...un to atceres pasākumu.
Bet viss sākās jau dienu iepriekš. Pamodos Elizabetē, kur Sekss diezgan nelāgā noskaņojumā mācījās. Sadzinu rokā Šembi un Bumbulīti, un gājām taisīt atslēgas (kā izrādījās neveiksmīgi), pēc tam gājām uz Ļeņiniem iebrenguļot. Tur mums piebiedrojās Sekss, jau krietni dzīvākā noskaņojumā. Pēc īsas brenguļošanas, sekoja zvans no Arta. Šis ar veselu kompāniju uzprasījās un paballēšanos Elizabetē. Nekāda vaina. Šembis ar Bumbulīti gan pazuda, bet tas netraucēja mums, pārējiem doties uz Rimčiku pakaļ šķidrajai maizei. Tikām līdz Elizabetei, dzērām, ļerkstējām, dzērām. Beigās arī mēs, trīs pēdējie ilgdzīvotāji, izslēdzāmies.
Rīts. Pienāca. Tiktiešām!
Un sākās ar alu :D Turpinājās arīdzan, līdz pat tādam līmenim, ka Artis atlūza uz mana paklāja, pie reizes to nosiekalojot. Kad pienāca laiks doties uz Barikāžu atceres pasākumu, radās šaubas vai šamējs būs līdz Ķīpsalai aizstūķējams. Bet bija, turklāt diezgan viegli. Pa ceļam spaidīju, formu mainošu balonu. Tas tā apjomam. :D
Ķīpenē sagaidījām māti, ieēdām bezmaksas zupu, putru un gurķīšus, iedzērām bezmaksas tēju un karstvīnu. Viss bumbās. Noklausījāmies daudzas runas, atmiņas utt, pie tam arī, pēc manām domām, visu laiku labāko runu, kuru gan atstāstīt nespēšu. No pārmērīgas ballēšanās man gan sākās iekšproblēmas, bet tas nebija īpaši traucējoši. Kad sāka spēlēt Pērkons, protams aizvirrzījāmies uz priekšu. Pēc neilga brīža man uz nerva uzkrita viens absolūts deģenerāts, kurš parodēja dziesmu, k-ko skaļi bļaujot par litriem. Lai nu ko, bet nacionalistiskajos un valsts svētkos es cieņu un pieklājību prasu. Sekoja saruna (atstāsts aptuvens) :
Es: Palūgšu izrādīt cieņu pret pasākumu un mūziķiem.
Deģenerāts: Tev ko, nepatīk litri???
Es: Patīk, bet noteiktās situācijās.
Deģenerāts: Kādās?
Es: Noteikti ne šajā.
*pagriežu muguru, par zīmi, ka saruna ir izbeigta. Jūtu roku uz pleca.
Deģenerāts: (agresīvi) A tu sāc cienīt valsti! Paskaties kāds tu izskaties! Frizūra āfrikāņu, pīrsings ar nav latvisks!
Es: (pagriežoties) Ne tu man k-ko par cieņu pārmetīsi!
Tālāk jau izskatījās ka sekos vardarbība (aiz cieņas pret pasākumu, gan biju pret vardarbību iekštelpās), bet mums laicīgi starpā iemetās Sekss, kas bija sākusi laikam gan saost ko nelabu. Atskanēja vēl dažs labs pārgudrs koments no Irmas spraudēja puses (viena kompānija ar augstākminēto Deģenerātu), kā rezultātā es nospļāvos (ne fiziski) un aiztinos baudīt mūziku no attāluma.
Vakara gaitā vēl dažs labs paspēja paīdēt man par savām mīlas likstām (cik pierasti), Skyforger nospēlēja fenomenālu akustisko, ignorējot klausītāju vēlmi pēc ''Migla Migla Rasa Rasa'', kas tā arī neatskanēja. Pēcāk aizgājām uz Ļeņiniem (padzirdot arī to ka mans jauniegūtais ''draugs'' - Deģenerāts - arī ies uz turieni. Ar Deģi gan nekādu problēmu nebija vairs. Paspēju mazliet palēkāt, iekapāt Brenguli, kas pie letes sākās juceklis. Kā izrādījās Irmas spraudējs, bija sadomājis iedauzīt kādu krievu, kurš mūsu valsts svētko bija atļāviem uzvilkt cepusi ar komunistu/okupantu simboliku. Ideja atbalstāma, sist vajadzēja... Bet dieva dēļ ne iekštelpās bļ! Varēja tak to padomju mūdzi izvilkt ārā un tur sabarot ar bruģi. Tā nu mīļā miera labad atturēju Irmas spraudēju, kā rezultātā viņš netīšām arī mani mazliet iedauzīja, aizķerot pīrsingu. Pierunājām viņu braukt mājās, un iestājās miers. Izdzēru vēl vienu braunguli, un tad ar Seksu gājām uz Elizabeti, taisīt ēst un darīt vēl šo to labu.
That's all, folks ;)
buenos nočēēēēēs :*