Dace ar Edzi bija nākuši klajā ar ļoti labu ideju - lugas lasījumu. Un es, kā jau jauks cilvēks, piedāvāju izpalīdzēt ar telpām. Tā nu piekdienas vakarā lugas lasītāji un skatītāji pulcējās manās mājās, lai dzertu tēju, pīpētu, iegrauztu un lasītu "Pusnakts Pelmeņus".
Tā kā lugu sauc "Pusnakts Pelmeņi", tad mēs izlēmām viņu sākt lasīt pusnaktī, bet vienpadsmitos sākt cept pelmeņus. Līdz vienpadsmitiem mēs izlozējām lomas, kas manuprāt sadalījās apbrīnojami precīzi. Noskatījāmies arī to, ko varētu saukt par divu personu lugu, kurā notika strīds par to, kurš būs komisārs, bet kurš grāfs. Beigās katrs palika pie savas lomas. Jāatzīmē, ka grāfam bija divas draudzenes, ar kurām viņu saistīja asinsradniecība un kuru darbošanās liek nokalst rožu krūmiem. Lielāko daļu no nakts mēs klausījāmies latviešu mūziku (daudz, daudz klasikas). Daci atkal iesēdinājām kastē, kurai nu jau trūkst vienas sienas un kurā viņa negribēja uzkavēties. Viņu arī mēģināja izsolīt ar sākuma cenu, kuras sastāvā bija šokolāde un cigaretes. Kaut kā mistiski izdevās izskaidrot ceļu Mārcim (kurš gluži kā elīna spēj apmaldīties trīs priedēs, manuprāt). Un tad jau bija laiks sākt. (Jāpiebilst, ka Toms bija pamanījies aizmigt vēl pirms lasīšanas, un mums ar Daci nācās viņu bīdīt tālāk istabā, lai nemētājas pa kājām).


Luga bija tiešām ļoti smieklīga. Dzeloņainas cūkas, grāfi ar aukstām rokām, gulēšana kapličās, "Sniegbaltīt! Sniegbaltīt!", slimi nervi un tamlīdzīgas lietas. Bet tās tā īsti var saprast tikai pašu lugu izlasot. Pēc lasīšanas vēl turpinājās ļoti "inteliģentās" sarunas un Toms pamodās. Bet citi lēnām sāka lūzt nost. Menti Dzimst! Ar laiku mēs ar Sarkasmu arī izdomājām iet gulēt. (Kā man patīk taisīt ballītes pie sevis, jo tad es varu gulēt gultā). Un šajā mirklī stāstā ienāk mans kaķis. Viņa visu vakaru bija visur, jo spalvas, bet naktī viņa tiešām mēģināja visus nogalināt (vai arī smagi traumēt). Nabaga lopiņš bija līdis maisā pēc desas un sapinies tajā. Tā nu viņa nakts vidū skraidīja kā jukusi apkārt pa māju saskrāpēdama visu savā ceļā līdz es viņu atbrīvoju.
Pēc atbrīvošanas misijas aizmigt nevarēju, tāpēc aizgāju uzpīpēt. Skats, kas pavērās - divi dzīvi cilvēki pie datora un vesela čupa kritušo ap katlu. Izskatījās tā, it kā kāds būtu viņus noindējis.

Nākošreiz es pamodos no rīta, kad visi jau cēlās. Tur bija dīvainas rīta sarunas par grāfa draudzeņu nakts nodarbēm un mana tēva bērnības bildes aprunāšana. Cilvēki lēnām sāka taisīties, bet viņi bija jauki un palīdzēja man visu savākt. Paldies, Lote, par trauku mazgāšanu! Lēnām visus izmetu ārā un tad atkal uz brītiņu varēju ieritināties zem siltas segas.

Paldies par ballīti, bērni!

Jūsu Sekss.