Kā mēs ar Briedi uz Viļņu braucām
Labs jums atkal rīts no manis, Sarkasma.
Piedodiet, ka atkal ar nelielu nokavēšanos. Šoreiz stāsts būs par Lietuvas plašajām ārēm un feiliem. Piektdienas rītā ar Briedi (ex Rokenrolu), devāmies uz Baložu pagriezienu, lai dotos noraut jumtu Lietuvas galvaspilsētā. Laiciņš jau no paša rīta nesolīja neko labu. Izmirkām jau dzerot pirmsstopēšanas alu. Arī ar stopēšanu neveicās jau no paša sākuma, tādēļ izdomājām aizbraukt līdz Ķekavai un izmēģināt laimi tur. Nebija slikti - ātri vien tikām līdz Bauskai. No Bauskas arī neilgā laikā tikām līdz Panevežys. Nu tā, nedaudz pirms pilsētas. Domājām stopēt apkārt pilsētai pa apvedceļu. Zināms ka Lietuvas šosejas ir stopētājiem visai nedraudzīgas, tādēļ nespēdami atrast normālu spotu devāmies pamazām uz priekšu, protams mēģinot stopēt. Nesanāca. Kad bijām nogājuši aptuveni 7km, metām mieru un devāmies iekš Panevežys. Cerējām izmainīt naudu un noķert autobusu uz Vilnius. Kā nekā jau vakarpuse - paspēt stopējot cerību visai maz. Komunicēt ar diezgan pablondiem vietējiem neradījumiem, secinājām ka maiņas punkti jau ir ciet, so esam iestrēguši pusceļā. Protams panikā nekritām, devāmies meklēt ballīti šai pilsētā. Laika gaitā nonācām pie kaut kāda laukuma. Pa ceļam bijām secinājuši ka pilsēta ir kā izmirusi un tagad sapratām kādēl. Visa Panevežys jaunatne ballējās šajā laukumiņā, kur bija uzslieta neliela skatuvīte un spēlēja diezgan interesanta grupa, kuras vokālistes balss, lai arī laba un skanīga, man nereāli grieza ausīs. Kamēr paēdām ballīte jau bija beigusies... Pirms desmitiem vakarā! Fail! Secinājām, ka visi pārvākušies kapāt uz vietējo parku. Aizgājām protams arī paņemt pa alum un apsvērt turpmākos plānus. Piesēdāmies tuvāk kaut kādai pusalternatīvai kompānijai ar traku suni un malkojām alu. Cigaretes gāja uz beigām, alus arī, tādēļ Briedis saņēmās šai kompānijai pajautāt kur ir kāds nakts veikals (tātam tak jābūt katrā pilsētā - neaizbraucām jau uz mūžamežiem!). Tas mums arī aptuveni tika izskaidrots. Vēl nebijām paspējuši piebeigt alu, kad klāt pienāca Sandra (meitene no tās lietuviešu kompānijas, un laipni pavēstīja, ka šam;ejie ir nolēmuši mums piedāvāt naktsmājas. Score! Protama, ka neatteicāmies un kopā ar šiem palēnām devāmies un nakts veikaliņu, kur protams nācās izmantot vietējos, lai pārdevēja vispār saprastu ko mēs gribam. Un te nu vēl viens fail. Galīgi nepadomāju, ka nakts veikalos ar karti norēķināties nevar. Nācās iet bankomāta meklējumos. Pēcāk tika nopirktas 2 pakas Camel un 13 pudeles ne visai garšīga alus. Nakti pavadījām jautrās sarunās un atslēdzāmies.
Diena otrā. Pamodos no tā ka pustrakais suns man laiza seju. Ātri vien mūs aizvadīja līdz valūtas maiņai (kura bija ciet vēljoprojām), un paskaidroja kā tikt uz stopēšanai derīgu vietu. Spots tiešām lielisks, tikai mums priekšā ļoti nemākulīgi stopēja divas meitenes, kurām protams bija pa diviem spēcīgiem argumentiem, tādēļ viņas ātri vien tikai mašīnā. Toties mēs stāvējām un stāvējām, līdz sa[ratām ka nekur netiksim. Aiztināmies atpakaļ uz Panevežys, izmainījām naudu un sameklējām autoostu, lai realizētu iepriekšējās dienas ideju - tikt līdz Vilnius vismaz ar autobusu. Bet te tev nu bija. Biļešu cenas nereālas. Sapratām ka mūsu maciņiem tas būs nāvējošs trieciens, tādēļ nolēmām braukt ar autobusu (pēc visām neveiksmēm stopēšana vairs nebija ne prātā) uz Šiauliai. Autobuss super - ar galdiņiem un aizkariem. Nu pilnīgs luksuss. Pa ceļam izdzērām pa diviem aliem un mazliet iekodām kaut kādus čipsveidīgus radījumus. Izkāpām un atradām tuvējos krūmus, jo pūslis lika par sevi manīt. Ātri vien sameklējām to kam bija jābūt vecpilsētai. Es iedzēru alu, Briedis kafiju (wtf?! :D) un nolēmām sameklēt kādu mataināku galvu, lai uzzinātu kur ir jēdzīga ballīte visas nakts garumā. Atradām matainu galvu un sākām sarunu. Angliski protams. Kad šis uzzināja, ka esam no Latvijas, sāka runāt tekošā latviešu valodā! Izrādās kādu laiku Rīgā mitinājies. Sīkums bet patīkami. Uzzinājām, ka ir viens klubs (kurš vēl bija ciet) un viens bārs. Aizvilkāmies uz bāru un seicnājām, ka tur vieni pusmūža mužiki sēž. Nu i lai. Vismaz pa vienam alum tak jāizdzer, ja jau piesēdāmies. Ātri vien mums piesējās kaut kāds pārpīpējies (nopietni) lietuvietis, kurš man gribēja uzsaukt jāgeri. Tā kā es klepus zāles nedzeru, pie jāgera tika Briedis. Pa to laiku tas lietuvietis jau bija konkrēti izkretinējis, so sākām runāt ar lietuvieti vārdā Benas - vienīgie mati pa visu bāru. Pat bārmenes izskatījās mazliet pēc padomju laika mužika un aiz letes viņām bija beisbolene :D Drīz vien tracinoši kaitinošo lietuvieti sāka mest ārā (es palīdzēju - yay!). Tā kā ēsts gandrīz nekas nebija, secinājām ka tajā bārā ir lēta un garšīga pārtika. Pēc tam kopā ar Benas un protams arī neaizmirstot Briedi, devāmies uz to izslavēto klubu. Fail. Nekāda ballītes. Fanātiskie lietuvieši sēž ap televizoru un skatās basketbolu :D Vilkāmies meklēt ko darīt, kad sapazināmies ar čupu jauniešu kuri prasīja vai varam piemest zaļumiem. Laikam manu dredu iespaidā :D Protams, ka varam. Iedevām naudu un kopā ar daļu no šiem devāmies gaidīt preci pie izslavētā Teātra Bāra... kas izrādījās mistiska lietuviešu mazo padauzu tucotava! Pēc laika uzzinājām ka zaļumi nav pieejami. Fail. Iesūtījām Briedi bārā lai pamēģina iznest pāris alus, bet pēc laika uzzinājām, ka apsargi, sušķi tādi, nav ļāvuši. Kopā ar Benas devāmies Briedim palīgā izdzert alu. Uz galda atradām vēlvienu alu un uzdāvinājām Benas. Vēlāk devāmies meklēt nakts veikalu, kuram bija jābūt pie vilciena stacijas. Bet tur bija tikai burgertirgotava un čupa ar lietuviskas izcelsmes urāliem, kas acīmredzami nebija pozitīvi noskaņoti. Tādēļ ātri vien pajautājuši pārdevējai kur varētu nopirkt alu, devāmies tālākos meklējumos. Pēc krietna brīža sapratām ka mums noteikti ir pateikts nepareizs ceļš. Benas aizgāja mājās, mēs ar Briedi atradām pamestu, ne visai siltu autobusa pieturu, pie kuras pagulēt.
Diena trešā: ilgais ceļš mājās. Pamodāmies un seicnājām, ka vismaz divu autobusu pasažieriem ir bijis tas gods vērot mūs guļošus. Devāmies uz šoseju. Ilgi stāvējām stopēšanai piemērotā autobusa pieturā (protams arī pirmsstopēšanas alu neaizmirsām), līdz man radās ideja kustēties pamazām gar šoseju uz priekšu. Pēc brītiņa nostopējām kristiešus, kuri brauca uz dievkalpojumu Kryžiu Kalnas (bišķi pēc Krizeskalna izklausās, ne? :D). Tas gan bija tikai 3-5km. Bet vismaz pazuda bezcerības sajūta, jo kāds apstājās. Krīzes kalnā ar ili stāvējām. Un atkal - tiko sākām kustēties uz priekšu mūs aizveda uz Jonišķis. Pie tam mašīnā brauca čalis kurš arī ir bijis uz Kilkim Žaibu. Sweet, vismaz bija mazliet par ko pamuldēt. Jonišķis nopirkām lētāko maizi un ļoti negaršīgas jēlas hotdogdesiņas, no kurām es sevī spēju iedabūt tikai vienu. Un protams alu, kuru dzerot mums aizdomīgi apkārt sāka ripot lietuviešu policija. Nācās pārtraukt pikniku un doties uz šoseju kamēr šie neizdomā pieripot arī klāt. Gar šoseju ejot piebeidzām alu un sākām stopēt. Mēģinājām sākt. Jau no iepriekšējās pieredzes zināju ka tā šoseja ir tukša, bet ne jau tik ļoti. Pēc laba brītiņa kāds robežsargs mūs aizveda līdz robežai - vietai ar daudz izsakošu nosaukumu - Meitene. Tā nu mēs ar Briedi ieājām Meitenē. Labi jau skan, ne? Bet īstenībā tur baigais tukšums un nevienas meitenes. Parunājāmies ar robežsargiem un ilgi centāmies stopēt katru mašīnu, kas brīnumainā kārtā pabrauca garām. Tad izlēmām, ka otrā ielas pusē patrulējošā robežsardze, ļoti iespējams, atbaida šoferus. Devāmies uz priekšu. Jau atkal. Tikai šoreiz ne tik veiksmīgi. Ar kājām aiztenterējām līdz Elejai un mērenai pārliecībai, ka mājās tajā dienā netiksim. Bet tieši tad, kad gājām cauri Elejai, apstājās furgons - māja uz riteņiem! Score! Jauns sasniegums manā stopēšanas vēsturē. Iekšā sēdēja vāciešu ģimene, kas tripoja pa Baltijas valstīm. Šie izjautāja mūs par ekonomisko stāvokli, pludmalēm, attiecībām ar cittautiešiem (a.k.a. krieviem). Šis jautājums arī aizņēma ceļa lielāko daļu.
Izlaida mūs netālu no mājām. Super.
Apkopojums:
Plusi:
Telefona numuri no cilvēkiem Panevežys un Šiauliai
Pilnīgi neparedzamie pavērsieni visa tripa garumā
Gardais lietuviešu alus
Jaunais stopēšanas sasniegums - māja uz riteņiem!
Mīnusi:
Vilnius tā arī vēl nav apmeklēta (tiks labots)
Uz šo mirkli stopēšana nesagādā tik lielu prieku kā agrāk
Mēs ar Briedi pēc šoferu domām laikam neesam tie ''ņemamākie'' cilvēki
Tas arī viss mīļie.
Nākošnedēļ būs stāsts par Liepāju.
C ya ;)
Zvērā
Labrīt bērni. Šeit Sarkasms.
Kā jau bija paredzams, gan es, gan arī Sekss aizbraucām uz Zvērā fest '11. Šis stāsts nu par to. Pēc kārtējās ļoti veiksmīgās stopēšanas, bijām tikuši līdz Saldum... un secinājām ka Saldus ir applūdis. Nācās pat vilkt nost kediņas un uzlocīt bikses lai tiktu cauri. Smagi viņiem + zemniekiem būs sūdīgi ar ražu. Mēģinājām sagaidīt pie Saldus apļa Šembi, kurš bija aizgājis pakaļ alum, bet viņš ļoti kavējās, so nesanāca. Dzerot alu laimīgi tikām līdz festam, kur secinājām, ka taisnība baumām, ka viss ir applūdis. Futbola laukums, rampas, viss. Upe ir traka! Sacēlām teltis, apsveicinājāmies ar tautu un iedzērām alu. Protams es neiztiku bez megafeila - vēl pilnīgi skaidrā iekāpu k-kādā mistiskā dubļuspraugā bļ :D Pašā vakarā pie PND pamatīgi iztrakojos pa skatuvi, no kuras traki fani mani ik pa laikam iemeta pūlī. Pēc noballētās nakts pat veiksmīgi atradu telti, toties Sekss atslēdzās turpat pie ugunskura :D
Nākošajā rītā saņēmāmies stopēt uz Zirņiem jo gribējās alu un cigaretes. Zirņos gan (man)neparedzētu apstākļu dēļ aizkavējāmies ilgāk nekā plānots. Atpakaļ nākot garīgais zem nulles, so meklēju Šembi ar ko piekapāties, bet megafeils atkal. Šamējam sieviete salauzusi roku un brauc mājās. Un Šembim ar jābrauc rezultātā. Smird. Protams kamēr Šembis kustējās prom, pa ceļam piesēdām un ātrā laikā daudz alus. Kad šis aizbrauca, aiztinos atpakaļ uz festu un visu vakaru diezgan mierīgi pavadīju ar Zani un Čirkaino. Nekā īpaši interesanta nebija. A Žēl.
Mājupceļs bija garš, jo braucām jau 7dienā. Nostopēt nereāli, jāvelkas līdz pašam Saldum. Pa ceļam savācām k-kādus divus čaļus, kurus ne visai tālajā kafūzī pabarojām un padzirdījām. Pēc dzīrēm sadalījāmies pa divi un tomēr mēģinājām nostopēt nedaudzos atlikušos kilometrus, kas arī izdevās. Saldū nogurums jau bija pietiekams un arī garīgais nekāds, so aizbraucām mājās ar autobusu.
Tas no Sarkasma arī viss. Drīzumā vēl kāds stāsts. Ča ;)
Brenguļbrenguļi.
Čaū, te Sekss.
Jums manis pietrūka, vai ne?
Tātad man ir dots tas gods aprakstīt Sarkasma dzimšanas dienas svinības Brenguļos. Jūs neticēsiet, bet mēs izlēmām doties turp ar a u t o b u s u, jo Sarkasms negribēja nokavēt pats savu dzimšanas dienu. Pa ceļam gan iekāpām Ļeņingradā un savācām līdzi Svilpi. Burtiski savācām, jo viņš bija bišķīt vācams.
Valmierā iepirkām vajadzīgo un devāmies uz Brenguļiem, kad mani sasniedza telefona zvans no Valtera, kuru mēs tad sagaidījām. Brenguļos mēs jau pašā sākumā bijām pieci, jo Mārcis mūs panāca ceļā (stopēšanas veiksme). Sākām jau iesildīties ar alu un necik ilgi nebija jāgaida, līdz parādījās vēl dažas jaukas personas. Iepirkām naktij dziru un sākām ballīti. (Nakts melnumā mēģināju izskaidrot diviem eksemplāriem ceļu uz Brenguļiem, ceļu viņi beigās atrada un pat ieradās vēl pirms viss alus bija beidzies). Gājām naktī peldēties un šūpoties. Visu nakti aizmigt nevarēju, bet īsti visu notikušo atcerēties arī nevaru.
Nākošajā rītā visi lēnām pieceļamies un sākam mēģināt izskatīties pēc cilvēkiem. Vislabākais modināšanas veids laikam ir tad, kad tev zvana, lai izsauktu uz darbu, bet tu guli uz soliņa un sāc pa telefonu lamāt priekšniecību. Smieklīgi vienkārši. Protams, visi rītu atkal sāk ar brenguli + ejam uz kioskiņu meklēt pārtiku. Visas picas izpirkām jau iepriekšējā vakarā, bet vēl palikuši bija kāpostu salāti ar desu. Sēžam un baudam dzīvi līdz sākas lietus. Tad gan pamūkam zem jumtiņa. Pēc dažu kaitinošu vietējo apmeklējuma un pārējo meiteņu aizklīšanas tālēs zilajās, mēs nododamies klusajai stundai. Kad lietus jau vairāk kādu laiku nelija, atgriezāmies atpakaļ pie mūsu galdiņa. Es tiku aizsūtīta mēģināt savervēt vietējās brenguļu meitenes. Kas arī vēlāk atnāca, tikai Ū ar savām spējām viņas aizbiedēja tālu tālu projām. Šajā vakarā es neatceros gulētiešanas faktu, bet tāds noteikti bija, ņemot vērā to, ka no rīta es pamodos.
Rīta pusē atlikušie cilvēki lēnām sāka bīdīties prom. Daži uz vilcienu, bet daži ar plakātu "Kailas sievietes". Pēcpusdienā, kad Sarkasms mēģināja pierunāt mani uz vēl vienu alus kausu, bet gandrīz aizmiga, to darot, mēs beidzot kustējāmies mājās - atkal ar autobusu.
Labi nosvinēts. Un Brenuļu pārdevēja mūs atcerēsies vēl vismaz trīs mēnešus. Nav jau daudz tādu idiotu, kas divas dienas nodzīvo parkā pārtiekot no alus.
Apdegušie pleci un estiņu rums
Gaidījāt Sarkasmu? Nu tad sagaidījāt!
Notika tā, ka pirms pusotras nedēļas (zinu jau zinu ka atkal aizkavēts apraksts), mēs ar Seksu devāmies igauņus lūkoties. Tur bija tāds festiņš, saukts ''Hard Rock Laager'', ar vienkārši fantastisku lineup, vismaz mūsu platuma grādiem. Protams pirms stopēšanas tika izdzerts alus. Viens. Tikai. Ātri vien tikām līdz Baltezeram (no iepriekšējiem stāstiem zināma vieta). Tur mūs izlaida pie stopēšanai ideālas pieturas. Nostājāmies, sākām stopēt... un pēc divām stundām, kuru laikā neviens nestājās, sāka pamazām pārņemt izmisums. Beigu beigās tomēr nolēmām paiet garām Ādažiem. Un te nu pierādījās tas, ka kartēs mēdz būt kļūdas un tas, ka pa ne visai apmeklētām šosejām stopēt nav viegli. Izrādījās, ka tieši pirms Ādažiem šoseja dalās - kāds gan brīnums, ka neviens nestājās! Panika auga - jau puspieci un vēl tik garš ceļā priekšā. A MNEMIC (mans galvenais mērķis pasākumā) bija paredzēts uzstāties jau desmitos vakarā! Ātri vien aizstopējām līdz Saulkrastiem, no kurienes mūs aizveda līdz pašai robežai laipns cilvēks, kuram nemaz tik tālu nevajadzēja braukt. Sweeeeeet! Pie robežas secinājām ka mašīnas nebrauc. Ieturējām pusdienas un apturējām vienu no retajām mašīnām kas brauca garām. Un te nu haļava! Aizcveda līdz pašam pagriezienam uz Vana-Vigala (reālajam galamērķim). Te nu mazie ceļi, pa kuriem reti kas brauc, bet āttālums līdz galamērķim 15km. Gājām ātrā tempā, kamēr mūs atkal nepiemeklēja haļava. Apstājās igauņu mataiņi. Mašīnā kondicionieris, vēsumiņš un mūs vēl ātri vien pacienāja ar aukstu alu. Kā arī aizveda līdz pašam festam.
Secinājām, ka nepareizas informācijas dēļ mums ar Seksu nepietiek naudas pat ieejai. Par laimi ieraudzījām latviešus un aizņēmāmies no Stalkera 15EUR. Laimīgi uzslējām telti un devāmies uz pilsētu meklēt alu, jo Moonsorrow jau bija nokavēti, bet līdz MNEMIC vēl bija laiks. Alu nedabūjām. Telšu pilsētiņā gan dabūjām. Pie MNEMIC protams izlēkājos pirmajā rindā un gandrīz zaudēju savu jau tā mazliet traumēto prātiņu-saprātiņu. Vēl pie šamējiem noķēru cepuri, ko kāds bija uzmetis uz skatuves un grupa meta atpakaļ nost :D Trofeja. Pēcāk ar Seksu, Irmu, Kalnieti un igauņu bariņu dzērām alu un rumu. Pēdējais ko atceros ir tas, ka Sekss aizgāja gulēt. Līdz cikiem dzēru, kā atradu telti - nezinu.
Pamodos. Neatceros gan cikos, bet alu dabūju momentā! Un neilgi pēc tam mani arī iedzina peldēties, diezgan bīstamā vietā, kur gandrīz dabūju sirdslēkmi, jo pēkšņi krast iegrima par vairāk kā metru! Šajā (vai arī iepriekšējā) dienā sapazinos ar Morbid'u un Ezi - 100% lielākais ieguvums no festa. Nu vienkārši zelta cilvēki! 10os izstāvējām veikalrindu, lai tiktu pie alus un cigaretēm. Pa dienu sapratām ka vīriešorgāns ir dvēsele, kā arī radās vēlviens leģendārs notikums - ''Crazy Family''. Bet par to labāk citreiz. Pirms grupām ar Bro palīdām zem koka nosnausties. Biju tādā lupatā, ka neatceros ka būtu gājis Sanctimony klausīties, un pie Rotting Christ ar Seksu wnk izrubījāmies netālu no skatuves. Par grupām īsumš - Metsatõll nospēlēja fantastiski, bet tas nebija nekas salīdzinājumā ar My Dying Bride un Forgotten sunrise (izbrīnīja ka man tik ļoti iepatikās). MDB pie viena nospēlēja laikam ka visas savas labākās dziesmas (šos jau ar mājas apstākļos mūžam neklausos). Pēc tam kapāju - protams atkal nezinu līdz cikiem. Sweet. No rīta pamodos un uzlāpījos, kā arī aizgāju ar Seksu un Bro uz veikalu nopirkt alu, un cigaretes sev un citiem. Lai jau bērni papriecājas. Uzpildoties radās ideja paprasīt latviešu šoferim lai mūs ar Seksu uz haļavu aizrauj vismaz līdz normālai šosejai. Kad es sadzēros alu + viens igaunis, kurš festa teritorijā dzīvoja jau 2 (!!!) nedēļas, sāka mani dzirdīt ar rumu, Sekss jau sāka nopietni uztraukties vai paspēsim savākt mantas laicīgi, lai vēl paspētu parunāt ar soferi. Bet protams, ka paspēju. Pēc Eža dedzīgas uzstājības (megaliels paldies), šoferis nolēma mūs aizraut līdz pat Rīgai. Vispār super, jo ar stopēšanu man diez vai būtu labi veicies. Pa ceļam pieturvieta Tūjā pie jūras, kur Morbids ar Ezi no mums laipni atvadījās (un mēs iemetām Seksu jūrā). Tālāk aluspilns ceļš līdz Rīgai un šoferim domātās pateicības negaidīta nozaudēšana. Žēl.
I guess that's it.
veiksmes jums ;)
p.s. iespējams rakstā būs korekcijas pēc rūpīgas konsultācijas ar Seksu.
Kilkim Žaibu
Mēs jums pietrūkstam, vai ne?
Tātad šis būs stāsts par Lietuvu, festivālu un Jāņiem, kas man nemaz Jāņus neatgādināja.
1. diena
Festā mēs protams atkal esam pilns ar latviešiem. Turklāt tā čupiņa, kas mēs tur bijām, vēl nebūt nebija visi. Pirmā diena tika veltīta nopirktā alko izdzeršanai un padzeršanai kopā ar lietuviešiem, kuri ir ļoti jauki un dāsni, ja mūsu alko beidzas. 1. nakts, kad Sarkasmu stiepu uz telti. Turklāt nedzeriet lietuviešu dvuļas, jo...
2.diena.
Es pamostos ar tādām pohām, ka pusi no dienas pavadu vienkārši gulšņājot teltī, kamēr Sarkasms blandās apkārt. Viņš, pretēji man, māk izmantoto alus dziedinošo spēku no rītiem. Kad esmu pietiekami savākusies un atdzīvojusies, konstatēju, ka latvieši mēs esam palikuši vairāk. Parādās tādas reti redzētas personas kā Briedis, Klinta un Ginta. Turklāt izdodas atpazīt arī dažus latviešus no pagājušā gada un iepazīt dažus jaunus ar kuriem var ilgi un gari runāt par stopēšanu.
Mani kopš Kilkja nomoka divi jautājumi. Kā var aizdomāties pārdot lapsas galvu un kā var aizdomāties vienu tādu nopirkt? Bet sarkasms tā izdarīja un man ir pārliecība, ka viņš ir diezgan apmierināts ar savu pirkumu. Lapsas galvu sauc par Žeņu, jo, ja Sarkasmam būs kaķis to sauks par Kaķi.
Lai cik tas dīvaini nebūtu, bet pat nedzerot man vakari nedaudz aizmūk. Vakarā nonākam pie lietuviešiem, kuri mūs dzirda ar alu.
2. nakts, kad stiepu Sarkasmu uz telti.
Iekārtojos teltī, lai gulētu, bet pie latviešu ugunskura skan tik smuki dziesmas, ka nevaru izturēt un lienu atpakaļ ārā no telts. Prieks klausīties. Kaut kur uz rīta pusi noskaidrojām, ka ir cilvēki, kas ir ar mieru iebarot Sarkasmam 8 litrus brenguļa, lai es viņu varētu aizvilkt uz dzimtsarakstiem. Pasaule ir dīvaina.
3. diena.
Pamostos diezgan žirgta, bet Sarkasms atkal dodas papriecāties par alu no rītiem. Šī rīta plāns ir atrast ugunskuru, lai varētu uzvārīt un apēst siltu roltonu. Ugunskuru atrodam vēl pirms cilvēks ar vienu sejas izteiksmi aka Toms ir paspējis latviešu ugunskuru atjaunot. Man pat izdodas no lietuviešu meitenes aizņemties dakšiņu tāpēc savu roltonu varu ēst ar ekstrām.
Pēc brokastīm ar Briedi, Sarkasmu un Guntu dodamies uz Vārnām un uz veikalu. Tur mēs atstājam savus pēdējos litus par cigaretēm un alu. Sēžam netālu no Vārnām zālītē un vecā trīsvienība atkal rada morālas traumas. Tam gabalam starp festu un Varniai piemīt spējas iznīcināt mūsu smadzeņu šūnas.
Festā atkal darbojamies un komunicējam ar tautu. Starp citu, ir ļoti biedējoši, ja tu esi teltī un dari diezgan 18+ lietas, bet pēc tam izlienot no telts, konstatē, ka pie tās visu laiku kāds ir sēdējis. Viens. Pie ugunskura, kurš nedeg īsti. Creepy.
Jautri tiešām bija vērot kā cilvēki taisa pārģērbšanos pēc pārģerbšanās, lai vinnētu saldējumu par brīvu loterijā, kurā visas lozes bija pilnas. Gaidam pēc tam Skyforger uzstāšanos. Pirmo reizi laikam visu koncertu nosēžu malā, lai varētu tā mierīgi izbaudīt. Forši klausīties, kā lietuvieši dzied līdzi dziesmas. Turklāt Skyforger repertuārs šoreiz bija tāds īpatnēji interesants. Tikai nosalu baigi klausoties. Pēc Skajiem gājām pasildīties pie lietuviešu ugunskura līdz nākošajai grupai.
Tā arī nākošo grupu īsti nepaliku klausīties. Apsēžos, ietinusies guļammaisā, un pēc pāris dziesmām saprotu, ka ir pārāk auksts. Atstāju savu guļammaisu Sarkasmam un dodos pie ugunskura uzvārīt roltonu un izžāvēt zeķes. Pēc kāda laika atgriežas Sarkasms. Sēžam, vāram un ēdam Brieža roltonus un sākam justies nedaudz siltāk. Izejam pēdējā apgaitā gar lietuviešu ugunskuru un dodamies gulēt.
4. diena
No rīta agri mostamies un dodamies stopēt. Prieciņš galīgs, kad no rīta izdevās izņemt 20 litus un nopirkt cigaretes un ēdmaņu. Nostopējam latvieti, kas brauc līdz Rīgai. Gandrīz visu ceļu nogulēju, bet jāsaka, ka braucām mēs sasodīti ilgi un man pēc tam sāpēja dibens. Rīgā apēdam picu un dodamies mājās. Eju gulēt.
Nedaudz juceklīgs apraksts no jūsu Seksa.
dīvaina diena, jeb Baltezera fetišs
Te atkal jūsu Sarkasms, bērni, ir atnācis ar svaigu stāstu.
Viss sākās ar to, ka kopā ar Seksu izdomājām aiztīties no Rīgas atpūsties zaļajos Latvijas plašumos, šoreiz tuvos - izdomājām izstaigāt Garkalnes pamesto armijas bāzi, kā arī uztaisīt tur pikniku. Protams kā jau vienmēr tikām līdz šosejai un pēc pirmsstopēšanas alus bijām gatavi doties ceļā. Pirmā mašīna, ko nostopējām, piedāvājās mūs aizvest uz... kā jau no virsraksta sapratāt, Baltezeru. Tā kā nu galīgi nebija pa ceļam, mēs laipni ateticāmies un turpinājām staipīt roķeles garāmbraucošo mašīnu virzienā. Kā jau parasti, tas nepalika bez panākumiem. Apstājās divi jaunieši, kuru ceļš veda uz Dūņezeru, kas protams atrodas netālu no Baltezera. Apnika atteikt, tādēļ nolēmām, ka mainam plānus un braucam uz to pusi. Tad sekoja pirmā dīvainība. Jaunieši (abi, arī šoferis) nolēma piestāt maliņā lai padedzinātu zaļbarību (nu jūs jau zināt kādu). Itkā negudra rīcībva no šofera puses, bet nu nejau man viņu mācīt. Vēl šamējie secināka ka degviela šiem ar beigusies, so pēc zaļumiem (kuros mēs ar Seksu nepiedalījāmies) devāmies uz benzīntanku. Viņi sapirka barību mašīnai, es sev. Respektīvi alu, protams. Tad braucām uz Dūņezeru. Pa ceļam maldījāmies gar (iespējams arī pa) Ādažu poligonu, daļēji tpc ka nezinājām īsti ceļu, daļēji arī tpc, ka šoferis nebija īsti spējīgs noteikt virzienus. Bet visā kopumā viņš brauca apbrīnojami sakarīgi. Kad beidzot atradām spotu kur piemesties, šie turpināja zaļo dzīvi, bet mēs ar Seksu iekodām un padzērām alu. Vēlāk šie mūs izmeta uz šosejas Ādaži-Rīga. Priecīgi. Stopējām. Pēc neilga brīža apstājās auto no kura izkāpa apaļš onkulis un paprasīja man cigareti. Pēc tam arī piedāvāja vietas savā auto. Un tad atkal dīvainības. Mašīnā bija viņa sieva un bērns (brīnījos par sievas sakarīgo izskatu, salīdzinājumā ar onkuļa galīgi nesakarīgo. Pēcāk vēl izrādījās, ka onkuļa sieva negribēja stopētājus savākt, bet onkulis viņai sameloja ka šamējam slikti, lai apstātos :D Lielāko daļu viņs stāstīja ka viņa sieva, krieviete, neko nesaprotot angliski, un sauca viņu ''Čuska''. Tik tiešām ar īso ''U''. Pēc brīža gan izrādījās ka Čuska tomēr šo to saprotu... piemēram uz sevi adresēto ''Čuska'' :D Megafail :D Izlaida no auto mūs centrā un devāmies pie Bro nokārtot šo to internetā un iedzert alu.
That's all folks. Ča ;)
būu
Labs rīts no Sarkasma.
Sen neesmu te dalījies ar saviem piedzīvojumiem, tā kā beidzot ir laiks uzrakstīt par kārtējām savām bezatmiņām. Sagadījās tā, ka vakar kopā ar Seksu gājām uz tirgu meklēt man šortus un kedas. Kā par brīnumu arī atradām. Un pat lēti. Bet ne par to šis stāsts. Pārkarsuši saulē gājām uz Ļeņingradu atvēsināties ar aukstu Madonas alu/ūdeni. Kā nu kurš. Viens alus izvērtās par vairākiem man. Kad Sekss brauca uz darbu/haltūru, es nolēmu ka jāsagaida viņu centrā. Kļūda. Sazvanīju Bro, satiku vēl ne vienu vien sen neredzētu cilvēku, par ko vispār milzumliels prieciņs. Bet kā jau jūs zināt, sen neredzēti cilvēki nozīmē alus plūdus. Un tecēja pa pirmo :D Satiku arī Plato Mārtiņu, ar kuru izrunājām nopietnās sarunas. Pilnīgā esiforijā aizgāju tad kad uzradās Marta ar Ēriku. Tas draņķis pat ir Latvijā šoreiz uz palikšanu. Daudz daudz izmantoju Kōmas/Čoma karti. Daudz, daudz, par daudz... Neilgi pēc Seksa parādīšanās pie apvāršņa, mana apziņa zaudēja no sākuma asumu, pēc tam pazuda pati. Retā reize kad to ko atceros no mājupceļa ir grūti nosaukt pat par neskaidriem fragmentiem. Bet kā es uzzināju, Seksam ir izdevies mani brutāli iebāzt tramvajā, no kura es viņu pēc tam esot izvilcis ne tur kur vajadzēja. Pēc tam viņai izdevās mani iestūķēt vēl vienā tramvajā (protams iestūķējoties man līdzi) un pat, kā viņa izteicās, ''izbakstīt'' ārā no tramvaja. Bro kā izrādās esot aizdzīts mājās tikai ap vieniem naktī. Prieks ka ir kāds kas kapā maz un spēj mani savākt.
Tas arī viss bērni. Gatavojos naktsmaiņai darbā un vēlu jums veiksmes. Jūsu Sarkasms. Č.
Turpat bija labi.
Sarkasms savāca savu guļammaisu, kas jau ilgi, ilgi pie viņa brāļa mētājās, un devāmies ceļā. Pie Pleskavas šosejas izdzērām pirms-stopēšanas alu un sapratām, ka ir baigā mērce - daudz stopētāju jau priekšā. Bija jau pieci vakarā un sāka likties, ka mēs nekur netiksim. Turklāt divi pāri ar stopētājiem mums vēl brutāli priekšā piegāja. Nācās man atturēt Sarkasmu no logu dauzīšanas. Bet mūsu stopētāju veiksme mums vēl kā vienmēr stāv klāt! Tikām līdz Siguldai, no Siguldas līdz Bērzkrogam, kur satikām vēl vienu pazīstamu kompāniju (tos savāca veiksmīgi). Beigu beigās no Bērzkroga paņēmām autobusu, lai būtu pilnīgi droši, ka nokļūsim galā.
Pateicoties tieši šim autobusam viss notika daudz veiksmīgāk nekā paredzēts. Protams, kā īstiem festcilvēkiem mums nebija ne mazākās nojausmas, kurp doties. Rodas ideja, vajag kādam paprasīt. Tur pat pie Narvesena ieraugam - stāv meitene un panks. Dodamies klāt un prasām vai viņi zina ceļu. Nezināja, bet zināja, ka jābūt festivāla taksometram. To tā arī neizdevās sazvanīt, bet sazinoties ar dažādiem cilvēkiem, beidzot izdevās izvēlēties pareizo ceļu. Pa ceļam uzzinājām, ka mums ir daudz kopīgo paziņu, un, manuprāt, ir jābrīnās, kā mēs nebijām pamanījušies iepazīties kaut kad senāk. Šie divi jaukie cilvēki kļuva par mūsu šī festa kompāniju.
Atraduši festu mēs izdzērām pēdējās alus pudeles, veicām mahinācijas ar kolas pudeli un devāmies iekšā. Vēl pirms tam satiku dažus sen neredzētus cilvēkus, par ko bija ļoti liels prieks. Pēc tam palīdzējām uzcelt telti un devāmies izpētīt festivāla teritoriju un pameklēt pazīstamos cilvēkus. Liels bija mans pārsteigums sastopot Rūtiņu, kura kārtīgi strādāja alus teltī. Tur paslēpušies no lietus pīpējām, dzērām alu un mūsu "koliņu". Kaut kur tuvāko pāris stundu laikā mana filma pazūd un atceros tikai to, kā Ziga mani veda uz telti. No rīta pamostoties sapratu, ka pārējiem arī nav īsti labāk.
No rīta priecājos par iespēju izmazgāt zobus, jo man mutē noteikti bija nomiruši pāris kaķēni. Pirmās pusstundas laikā Sarkasms jau atkal planēja apkārt, bet kā tad savādāk, ja tikko izlienot no telts viņam piedāvā kubu. [Es šitik lielus armijas kubas patēriņus neatceros redzējusi pāris gadus]. Drīz Sarkasms atkal aizmiga un es kopā ar Ģirtu un Ū izdzēru šņabi un arī aizmigu. Es gan esmu gulējusi brutālāk, jo pamodos tikai sešos vakarā, bet pirms tam mani esot bijis pavisam neiespējami pamodināt.
Kamēr es gulēju Sarkasms bija pamodies un atradis pie telts ieejas pilnu zaļās kubas pudeli. Tālākais laikam man nav jāstāsta. Starp citu, savu rīcību pēc pamošanās es īsti atcerēties nevaru. Zinu to, ka baložmāris lika dīžeju teltī kādas piecas dziesmas pēc kārtas un ka mēs ar Ū kaucām poision un rockstar. Ļoti ļoti traumējoši ausīm.
Tad mani beidzot atrada Sarkasms un tad laikam mēs sākām blandīties apkārt. Šis pastāstīja, ka pa to laiku kamēr es gulēju viņš bija pamanījies atkal piepildīties ar alu un aizmigt pie skatuvēm. Bet arī ritmam gulēt-piedzerties-gulēt-piedzerties reiz pienāk gals. Naudas vairāk nebija, cigarešu arī nē. Pasēdējām pie ugunskura un devāmies gulēt.
Starp citu, četriem cilvēkiem divvietīgā teltī gulēt ir diezgan pagrūti. Pakustēties nav īsti viegli. Un no rīta man gulēšanu traucēja tas, ka Kocijs krāca kā uz miršanu. No rīta pamodāmies diezgan agri, lai varētu veiksmīgi tikt mājās. Jauks cilvēks no kaimiņu telts mūs pacienāja ar ūdeni. Tad mēs devāmies uz veikalu, lai uzpildītu savus krājumus. Starp citu, Smiltene dažreiz liekas vēl nesaprotamāka par Jelgavu.
Atradām mazu jauku veikalu, alu un aizgājām uz parku pasēdēt un pabaudīt pēcfesta sajūtu. Garām ik pa brīdim pagāja cilvēki, kas plānoja nokļūt mājup. Un mums meitenēm bija misija, dabūt savus vīriešus līdz autobusam/šosejai, un tas tiešām nav viegls uzdevums. Kad Kociju un Zigu iesēdinājām autobusā, Sarkasms paņēma vēl vienu alu. Izdzērām un tad devāmies uzbrukumā veikalam un šosejai. Pa ceļam ieņemot benzīntanka tualeti.
Protams, citi stopētāji mums jau bija priekšā, bet atkal pierādījās, ka mēs esam stopēšanas dieva mīluļi un salīdzinoši ātri tikām mašīnā, kas mūs aizveda līdz Rīgas robežai.
Tātad šis bija ļoti, ļoti vispārīgs "Tepat ir labi" pārskats.
Nedēļu veci notikumi.
Labrīt jums saka Sekss!
Beidzot saņēmos uzrakstīt par to jautro piektdienas vakaru, kas norisinājās pirms nedēļas. Protams, bija arī diezgan interesants rīts, kurā tika atdotas konkrētas vietas atslēgas. (No vienas puses žēl, bet no otras, varbūt tā pat ir labāk).
Pēc rīta darbiem mēs ar Sarkasmu nogulējām vēl kādas trīs stundas līdz bija pienācis vakars un mēs varējām doties, satikt cilvēkus un ballēties visas nakts garumā. Pēc nelielas nokļūdīšanās ceļā mēs nonācām Salmu Krogā un tur jau sēdēja Mārtiņš, Hišams un Amilcar (neprasiet kā to izrunā). Tā bija mūsu tā vakara pozitīvā kompānija. Es sen nebiju runājusies tik daudz angliski, turklāt kā izrādās, es to daru salīdzinoši labi. Pasēdējām Salmu Krogā un izdzērām pāris alus (iesildījāmies), bet tad vajadzēja doties tālākā ceļā, jo vajadzēja satikt kkādus cilvēkus, turklāt Vecrīgā ballītes vienmēr ir pamatīgākas.
Vispirms mēs aizkūlāmies līdz Alai, bet tā bija visnotaļ kļūda, jo viņa bija caurcaurēm piebāzta. Es pie reizes uzskrēju virsū bijušajiem klasesbiedriem (Hektoram atlaides), nostriļīju cigareti (no tiem pašiem) un uzpīpējām. Tad mums atkal vajadzēja doties satikt tos pašus cilvēkus, kuru dēļ mēs aizgājām no Salmu Kroga. Kad tas beidzot Līvu laukumā bija izdarīts, kā jūs domājat, kur mēs nonācām?
Šis visticamākais bija ļoti, ļoti muļķīgs jautājums - loģiski, ka Ļeņingradā. Tikai šoreiz diemžēl nebrenguļojām un pat nemadonojāmies, bet dabūjām dzert Kozjolu (vai kā viņu raksta). Es ļoti aktīvi kursēju starp sarunām, lai atrastu interesantāku tēmu, un tagad es principā varu braukt jau uz divām valstīm Āfrikā. Uzzināju arī vēl dažādus interesantus stāstus par to, kur var nokļūt dzērumā. Pēc kāda laika Sarkasms atlūza uz galda, un man vienkārši necēlās roka viņu modināt. Pirms vai pēc tam ar Mārtiņu gājām uz Maķīti un noskaidrojām, ka Narvesens pie Maķīša piektdienās strādā līdz sešiem no rīta. Tas nozīmēja to, ka mēs varējām agri, agri no rīta tikt pie cigaretēm, jo viņas visiem ļoti ātri beidzās.
Kaut kur ap septiņiem dusošā skaistule pamodās, un mēs devāmies uz pirmo autobusu. Tad es beidzot varēju ieritināties zem mīkstas un siltas segas, izgulēties un pamosties ar pohām (bērni, alus šķirnes nevajag jaukt).
Jūsu, Sekss.
Googbye Elizabeth!
Viss ir labs, kas labi beidzies vai nobeigts.
Šoreiz jūsu Sarkasms jums stāstīs par leģendārās Elizabetes, ne mazāk leģendāro atvadu ballīti.
Sākās viss ar to, ka satiku Briežveidīgo un devāmies uz Elizabeti piebeigt (tb līdz galam salabot) nelaimīgo podu. Pa ceļam iekš Maxima ar vienu X secinājām ka lāāāčplēša pilzenes alus ir krities cenā līdz pat 0,27Ls. Pēc diezgan loģiskām apm 10 sek ilgām pārrunām secinājām, ka jāņem kaste (0,5Lx24). Sweet. Vēlāk ieradās Sekss, toties mēs ar Briedi nebijām tikuši ar podu galā. Bet tiešām mēģinājām! Tā kā cilvēki jau bija apziņoti (un solījās ierasties rekordliels skaits), turpinajām gaidīt. Nākošie ieradās Bro ar Kristīni, tālāko secību jau vairs neatceros :D Bet nu jā, mūsu jaunais Rokenrõõls (no kura ir iepriekšējais ieraksts) tika laicīgi saziņots un arī nopirka nevis bamšļus, bet 24x0,5. Atceros, ka ejot pretī cilvēkiem man k-kādas kaimiņienes teica tekstu kas varētu izklausīties '' jums tur vajadzētu dahuja decibellus klusāk'' :D Vispār ieradās ļoti ļoti daudz foršo, sen un ne tik sen neredzēto cilvēku. Bļ, epic :) Protams daļa arī nakts vidū aiztenterēja tālāk savos neceļos. Zvanot Platajam Māŗtiņam tiku wnk fenomenāli iepriecināts. Telefonā atskanēja Englišu valoda, kas nozīmēja ka Hišams (agrāk pieminētais Libānietis) ir iekš Latvijas. Sweet. Sekss ar ļoti sapriecājās par Hišama satikšanu un... tik ļoti piedzērās, ka kad Hišams atnāca Seksu vairs nevarēja pamodināt :D:D:D megafail :D megafons bļ. Param. Jā dažam labam cilvēkam vēl aizleca ciet, tā dēļ man ar dažu labu cilvēku sanāca konflikts, bet kopumā drinks pa pirmo. K-kad pa nakti aizvadīju Hišamu uz vecrīgu. Gulēt aizgāju tiešām k-kad. Liekas ka starp 5 un 6 no rīta. Labākas atvadas nemaz nevarēju iedomāties. Un brīnumainā kārtā neviens kaimiņš pat neizsauca policiju. Bijām jau mēs megaskaļi laikam. Vidēji cilvēks un kvadrātmetru 1istabas dzīvoklī tomēr ir skaļi. Nākošajā dienā mazliet uzlāpījos i bija iss bumbās. Būtu bijis laiks, šis ieraksts būtu uz svaigākām atmiņām un apjomīgāks, bet atvainojiet - nesanāca :D
Sākas vasarās/ārpustelpu ballīšu laiks ;)
oh, well. Es laikam nu atkal uz brīdi no jums atvados. Jūsu Sarkasms, cha ;)
jaunais rock`n`rolls tas pats vecais Artis aliņš
oi! čau, šalom, guten tāg, un tā tālāk un tā joprojām šim blogam ir parādījies jauns rockenrolls tas būtu es. Iepriekš esmu minēts kā artis aliņš, bamsliņš, aliņš utt. xD un tad cerams manas iesvētības paies labas tad nu centīšos kaut ko uzrakstīt par piektdienas gardajiem bocmaņiem un 24 stundu ilgu rockenrolu (rock)
Tā lūk man piektdienā kaut kur pa dienu beidzās lekcijas un nolēmu paciemoties pie artūra padzert aliņu. Atbraucu pie viņa uz sarķeni, bet alus diemžēl viņam nebija :( BET BIJA ZAĻĀ MAĢIJA daudz ne, bet tomēr kaut kas vēlāk parādījās laipnā dace kura mums uzsauca dažu bocmanīšu kaut gan nē nevis daužu, bet diezgan padaudz pat ļoti padaudz nu labi, bet kā saka alu daudz nevajag, alu vajag ļoti daudz xD nu tad vēlāk satikām mileiku, pidži, visu slaveno Raimi un vēl kādus cilvēkus gājām uz bāra black tavern atklāšanu kur spēlēja kaut kādas 2 grupas ā atcerējos harisma un liberty crooks + vēl čukura izcilā drunk loh grupa AIZVAIDŽI ar viņu hītu VITAMĪNI tur daudz padzērām un daudz atālējāmies, atbļāvāmies koncis bij beidzās aizgājām uz trim sienām turpināt bamšļus dzert tur ar laiku cilvēki sadzemdējās diezgan padaudz ā pirms tam vēl galerij centrā papildinājām bamšļu krājumus :D pasēdējām tajās trijās sinās un devāmies tālāk tad pa ceļam apstājāmies lai patukšot bamšļus jo sapratām, ka tik daudz neienesīsim tukšojām tukšojām tad piebrauca pašvaldības meitenes kuras pasūtījām uz to pašu virzienu no kura atbrauca un vēlāk kad palika tik 3 bamšļi gājām uz nabaklabu 1 es ienesu ieliekot biksēs. Izskatījās, ka man bija diezgan nopietns divlitrīgs stienis xD nu lab tur padzērām satikām vēl kušķi un vēl dažus paziņas pamošojām pie mārpla un pnd diemžēl nesagaidījām grupu kuras dēļ es galvenokārt atnācu kaut kāda meiteņu grupa man vnk baigi interesēja ko viņas tur kapās :) nu jā aizvilkāmies pa nakti vēlāk pie artūra uz sarķeni par 1ls ar taksi gājām gulēt. Pēc tam visu sestdienu lāpījāmies līdz pārlāpījāmies un es nokļuvu mājās būdams ļoti švakā stāvoklī un šobrīd rakstu šo rakstu pēc svaigākām atmiņām un emocijām tādēļ cer, ka nedusmosies ne1 par to, ka nedaudz pēc bezsakara izklausās xD
Pagājusī sestdiena Bubļikos.
Mājupceļu es atceros nedaudz miglaini. Zinu tikai to, ka no rīta man uz ceļa bija mežonīgs zilums, kas vēl tagad nav nogājis, bet no kurienes viņš ir radies es tiešām neatceros. Rīts, kā jau visi rīti bija diezgan miegaini, bet mēs pat pamanījāmies atrast šokolādi. Izejot no mājas izrādījās, ka ārā ir makten silts un radās doma, ka noteikti ir jāiet iedzert alus uz A-salu. Un to mēs arī pavisam noteikti darījām un atzīmējām pirmo vasaras dienu.
Tukumāāāa!
Te labs rīts no apslimušā Sarkasma.
Bija tāda lieta, ka Šembim bija dzimšanas diena. Nu dzima viņš sen, bet nolēmām to atzīmēt arī mūsdienās.
Tā kā Sekss nolikās ar veselības problēmām jau kādu brīdi pirms manis, man nācās meklēt citu stopēšanas biedru. Atradu Mārci. Nolēmām 15os satikties centrā. Nesanāca. Iedzēŗu pāris alus mājās, vēl mazliet Ļeņinos, un viss beidzās ar to ka uz šosejas bijām īsi pirms krēslas. Iedzēruši pirmsstopēšanas alu, mazliet pastopējuši un ļoti nosaluši, secinājām ka bezjēga. Aiztināmies uz tuvējuo vilcienu, kuru gaidot sasildījāmies un es aizskrēju lidz RIMI nopirkt alu, jo kā jau labi zināms man ļoti nepatīk vilcieni. Nopirkām biļetes līdz Milzkalnei (kāda kapeika tad jānokrāpj :D ), pa ceļam rēcām par pienapuiku konduktoru, kuram loti iespējams visu ceļu pretī sēdēja māte. Nu vismaz mums tā ļoti likās. Tukumā aizgājām līdz SuperGeto, satikām Šembi un visus pārējos, sapirkām alu (daži arī ko štengrāku / es arī skābulīti) un devāmies pie Šembja. Ceļš tāls, auksts, jānes alus. Šie bija sapirkuši nenormālu kvantumu k-kāda Pirts alus (bamslis). Pa ceļam tika izmēģināti dažādi advancēti alus stiepšanas veidi, kā rezultātā lūza koki.
Diezgan priecīgi, laimīgi un bez smagām traumām nonācām galā, kur uzreiz sākām uzpildīties. Izrādījās ka Pirts alus garšo tā, itkā vismaz 3 nedēļas būtu iekurinātā pirtī pavadījis. Man par laimi bija Lāčččplēsis. Toties Ance oficiāli tika pasludināta par Podplēsi (sk. ierakstu par poda iznīcināšanu). Vēlāk, pēc Šembja lūguma, telefoniski nodevu Seksam sveicienus ar lāpstu. Mārcis tostarp (atkal!), k-kādā sakarā bija paspējis nereāli ātri norubīties. Dzērām, dzērām.... dzērām. Daudz smējāmies un dzērām. Pēc ilgāka laiciņa, Šembis k-kādā mistiskā kārtā ņēma un atlūza, un cilvēkus tas šokēja. Ballīte pamazām sāka pieņemt galīgi mierīgus apmērus un izklīst arī mazliet. Daudz runājos ar Ekiņu un Anci (dzēruma nopietnās sarunas :D ). Pēcāk arī pats ņēmu un atlūzu.
No rīta pamodos ar sāpošu galvu. Ance man iedeva valterbundžu, no kuras padzēros un... atlūzu vēl uz kādu laiku. Vēlāk pamodos jau ar nesāpošu galvu, padzēru Lāčplēsi (kurš kā par brīnumu bija palicis pāri), vēlāk arī skābulīti, jo Ance ļoti gribēja lai šis tiek attaisīts. Ar Mārci devāmies uz šoseju, pa ceļam iekožot. Pirmsstopēšanas alus šoreiz izpalika (bet var uzskatīt ka tas bija vēl pie Šembja). Mēģinājām stopēt divatā, baigi nosalām, sildījāmies bendzīntankā. Secinājām ka jāsadalās. Nu nevis fiziski jāsadalās, bet jāstopē pa vienam. Paliku pieturā, Mārcis aizgāja mazliet uz priekšu saulītē. Nepagāja ne 5min, kad Mārcis jau laimīgi bija mašīnā un Rīgu. Bet es... ilgi ilgi nīku tajā krusta pieturā. Pa to laiku tika savākti vismaz 3-4 stopētāji, paspēju dabūt no k-kāda pāķa cigareti, paspēju nopietni apsvērt iespēju kustēties līdz kādam no tukuma bankomātiem un tad braukt majās ar vilcienu. Vēl k-kāds mudaks pie stūres pamanījās mēģināt mani notriekt. Protams, ziemā, kad ceļi slideni, tas ir ļoti pat gudri. Brr.
Beigu beigās tomēr sagaidīju mašīnu ar ļoti nerunīgu šoferi, kurš izskatījās uz k-ko nikns (secināju ka tas neesmu es :D ), un laimīgi tiku līdz Rīgai. Parādījās pirmās neveselības pazīmes.
P.S. Vēlāk uzzināju, ka Šembis ar Anci ballēties ir turpinājuši vēl ilgi, un viņiem taksometra šoferis pa nakti ir vedis šņabi pēc pasūtījuma :D
Paldies par uzmanību. SarkaSMS.
"Pusnakts Pelmeņi"
Dace ar Edzi bija nākuši klajā ar ļoti labu ideju - lugas lasījumu. Un es, kā jau jauks cilvēks, piedāvāju izpalīdzēt ar telpām. Tā nu piekdienas vakarā lugas lasītāji un skatītāji pulcējās manās mājās, lai dzertu tēju, pīpētu, iegrauztu un lasītu "Pusnakts Pelmeņus".
Tā kā lugu sauc "Pusnakts Pelmeņi", tad mēs izlēmām viņu sākt lasīt pusnaktī, bet vienpadsmitos sākt cept pelmeņus. Līdz vienpadsmitiem mēs izlozējām lomas, kas manuprāt sadalījās apbrīnojami precīzi. Noskatījāmies arī to, ko varētu saukt par divu personu lugu, kurā notika strīds par to, kurš būs komisārs, bet kurš grāfs. Beigās katrs palika pie savas lomas. Jāatzīmē, ka grāfam bija divas draudzenes, ar kurām viņu saistīja asinsradniecība un kuru darbošanās liek nokalst rožu krūmiem. Lielāko daļu no nakts mēs klausījāmies latviešu mūziku (daudz, daudz klasikas). Daci atkal iesēdinājām kastē, kurai nu jau trūkst vienas sienas un kurā viņa negribēja uzkavēties. Viņu arī mēģināja izsolīt ar sākuma cenu, kuras sastāvā bija šokolāde un cigaretes. Kaut kā mistiski izdevās izskaidrot ceļu Mārcim (kurš gluži kā elīna spēj apmaldīties trīs priedēs, manuprāt). Un tad jau bija laiks sākt. (Jāpiebilst, ka Toms bija pamanījies aizmigt vēl pirms lasīšanas, un mums ar Daci nācās viņu bīdīt tālāk istabā, lai nemētājas pa kājām).
Luga bija tiešām ļoti smieklīga. Dzeloņainas cūkas, grāfi ar aukstām rokām, gulēšana kapličās, "Sniegbaltīt! Sniegbaltīt!", slimi nervi un tamlīdzīgas lietas. Bet tās tā īsti var saprast tikai pašu lugu izlasot. Pēc lasīšanas vēl turpinājās ļoti "inteliģentās" sarunas un Toms pamodās. Bet citi lēnām sāka lūzt nost. Menti Dzimst! Ar laiku mēs ar Sarkasmu arī izdomājām iet gulēt. (Kā man patīk taisīt ballītes pie sevis, jo tad es varu gulēt gultā). Un šajā mirklī stāstā ienāk mans kaķis. Viņa visu vakaru bija visur, jo spalvas, bet naktī viņa tiešām mēģināja visus nogalināt (vai arī smagi traumēt). Nabaga lopiņš bija līdis maisā pēc desas un sapinies tajā. Tā nu viņa nakts vidū skraidīja kā jukusi apkārt pa māju saskrāpēdama visu savā ceļā līdz es viņu atbrīvoju.
Pēc atbrīvošanas misijas aizmigt nevarēju, tāpēc aizgāju uzpīpēt. Skats, kas pavērās - divi dzīvi cilvēki pie datora un vesela čupa kritušo ap katlu. Izskatījās tā, it kā kāds būtu viņus noindējis.
Nākošreiz es pamodos no rīta, kad visi jau cēlās. Tur bija dīvainas rīta sarunas par grāfa draudzeņu nakts nodarbēm un mana tēva bērnības bildes aprunāšana. Cilvēki lēnām sāka taisīties, bet viņi bija jauki un palīdzēja man visu savākt. Paldies, Lote, par trauku mazgāšanu! Lēnām visus izmetu ārā un tad atkal uz brītiņu varēju ieritināties zem siltas segas.
Paldies par ballīti, bērni!
Jūsu Sekss.
poda likšanas ballīte
Sveicieni no Sarkasma.
3dien pēcpusdienā ap 17iem izkustējos uz pļavnieku ''Depo'' pakaļ podam. Ņemot vērā, ka (tikai poda pirkšanas dēļ) biju uztaisījis Depo klienta karti (bezmaksas), man pat pietika naudas! Un pat veseli 0,12Ls palika pāri :D
Aizbraucu uz Elizabeti, kur jau Šembis gaidīja mani un Mārci, iedevu benzīna naudu šoferim. Šoferis aizbrauca un... Es atcerējos, ka aizmirsu mašīnā somu, kur bija šņabis, tabaka, darba čips un citas dzīvībai nepieciešamas štelles. Protams, šoferis negribēja braukt atpakaļ, tpc man nācās ar sabiedrisko kratīties pie šamējā uz imantu. Tas piebeidza manu jau tā visnotaļ nelāgo noskaņojumu. 2 iztērēti taloni un nevienes fckin kontroles. grr :D
Ierados atpakaļ. Gaidot Seksu mēģināju piespiest tos divus strādāt. Nācās grūti. Atnāca kaimiņš ar alu. Tad wsp vairs neviens negribēja strādāt. Pa to laiku izsusināju podu. Nāvīgi preteklīga padarīšana. Lai slavēts alus, tukšs kuņģis un gumijas cimdi!
Nu jā. Atnāca arī Sekss. Tad beidzot Mārcis salika 3D puzli (tualetes poda skalojamo kasti, kur bija daudz visvisādu sīku huiņu. Un vispār es no tā neko nejēdzu laikam). Sākās vecā poda jaukšana, klapēšana un ārā stiepšana. Beigās pat uzlikām to podu un... Secinājām ka nevar pieksrūvēt, jo jāurbj caurumi grīdā, a urbja ta nav :D
Tātad atlikts.
Sākām kapāt. Kaimiņš aiztinās. Stumbro Starka ir labi kreptīgs drinkojamais un labi arī reibina. Dzērām arī šnabsi. Atnāca Reinis un Mang-Elīna. Tie protams ar kapāja. Mārcis ar Seksu gan pārsvarā pārtika no mokas (precīzāk - tikai no mokas). Pēcās šie abi arī aizgāja uz sieviešsarunām iekš virtuves. Uz ļoti ilgu laiku :D
Pa to laiku Es, Sarkasms, piemīlīgi piedzēros un ar laiku man arī (diemžēl kārtējo reizi) neizturēja nervi. Īsti vainīgs gan nejūtos. Pa starpai arī ar Mang-Elīnu veicām interesantas sarunas. Pēc nelieliem konfliktiņiem ar manu iesaistīšanos, izšķīrāmies par labu tam ka Šembis dodas uz veikalu pakaļ 2 bamšļiem (man vismaz liekas ka diviem. Atmiņa mazliet sāk streikot uz to laiku). Un Reinis pa to laiku jau bija atlūzis un sasmērējis manu paklāju.
Padzērām tos un es atslēdzos.
Sekss ar Mārci no rīta aiztinās pa skolām. Arī to knapi atceros. Tad mani pamodināja kaimiņzvans ar tekstu apmēram tādu: Man augšā ir divi aliņi, gribu lai tu viņus izdzer!
Protams pēc tādas informācijas sapratu, ka nespēšu vairs iemigt, kamēr nebūšu paveicis to ko no manis prasa sabiedrība un pienākums, un devos augšā. Divi ali izvērtās arī par trešo, kad Šembis pamodās. Pa starpai izliku ārā Mang-Elīnu un Reini, pie tam pēdējam liekot satīrīt savu šmuci. Trešā alus laikā hokeja video skatīšanās.
Pēcāk gan apzinīgi aizbraucu uz pārdaugavas mājām, vēlāk devos pie seksa salabot noskaņojumu, kurš bija labs un sūdīgs reizē.
Tas arī viss. Finito mani bērni.
Aāārlabunakti ;)
Pilnīgi normāla pirmdiena.
Labrīt ballīšzvēri!
Vakar jūsu Sekss ļoti labi iesāka nedēļu. Jau no rīta es jutos kā mazs saulstariņš! Saule regulāra ar mani dara brīnumus. Tā nu aizgāju uz lekcijām un tad vajadzēja doties uz centru un nokāst naudu Mārcim. Pirmais dienas secinājums - RVT var apmaldīties brutāli. Tālāk mans ceļš aizveda uz Elizabeti pie Sarkasma un maziem dzīves prieciņiem.
Tad nu izdomāju uzkāpt šim līdzi augstāk un izdzert kādu alu, lai pēc tam brauktu mājās un kārtīgi mācītos. Viens alus kļuva par diviem aliem, un tad atnāca vēl Mārcis ar pēdējo no tām trīs izdzīvojušajām pilzenītēm, un tad atnāca Šembis ar vēl alu. Šajā mirklī es sapratu, ka laikam mājās es nebraukšu. Nu ko sēžam, dzeram alu un runājam par dzīvi līdz saprotam, ka jāiet pakaļ vēl alum. Aizgājām pakaļ vēl alum. Turpinājām dzert, atkal ģimenes problēmas utt. Vēl atvelkam pie mums vēl vienu meiteni un ballīte turpinās. Kkādā mirklī pārvācāmies lejā, bet tik un tā dabūjām visu laiku skraidīt augšā pēc aizmirstām mantām. Piemēram, Mārča soma tāpat tur tika aizmirsta. Sarkasms man vēl teica, ka viņš ir kkur izracis to, kāviņur uz a burta vīnu. Jā. Ballīte bija. Bet gulēt aizgājām diezgan laicīgi ~ ap vieniem. Noteikti ir vēl kkas smieklīgs/interesants, ko esmu aizmirsusi pateikt, bet jūs bez tā varat arī izdzīvot.
Es tikai domāju, ja nedēļa turpinās tā kā viņu iesāk, tad šitā būs diezgan episka.
Saku atā un eju darīt produktīvas lietas.
Jūsu Sekss.
un Rūtiņai palika!
Astoņpadsmit gadiņi viņai sestdien palika. Par to arī otrais stāsts no manis, Sarkasma, šonakt.
Pārmaiņas pēc atkal ballējāmies ar Seksu.
Bet no sākuma, turpinot iepriekšējo stāstu. Aizbraucu mājās ar diviem Lāčplēšiem, kurus protams diezgan veiksmīgi ietecināju sevī. Tas tā, elementārai (ne Vatsona) pašsajūtai. Pablenzu monitorā un izdomāju ka jātenterē pie Seksa, pirmspasākuma pasākumiem. Sweet (Cartman style).
21os centrā satikām Māāārtu un Pogo. Priecīgi. Nolēmām ka pirms Rūtiņas ballītes (kas, starp citu, notika netālu no Elizabetes) jāieskrien Ļeņinos uz kādu brangu brenguli. Tur, kā izrādījās, notika dzīvais. K-kāda krievu grupele ar dīvainu mūziķi, foršu, atraktīvu ģitāristu un... Sieviešu vokālu, kas pamanījās izčakarēt ļoti daudzas man mīļas dziesmas. Daži piemēri:
Pink Floyd - Another Brick In The Wall
Nirvana - The Man Who Sold The World
Queen - Mother
Es vispār nesaprotu, kā ar tik pretīgu un atbaidošu balsi to k*ci kāds laida uz skatuves (kuras Ļeņinos gan īsti nav). Ir aizdomas, ka aiz visa tā STĀV ilgstošs ''oral-anal style'' kontrakts. Lai nu kā arī tur aizkulisēs būtu, šis bija pirmais gadījums manā dzīvē, kad es brutāli ielēju sevī gardo brenguli un vienkārši aizbēgu no Ļeņingradas. Fail bļ.
Aizgājām līdz foršās Rūtiņas foršajai ballītei. Tur jau bija diezgan daudz cilvēku. Izrādījās, ka tajā brīdī bija ieradusies labi ja puse :D Apsveicām un apdāvinājām Rūtiņu (Empty Space bļ :D ), kā arī sākām dzert skābuļus un sarkanvīnus. Sapazinos ar palielu čupu cilvēku un arī secināju, ka uz Seksu met acis vismaz puse viesu :D Paspējām vēl ārā samierināt 2 bērnus kuri vēlējās izvilloties. Prieks ka sanāca. Pa nakti vēl laipnie cilvēki ar mašīnu brauca uz veikalu (VVZ kuru) un atveda mums pudeļalu pēc pasūtījuma. Sadzērāmies alu, kuru no mums daudzi pa bišķiņam streļīja, parunājām ar zaļbarības aģentu, kurš mani mazliet tracināja, paskatījāmies kā mošinga rezultātā nonstopā plīst tukšā alus tara un... atlūzām.
No rīta mani pamodināja Sekss, kuru bija pamodinājusi Rūtiņa. Izvilka mani aukstumā un kustējāmies pie manis uz pārdaugavu.
Miegs līdz ~8-14 un labs dienas turpinājums.
Viss, šai reizei pietiks.
p.s. Drīz tiks likts pods. Gan jau ka no tā arī taps ballīte :D:D:D
hokejs, bamslings un asinis
Sarkasms atkal ir ar jums. labs rīts.
5dien pirmspusdienā (biju pēc sutkas atslēdzies) man sāka zvanīties visi pēc kārtas. Pēc trešā zvana 15min laikā, trīsstāvīgiem tatāru izcelsmes vārdiem lamājoties, atmetu ideju par izgulēšanos. Aizšāvu līdz Seksam ar pārliecinošu domu, ka vakarā neballēšos. Līdz brīdim, kad Sekss kustējās uz RAĢ žetõõnu, manas domas protams jau bija mainījušās, jo bija tak 5diena. Sazvanīju Bamsliņu Arti un sarunājām tikties iekš Billija, lai noskatītos hoķi pret Metalurgu (btw uzvara 3:1). Sēdēju ar Arti, Veco un čupiņu tajā brīdī vēl nezināmu cilvēku. Pēc brīža ar savu parādīšanos mani pārsteidza Kailais Kristiāns, kuru nebiju saticis ļoti sen, jo šis pārsvarā blandās pa ārpusLatvijas ārēm. Šoreiz gan viņš mēreni mani kaitināja, bet tas ir piedodams. Pa starpai panki aizgāja uz rimčiku pakaļ alko vēlāklietošanai. Bamšļi, kā arī skābulīši pēc mana pasūtījuma. Tad nolēmām iet tālā (apmēram 3-5 metru) pārgājienā līdz Ļeņingradai. Tur gan nenotika nekas aizraujošs, tpc izdzērām pāris Brenguļus un devāmies pie bračkas uz piekto Elizabetes stāvu. Tur sēdēja šamējs ar Dinu un dzēra šņabi, kā arī pīpēja ūdenspīpi. Patīkami padzērām un papīpējām, līdz neizskaidrojamā kārtā sākās asiņains konflikts, kuru gan šeit sīki neizklāstīšu :D
Līdz ar to pēc brīža ar pankiem jau bijām man pierastākajās telpās apakšstāvā un bamšļojām tālāk.
Piedodiet, bet tas arī viss, jo vai nu es neatceros vai atslēdzos noguruma un skābuļa dēļ.
No rīta pamodos, Artis mani pacienāja ar aukstu stiklpudeļalu (no rītiem ar bamšļošanu man ir problēmas) un uztaisīja makaronus ''po flotski''. Aizvadījām Veco uz maklas krāmēšanu, iedzērām, paēdām un pa mājiņām.
Tas arī viss. Paldies par uzmanību. Jūsu Sarkasms.
Fizmatu dzeršanas aura un RAĢ žettonnieks.
Sekss atkal viens ballējās. Un te es pastāstīšu, kā man gāja.
Ceturtdienā devos uz pirti. Nu sākumā savācu Mārci no galerijas centra un nopirkām paiku un alu. Protams, stāvot pie Aldara Pilzenes aliem mēs izdomājam paņemt vairāk, nevis tā, lai ir par īsu. (Man liekas, ka tā es vairāk nedarīšu... kādu laiku). Tad sakrāmējām visu somās un maisos un apkrāvušies ar alus pudelēm devāmies meklēt pirti.
Es nemāku divus skaitļus normāli saskaitīt, tāpēc to, lai es pareizi aprēķinātu laiku no manis nemaz nevar prasīt. Spotu atradām par ātru un tur neviena vēl nebija. Bruno pats solīja tikai pēc pusstundas ierasties. Nu ko, pasēdējām ārā sniegā, papīpējām un runājām par vīriešu diskrimināciju līdz beidzot kāds atnāca.
Tā pirts kā tāda bija vienkārši fantastiska. Viss granītā un metālā. Tur bija stilīgie krēsli, ko knapi izkustināt vispār varēja. Drīz arī cilvēki sāka vākties, bet kopumā bijām ļoti maz. Arrrg, kādam te ir bišķīt neviksmīgas organizatora spējas. Iegājām pirtī, kurā sala kājas un risinājām sarunas par to, ka starp alu un seksu var likt vienlīdzības zīmi.
Sēdējām, runājāmies un dzērām alu. Uzspēlējām arī "Es nekad". Vot šito spēli es nedrīkstu spēlēt, jo esmu darījusi pārāk daudz. Bet vispār ineteresantas idejas var iegūt.
Un no šīs vietas apmēram manas atmiņas par pasākumu paliek diezgan miglainas. No rīta mani Bruno ar auksta ūdens palīdzību pamodināja, savācu savu ūdenspīpi un trīs atlikušos alus un devos mājās. Jā, bet morāle, bērni, no sūdīga alus parasti ir bišķ pasūdīgas pohas.
Vakarā man bija paredzēts iet uz žetonvakaru vecajā skolā, tāpēc rītu es veltīju tam, lai justos kā cilvēks. Ciemos atnāca sarkasms un dažādu nodarbju dēļ es gandrīz nokavēju visu.
Par žetonvakaru neko dižu pateikt nevaru, tikai to, ka manai klasei izrāde bija labāka un ka pēc skolas beigšanas ar klases audzinātāju var runāt par visu un tas pat liekas bišķ dīvaini - stāv bariņš ar studentiem un runā par zaļo ar bijušo klases audzinātāju. Bet forši vispār.
Aprakstu par vakardienas ballīti es atstāšu Sarkasma ziņā.
Veiksmītes cilvēki!
Jūsu vismīļotais un pa sienām staigājošais Sekss.
Sekss ballējās
Izlēmu biedzot arī ar jums padalīties ar saviem piedzīvojumiem. Šoreiz par tik seniem laikiem, kā pagājusī piektdiena.
NabaKlabā uzstājās "Konservētie Stringi" un es protams nevarēju neaiziet. Pirms tam gan satiku Arti un abi pakavējām Beātei laiku. Nonācām pie secinājuma, ka vislabākais tonālais ir darva. Ļoti labi turās un āda ir tumša, tumša. Vēl es redzēju tādu brīnumu kā gaišais tumšais alus. No šī spriežu, ka Arta somā tiešām mēdz nonākt dīvainas lietas.
Satikām vēl fāču un aizgājām paraustīt UpInSmoke durvis. Pēc tam devāmies siltumā uz NabaKlab, lai sagaidītu pārējos. Sākām dzert alu un locīt papīra vardītes, kuras lēkā un met salto. Ļoti labs laika pavadīšanas veids. Mēs vēl arī tikām pie Jēzus tējas. Silti un garšīgi.
Pēc kāda laika ieradās arī KS un co un sākās ballīte. Es pirmo reizi mūžā piektdien darīju veselas divas lietas - uzkasīju grebeni (ne sev, bet veselas divas) un atrados backsteidžā. Forša sajūta. Konča sākumu nācās ilgi gaidīt, bet tagad neatceros pirms vai pēc KS uzstāšanās notika incidents. Čaļi vēl bija aizskrējuši pakaļ bamšļiem, bet nebija padomājuši, ka ar tiem viņus nelaidīs iekšā. Protams, apsargs viņos neklausījās, bet tad man izdevās viņu pierunāt ļaut somu ar bamšļiem atstāt gardarobē.
Koncis bija aktīvs, bet es sapratu, ka ar manu miesasbūvi un spēku līst mošot ir diezgan bīstami. Man vēl joprojām sāp dažas maliņas un es gandrīz dabūju zilu aci. Mūžu dzīvo mūžu mācies. Bet es dzirdēju grupu, kas man lika atgriezties sen sen atpakaļ Anglijā, kad Ramones spēlēja. Uhh, skaņošanu gribējās varbūt labāku, bet - tas ir pankroks, tātad diezgan vienalga. Otrs secinājums bija tāds, ka Igauņu pankrokam tāpat kā džindžerkidiem īsti nav dvēseles.
Kad mūzika beidzās sākām domāt, ko darīt tālāk. Artis un viņa sabeigtā kāja gāja dzert tālāk, KS nevarēja izlemt ko darīt, bet mēs ar Mārci izdomājām aiziet līdz Route66, jo tur bija paredzēts deju vakars. Veltīgs gājiens. Tur skanēja mūzika, bet neviens nedejoja. Tāpēc mēs griezāmies atpakaļ un gājām uz Ļeņingradu, kur kā vienmēr bija ko darīt. Sapazināmies ar vienu meiteni, izdancājāmies un risinājām sarunas par vēsturi. Kamēr Mārcis pīpēja un klaiņoja es noskatījos ļoti amatierisku šaha partiju un tad jau bija laiks doties mājiņās.
Gaidat ziņas no manis drīzumā!
Jūsu Sekss.
krūts pīrsings uzacī!
jeb, kā mēs ar Emīlu un ko dzērām šņabi.
jeb, labs rīts no nostrādājušās Sarkasma :D
Nu jā, aizvakar radās ideja par to ka ar Emīlu jāpatukšo bundulīt's (aka pieclitra laimīte). Vakar arī nolēmām tā darīt. Atbrauca Emīls ar vēl kaut kādu čali. Domāts, darīts. Kapājām. Gāja iekšā labi. Sākumā uzkodu ar kotleti (Emīls ar maizīti, trešais čalis dzēra skrūves), tad taupības nolūkos izmantojām senpadomju variantu - uzostīju ar kotleti(Emīls uzostīja ar maizīti, trešais čalis vāljoprojām dzēra skrūves).
Pēcāk uzrādās vēl viens čalis (Ēriks, ja nemaldos) un viss turpinājās tādā pašā garā.
Jau labā pālī Emīls sāka dzert (velnsviņzin kādēļ, jo bundulī vēl bija daudz) sen atpakaļ šajā blogā pieminēto Baložbarību. Un vēlāk šamējs izņēma savu krūts pīrsingu, lai ieliktu šamējo man uzacī. Ceru ka Sekss šo bildi jau šovakar ieliks k-kur šajā blogā. Tā kā pīrss bija nepiemērots uzacij, man sāpēja. Bet ne ļoti jo biju sadzēries.
Vēlāk izliku visus no mājas (jo dzerstiņš notika manās pārdaugavas mājās, un māte atgriezās :D ), un braucot ar tramvaju nogulēju pieturu kura man bija vajadzīga, jo Emīls mani laicīgi nepamodināja :D
that's all folks ;)
no 6dienas noteikti būs vēl ieraksts, bet ceru ka jau no 5dienas :P
šitā tiešām var visas smadzenes nodrinkot.
Labs rīts nakts vidū no Sarkasma.
Vakar (fiziski jau aizvakar), bija paredzēta bāra Nice Place atklāšana ar Rūsu, Inokentiju, Grašiem un vēl k-kādu grupeli (kura mēģināja viskautko koverēt un pamatīgi iesmirdēja).
Pa ceļam protams ieskrēju Ļeņinos (neatceros kad pēdējo reizi pirms kāda koncerta tur nebiju :D ), satiku Gaiķu Māri un Baložmāri (noteikti ka tuvumā vēl kāds Māris bija, bet man pilnībā pietika ar šiem diviem, ja pat nebija par daudz). Iekāpāju Brenguli, sagaidīju Alisi (aka Alusi) un Šembi. Te nu sākās brīnumi. Šembis negribēja iet ballēties! WTF vienvārdsakot. Protams ka mazliet iebrenguļojot viņa pretestības spējas zuda un es aizvilku šamējo līdz Nice Place (turpmāk tekstā NP). Secinājām, ka NP ne tuvu nav Nice. Alus izvēle nožēlojama, cenas kā rietumeiropā. vienīgais dzeramais alus - Tērvete. Par 2Ls kausā. Galīg švaki. Turklāt telpas degunjūtami smirdēja pēc kaut kā pelējumveidīga. Mazliet tomēr iekapājam tērvetnieku. Uzpeldēja Zane, nospēlēja Jūdas Graši. Lieliski teksti čaļiem. Jā, secināju arī ka iepriekšējos ierakstos pieminētais Deģenerāts (vēl arvien neatceros šamējā nosaukumu) arī ir ieradies, turklāt ar vēl vienu čali ar ko man ir bijuši konflikti :D Jauka kompānija, ne? Satiku arī Kurtu - prieks, sen neredzēts tautietis, Kā arī čupiņu labi zināmu panku. Sweet.
Ar Šembi un Kurtu pirms inokentija izlēmām, ka bāra alus ir par dārgu, un devāmies uz nočņiku pakaļ plastmasas alum. Nopirkām, iedzērām (ne visu protams), secinājām ka Inokentijs tieši beidz skaņoties. Šembis protams uzreiz metās mošot. Un Gaiķu māris arī. Un ar visu cieņu, bet gaiķis mošā izskatās smieklīgi un uzvedas dīvaini. Uzradās vēl viens man netīkams cilvēks, kura izcelsmi un pretenziju iemeslu neminēšu aiz prasta pašlabuma. Inokentija laikā un starp grupām protams iebamšļojām. Rūsa kā vienmēr nospēlēja perfekti un iespaidu pat īpaši nemaitāja tas ka Deģenerāts apzināti visu laiku bakstīja mani, triecās man virsū, centās uzgrūst uz skatuves.
Pēc rūsas kopā ar pankiem piebeidzām bamšļus bāra iekštelpās, un izdarījām vēl šo to riebīgu.
Tad ar Kurtu, Šembi un Alisi devāmies vecrīgas virzienā meklēt turpinājumu ballītei. Aizgājām līdz Ļeņingradai, kur izrādījās, ka netipiski 6dienas vakaram jau taisās ciet. Tur satiku Viju (!!!) un viņas čali, par ko biju visnotaļ iepriecināts. Visi tika kūdīti doties uz Bubļikmaru. Protams, ka aizgājām. Pēc brīža tur uzradās arī Deģenerāts, bļ. Līdz tam brīdim mēs ar Šembi jau bijām acīmredzami sabrenguļojušies (tumšais, mmm). Lecot Šembim uz mururas kaut kādā mistiskā veidā pamanījos atdauzīt savu vīriešatribūtu pret Šembja muguru (ouch!). Saskandināju ar pārdesmit cilvēkiem, ieskaidroju Kurtam, ka nekoļījos Alisei klāt (vai tiešām no malas ir tik viegli pārprast???). Jāa, tad sākās huiņa. Deģenerāts piepeldēja (vai arī mans skatiens jau peldēja) pie mana dīvāniņa un sāka man betonēt. Neliels ieskats sarunai apmēram pa vidu:
Deģenerāts: Ar tevi jau nav jēga runāt!
Es: Tad nerunā! Es visu laiku uz to ceru!
*Deģenerāts turpina man k-ko betonēt.
Pārtrauca mūsu neproduktīvo dialogu Bārmenis K, kurš mēģināja pamodināt Šembi, kurš bija mīlīgi atlūzis dīvāniņā, pārmērīgas branguļošanas un negulēšanas rezultātā. Tad kad Bārmenis K sāka lietot vardarbību šajā visnotaļ cēlajā mēŗķī, es protams iejaucos. VVZ kas būtu ja Alise nojausdama briesmas nebūtu iemetusies starpā. Beigu beigās man tika dotas 5min lai pamodinātu Šembi. Kāds gan brīnums - man vajadzēja nepilnu minūti. Bārmenis K gan pēc tam man atvainojās, respect viņam par savu kļūdu atzīšanu ;)
Tad aizstiepu Šembi uz autobusu un aizvedu izgulēties.
Šodien nelāpījos (izdzēru tikai 2 alus) un nolēmu pasēdēt mājās. Zin kā, pēc atpūtas tomēr jāatpūšas.
Šoreiz, mani mīļie, tas arī viss.
Gaidiet jaunus...
...un veiksmi nedarbos, Jūsu Sarkasms.
bēres.
Manam tualetes podam. (by Sarcasm)
No šembja uzzināju ka 4dienas (ja nekļūdos) vakarā iekš Ļeņingradas bija paredzēs I.M. koncis. Protams ka radās ideja iet. Saziņoju Arti, Seksu un citus. Jau pašā koncerta sākumā es nokritu uz grīdas un ļoti sāpīgi sasitu savu dibenkaulu - sāp vēl šobaltdien. Radās problēmas ar Šembja sazvanīšanu, jo šamējs saldis krāca , un tpc viņš piebiedrojās mums Ļeņingradā tikai kad cienījamais mākslinieks savu uzstāšanos jau bija beidzis. Vel mazliet pabrenguļojāmies un tad diezgan lielā kompānijā devāmies bamšļoties uz Elizabeti. Sapirkuši lētos dzērienus nočņikā sākām kapāāt. Viss bija labi un jautri (Mārcis gan atslēdzās pilnīgi skaidrā, ļoti agri un nezināmu iemeslu dēļ), līdz kamēr mēs ar seksu virtuvē ļerkstējām, no tualetes izskrēja Ance ar šausmu, šoka un baiļu izteiksmi sejā. Raustīdama valodu viņa kaut ko centās pateikt un rādīja uz tualeti. Protams ka aizgāju apskatīties, kas tad Anci tā satraucis... Un sāku histēriski smieties, jo izrādās, ka Ance ar vienu dibena kustību, bija sadalījusi manu tualetes podu 3 daļās! :D Kā to vispār var dabūt gatavu?! Kad Ance nomierinājās, visi draudzīgi pasmējāmies un turpinājām kapāt. Beigās katrs aizmiga kur nu kurais, un Mārcim traucēja dīvaini trokšņi, kuru izcelsmi es zinu un daļēji tajos arī esmu līdzvainīga.
No rīta atnāca Mārcis ar pelmeņiem (mmMmmm), vēlāk Artis ar bamsli, bet es, Sarkasms, nolēmu braukt mājiņās (pārdaugavas) un atpūsties no ballītēm.
p.s. tgd iespējams kādu laiku ballīšu būs mazāk, sakarā ar poda iztrūkumu ;)
laburīt-dien-nakt-velnsviņuzinko ;)
par Barikādēm.
...un to atceres pasākumu.
Bet viss sākās jau dienu iepriekš. Pamodos Elizabetē, kur Sekss diezgan nelāgā noskaņojumā mācījās. Sadzinu rokā Šembi un Bumbulīti, un gājām taisīt atslēgas (kā izrādījās neveiksmīgi), pēc tam gājām uz Ļeņiniem iebrenguļot. Tur mums piebiedrojās Sekss, jau krietni dzīvākā noskaņojumā. Pēc īsas brenguļošanas, sekoja zvans no Arta. Šis ar veselu kompāniju uzprasījās un paballēšanos Elizabetē. Nekāda vaina. Šembis ar Bumbulīti gan pazuda, bet tas netraucēja mums, pārējiem doties uz Rimčiku pakaļ šķidrajai maizei. Tikām līdz Elizabetei, dzērām, ļerkstējām, dzērām. Beigās arī mēs, trīs pēdējie ilgdzīvotāji, izslēdzāmies.
Rīts. Pienāca. Tiktiešām!
Un sākās ar alu :D Turpinājās arīdzan, līdz pat tādam līmenim, ka Artis atlūza uz mana paklāja, pie reizes to nosiekalojot. Kad pienāca laiks doties uz Barikāžu atceres pasākumu, radās šaubas vai šamējs būs līdz Ķīpsalai aizstūķējams. Bet bija, turklāt diezgan viegli. Pa ceļam spaidīju, formu mainošu balonu. Tas tā apjomam. :D
Ķīpenē sagaidījām māti, ieēdām bezmaksas zupu, putru un gurķīšus, iedzērām bezmaksas tēju un karstvīnu. Viss bumbās. Noklausījāmies daudzas runas, atmiņas utt, pie tam arī, pēc manām domām, visu laiku labāko runu, kuru gan atstāstīt nespēšu. No pārmērīgas ballēšanās man gan sākās iekšproblēmas, bet tas nebija īpaši traucējoši. Kad sāka spēlēt Pērkons, protams aizvirrzījāmies uz priekšu. Pēc neilga brīža man uz nerva uzkrita viens absolūts deģenerāts, kurš parodēja dziesmu, k-ko skaļi bļaujot par litriem. Lai nu ko, bet nacionalistiskajos un valsts svētkos es cieņu un pieklājību prasu. Sekoja saruna (atstāsts aptuvens) :
Es: Palūgšu izrādīt cieņu pret pasākumu un mūziķiem.
Deģenerāts: Tev ko, nepatīk litri???
Es: Patīk, bet noteiktās situācijās.
Deģenerāts: Kādās?
Es: Noteikti ne šajā.
*pagriežu muguru, par zīmi, ka saruna ir izbeigta. Jūtu roku uz pleca.
Deģenerāts: (agresīvi) A tu sāc cienīt valsti! Paskaties kāds tu izskaties! Frizūra āfrikāņu, pīrsings ar nav latvisks!
Es: (pagriežoties) Ne tu man k-ko par cieņu pārmetīsi!
Tālāk jau izskatījās ka sekos vardarbība (aiz cieņas pret pasākumu, gan biju pret vardarbību iekštelpās), bet mums laicīgi starpā iemetās Sekss, kas bija sākusi laikam gan saost ko nelabu. Atskanēja vēl dažs labs pārgudrs koments no Irmas spraudēja puses (viena kompānija ar augstākminēto Deģenerātu), kā rezultātā es nospļāvos (ne fiziski) un aiztinos baudīt mūziku no attāluma.
Vakara gaitā vēl dažs labs paspēja paīdēt man par savām mīlas likstām (cik pierasti), Skyforger nospēlēja fenomenālu akustisko, ignorējot klausītāju vēlmi pēc ''Migla Migla Rasa Rasa'', kas tā arī neatskanēja. Pēcāk aizgājām uz Ļeņiniem (padzirdot arī to ka mans jauniegūtais ''draugs'' - Deģenerāts - arī ies uz turieni. Ar Deģi gan nekādu problēmu nebija vairs. Paspēju mazliet palēkāt, iekapāt Brenguli, kas pie letes sākās juceklis. Kā izrādījās Irmas spraudējs, bija sadomājis iedauzīt kādu krievu, kurš mūsu valsts svētko bija atļāviem uzvilkt cepusi ar komunistu/okupantu simboliku. Ideja atbalstāma, sist vajadzēja... Bet dieva dēļ ne iekštelpās bļ! Varēja tak to padomju mūdzi izvilkt ārā un tur sabarot ar bruģi. Tā nu mīļā miera labad atturēju Irmas spraudēju, kā rezultātā viņš netīšām arī mani mazliet iedauzīja, aizķerot pīrsingu. Pierunājām viņu braukt mājās, un iestājās miers. Izdzēru vēl vienu braunguli, un tad ar Seksu gājām uz Elizabeti, taisīt ēst un darīt vēl šo to labu.
That's all, folks ;)
buenos nočēēēēēs :*
2011.
Brīt maziņie. Nedaudz atraujos no mācībām, lai pastāstītu jums par to, kā mums ar Sarkasmu gāja svinot jaunogadu.
Vieta, protams, bija Ļeņingrada. Kad tur ierados, tad Sarkasms jau bija nedaudz aizsvinējies un nedaudz iesnaudās, bet mēs ar Ilanu un Arti diezgan jauki runājām muļķības un, lai dzīvo melnais humors. Pēc kāda laika ieradās Šembis, kurš neatveda līdzi meitenes un arī viņš iesnaudās.
Laiku, kad guļošie radījumi sāka mosties es precīzi neatceros, bet kaut kad tad mēs aizgājām uz veikalu un savācām pa ceļam Roli. Kaut kad pazuda arī Ērnijs ar Šembi, tad zinot, kādā stāvoklī pēdējais bija, Sarkasms jau sāka uztraukties, kas ar viņiem ir noticis. Bet mūsu kompāniju papildināja mazā Ruta un Mārcis, un Bende. (Ilanai bija rokdarbu stunda - viņa piešuva šo to Arta jakai un pagatavoja šiltīti "Nikns saimnieks, kož trešo dienu".
Neiligi prims divpadsmitiem Sarkasms nokratīja negatīvo garstāvokli un atdzīvojās. Tad ballīte tā pa īstam sākās. Man patīk tas, ka policija piever acis uz šampanieša dzeršanu uz ielām divpadsmitos. Bija petardes, šampis un pats foršākais bija cilvēki. Vesela gūzma apskāvienu un buču. Un mistiskā kārtā pie Sarkasma nonāca cigarete, kurā bija zaļais.
Pēc tam mēs dejojām (arī uz krēsliem), un es pirmo reizi (laikam) iecirtu čalim pliķi, par to, ka gramstās. Es pat nevaru pateikt, ko mēs īsti darījām līdz tiem sešiem rītā, kad gājām mājās, bet laiku mēs pavadījām labi - runājoties, dejojot un Sarkasms ar Arti arī mēģinot nomierināt cilvēkus, kuri nebija pozitīvi.
Gribu vēl vienu jaunogadu,
jūsu Sekss.