Un tas bija 11. novembris. Svarīga diena, kā man, tā arī visiem pārējiem cilvēkiem kam saprāts ir pareizajā vietā.
[jā, tas esmu es - sarkasms - šeit pēc ilgāka pārtraukuma]
Pēcpusdienā devos uz centru, kur bija jāsagaida Sekss. Tā, kā tiešām bija jāgaida, aizgāju satikt Arti un 2 viņa kursabiedrus, kuri klusā Vecrīgas nostūrī bamšļojās. Es no šīs izklaides atteicos, bet tas netraucēja kompāniju sastādīt. Pēc tam jau bez kursabiedriem aizgājām uz Ļeņiniem iedzert pa pirmspasākumu brengulim, kur arī sagaidījām Mārtiņu, Kristīni un arī Seksu. Pēc tam virzījāmies uz krastmalu, paklausīties ko tad mums šogad piedāvās mīļie pasākuma veidotāji. Kā par brīnumu izcēlos ar neaktivitāti, jo bija mazlietiņ paplucināts garastāvoklis, bet kopumā bija skaisti, vienoti, nacionalistiski un jebkādā ziņā patīkami. Ja, protams, neskaita Irmas piegulētāja nesmuko uzvedību Skandinieku uzstāšanās laikā. Visu laiku uzradās un pazuda pazīstami tautieši (šoreiz pie tam kuplā skaitā!). Tad mēs ar Seksu nolēmā iet nolikt svecītes, kamēr viss pūlis vēl nav sācis kustēties... jā, un arī tpc ka cauros šūzos manas kājas bija apledojušas un draudēja sasalt pa visam, lai tiktu atkausētas tikai 2438.gadā. Kad aizgājām, sienas jau bija aizņemtas.
Piemetāmies klās ļeņingradiešu pulciņam, nolikām svecītes un pēc brīža devāmies atpakaļ, paklausīties vai vēl kas patīkams nenotiks. Pa ceļam dungojos ''mēs sitīsim tos utainos'', nonācām līdz skatuvei... un bitīt matos! Tieši tā pati dziesma sāka skanēt. Vai nu Sekss ir pareģis, vai arī mēs esam kļuvuši jau tik lieliski, ka mums sācis kāds sūtīt zīmes no kosmosa :D
Tajā brīdī man sūdīgais garīgais wnk izlaida garu, smaku un visu pārējo, un es pirmo reizi pa visu dienu sajutos kā es - nebeidzami pozitīvs, lepns un laimīgs!
Tā kā plosta laišanu man vēlmes skatīties nebija, devāmies uz ļeņiniem, lai paballētos. Satikām atkal Mārtiņu, satikām cilvēku I. un dzērām Brenguli. Ar laiku piesēdāmies pie galdiņa, vēl mazliet vēlāk, pilnībā okupējām šo galdiņu. Nu tālāk nekas tāds baigi special nebija. Tā piemīlīgi piekapājāmies un k-kādā brīdī I-cilvēkam izteicām interesantu piedāvājumu, no kura cilvēks arī neatteicās. Turpinājām kapāt un gaidīt I-cilvēka kustības spējas... un nesagaidījām! Tālākā nakts daļa bija personiska rakstura murgs ar konfliktiem, bez jebkā tāda, kas jūs - izslāpušos pēc ballīšu aprakstiem - varētu interesēt, tpc neizpaudīšos.
Mājās bijām, pēc manām domām, k-kur īsi pēc 4iem.

Ballējaties, bērni, ballējaties ;)
līdz tuvākajam laikam.

p.s. šodien Dzejas Zveja.