Sekss mokās ar bezmiegu un sabeigtu dienas ritmu tuvojošās sesijas un balīšu dēļ, tāpēc tagad jūs informēs par to, kā īsti gāja ceļojumā uz Smilteni.

No rīta nedaudz ar Sarkasmu pagulējām un tad devāmies stopēt. Pa ceļam jau gadījās pirmās aizķeršanās - jaukā kontrole mūsu bezmaksas transportos. Par laimi izdevās ieskaidrot, ka mums nav naudas, bet tiltam akmens tāpat gājām pāri ar pašu kājām. Veiksmīgi aizbraucām līdz Julgai un izdzērām pirmsstopēšanas alu. Stāvot sniegā. Salstot. Bišķi. 

Uz priekšu tikām ļoti ātri. Bet Šembis mums mina uz pēdām. Kad tikko sākām nopietni stopēt no Brīvdabas muzeja - viņš jau bija redzams tālumā. Kad Siguldā sākām stopēt, viņš paziņoja, ka arī ir Siguldā. Pat galā mēs diezgan vienādā laikā nonācām. 

1. Mašīna Brīvdabas muzejs -Sēnīte.
2. Mašīna Sēnīte - Sigultas otrs gals.
3. Mašīna Siguldas otrs gals - Bērzukrogs (Mūs līdz tam aizveda vīrietis, kuram vajadzēja uz Cēsīm braukt. Man patīk, ka cilvēki ir tik jauki. It īpaši ziemā.)
4. Mašīna Bērzkrogs - Smiltene. Mēs jau bijām zaudējuši cerību patiesībā nostopēt, jo bija jau tumšs diezgan un auksts, un autobusam bija jābūt pēc kādām 20 minūtēm. Tomēr, kaut kāda iekšējā balss mani dzina izstiept roku un mūs aizveda līdz pašai Smiltenei. 

Smlitenē satiku Vilku, kuru nebiju redzējusi kādu gadsimtu. Savācām arī Šembi un Baložmāri un devāmies siltas vietas meklējumos. Par siltu vietu izvērtās kafejnīca ar bauskas alu, garšīgiem kartupelīšiem un ziemassvētku dziesmām. Ā, un tantiņām, kas pārvēršās par suņiem pēc ieiešanas tualetē. 

Pēc tam gājām iepirkt alkohola krājumus. Garajiem 0.5 bija atlaides un jūs jau varat nojaust, ko tas nozīmēja. Pēdējo labo alu tajā vakarā izdzērām stāvot pie kaut kādām garāžām. Pēc tam jau devāmies uz Kultūras namu.

Daudz mazu bērnu. Nu nopietni. Un viņi izskatās pēc emobērniem. Sarkasms nokonstatēja arī to, ka mūsdienās pēc krūšu izmēriem meiteņu vecumu vairs nav iespējams noteikt. 

Man šodien patīk uzskaitīt tāpēc, lietas, kas par koncertu ir atzīmēšanas vērtas:

*Skaņošana bija vienkārši šausmīga. (Pirmā lieta, ko es sapratu, kad kāds sāka spēlēt)
*Pušu tualetes regulārie apmeklējumi. Tajos gan pārsavarā piedalījās vīriešu kārtas pārstāvji. Šembis atklāja jaunu sportaveidu - līšana pāri un iekšā tualetes kabīnēs. 
*Sarkasms uzturēja tradīciju un neatļauti ienesa alkoholu. Diemžēl tas nebija īpaši dižs sasniegums, jo nedaudz pacenšoties tur pat mucu varētu ieripināt iekšā.
*Viena laba grupa - Faithful In Misfortune. Sarkasmam no viņiem spranda sāpēja un manējā arī tagad tāda stīva jūtas. 
*Cilvēki tur taisīja HC mošu pie jebkā. Cmon.
*Transporta gaidīšana un tikšana līdz āfterpārtijam.

Ierodoties āfterpārtijā Sarkasms paspēja salekties (vismaz tā mums 5 no rīta teica) ar kkādu bezmatainu čali. Tas čalis kaut ko par matiem komentēja un Sarkasms tikai piebilda, ka tam čalim uz kapuces ir vairāk matu nekā uz galvas, turklāt viņš piekodināja neapvainoties. Tā bija pirmā pafeilīgā lieta āfterā. 
Tur vispār bija pilns ar mazgadīgajiem, kas brutāli kapāja un puslīdz ciešamu mūziku. Pa visu to pasākumu bija tikai kādas divas, manuprāt, atzīmējamas lietas.
1. Ja divi cilvēki izdomā ieiet tualetē un izdzert alu viņi to nevar mierīgi izdarīt, it īpaši, ja pasākumā ir tikai viena tualete.
2. Ja man blakus pie galda tiek apguldīta mazgadīga meitene un viņa sāk raustīties, tas nozīmē, ka viņa vemj un pēc tam ļoti vēlas uzskatīt mani par mīkstu krēslu. 

Ap pieciem, kad viss jau bija totāli noriebies mēs atklājām, ka iet vietējais transports uz Smiltenes centru. Pasalām, sagaidījām autobusu un braucām mājās. Vispār, ir ļoti dīvaina sajūta, ja pēc stundas brauciena pamosties un saproti, ka esi TIKAI Cēsīs. Kā viens autobuss, var no Smiltenes līdz Cēsīm braukt stundu? 

Pēc trīs stundu brauciena beidzot bijām pie Sarkasma, izgulējāmies un izēdām māju. 

Labnakt mīlīši. 
Sekss tagad ies gulēt.