi bijām ielīduši. Teikšu, ka pilnīgā tumsā bija daudz omulīgāk. Ārā izlīdām pa jauku šauru spraugu un piedzinām Sarksamam nelielu klaustrofobiju. Izgājuši svaigā gaisā sākām skatīties pēc piknika vietas, kas būtu aizvējā. Tādu arī atradām un ieturējām muitas zonā tādu kārtīgu pikniku ar āboliem, maizītēm un roltoniem (kur tad bez tiem). 

Pa to laiku bija sācis smidzināt un vēlmes vēl vairāk nosalt nevienam nebija, tāpēc devāmies pie manis sildīties. Ietinušies segās, ar tēju un ūdenspīpi noskatījāmies filmu, kurā Švarcnēgers bija bērnudārza audzinātājs. Vēl mums bija pa gabaliņam manas mātes taisītās kefīrkūkas.

Tad devāmies atpakaļ uz centru, lai paspētu uz Iļģiem. Pa ceļam bija ļoti interesantas sarunas un uzskaites, kuras cenzūras dēļ šeit neatkārtošu. Pašā centrā mums bija pārsteigums par to, cik ļoti maz cilvēku bija. Nedaudz pirms Iļģu sākuma viņi gan palika vairāk. Iļģi smuki nospēlēja - prieks klausīties. Tikai pasākuma organizētāji vilšanos sagādāja. Sīkums par to, ka basi bija uzlikti par skaļu un neko citu īsti nedzirdēja, bet tas kā viņi no situācijas nemāk iziet ir vienkārši šausmīgi. 

Iļģi bija tikko iekustinājuši publiku, bet viņiem atvēlētais laiks bija beidzies. Protams, kā tas parasti notiek ar labām grupām viņus uzsauca augšā otreiz. Cilvēki atnāca atpakaļ gatavi nospēlēt pēdējo dziesmu, bet vadība tomēr viņus nodzina nost. Viņi pat neatvainojās publikai, kura vēl aizvien sauca atpakaļ Iļģus, bet turpināja programmu ar jautājumu: "Vai jums patīk dziedāt". Sapratuši, ka Iļģus vairs nedzirdēsim, devāmies prom. 

Kamēr es nedaudz pamiru, sēžot galerijā. Mēs mēģinājām izbīdīt, ko darīt tālāk. Viss nonāca līdz tam, ka devāmies pie Sarkasma. Aizbraucām, pabarojāmies, iedzērām tēju, sagaidījām Sarkasma brāli un gājām pēc alus. Atpakaļceļā no veikala klausījāmies ļoti pārliecinošos mēģinājumos pierunāt Sarksasmu uzpīpēt zāli. 

Tad nedaudz pasēdējām siltumā un man jau bija jādodas prom.

Beigas.

p.s. Gaidiet Rokenrolla aprakstu par Brenguļiem.