Labs rīts no Sarkasma.

Sen neesmu te dalījies ar saviem piedzīvojumiem, tā kā beidzot ir laiks uzrakstīt par kārtējām savām bezatmiņām. Sagadījās tā, ka vakar kopā ar Seksu gājām uz tirgu meklēt man šortus un kedas. Kā par brīnumu arī atradām. Un pat lēti. Bet ne par to šis stāsts. Pārkarsuši saulē gājām uz Ļeņingradu atvēsināties ar aukstu Madonas alu/ūdeni. Kā nu kurš. Viens alus izvērtās par vairākiem man. Kad Sekss brauca uz darbu/haltūru, es nolēmu ka jāsagaida viņu centrā. Kļūda. Sazvanīju Bro, satiku vēl ne vienu vien sen neredzētu cilvēku, par ko vispār milzumliels prieciņs. Bet kā jau jūs zināt, sen neredzēti cilvēki nozīmē alus plūdus. Un tecēja pa pirmo :D Satiku arī Plato Mārtiņu, ar kuru izrunājām nopietnās sarunas. Pilnīgā esiforijā aizgāju tad kad uzradās Marta ar Ēriku. Tas draņķis pat ir Latvijā šoreiz uz palikšanu. Daudz daudz izmantoju Kōmas/Čoma karti. Daudz, daudz, par daudz... Neilgi pēc Seksa parādīšanās pie apvāršņa, mana apziņa zaudēja no sākuma asumu, pēc tam pazuda pati. Retā reize kad to ko atceros no mājupceļa ir grūti nosaukt pat par neskaidriem fragmentiem. Bet kā es uzzināju, Seksam ir izdevies mani brutāli iebāzt tramvajā, no kura es viņu pēc tam esot izvilcis ne tur kur vajadzēja. Pēc tam viņai izdevās mani iestūķēt vēl vienā tramvajā (protams iestūķējoties man līdzi) un pat, kā viņa izteicās, ''izbakstīt'' ārā no tramvaja. Bro kā izrādās esot aizdzīts mājās tikai ap vieniem naktī. Prieks ka ir kāds kas kapā maz un spēj mani savākt.

Tas arī viss bērni. Gatavojos naktsmaiņai darbā un vēlu jums veiksmes. Jūsu Sarkasms. Č.