Brīt maziņie. Nedaudz atraujos no mācībām, lai pastāstītu jums par to, kā mums ar Sarkasmu gāja svinot jaunogadu.

Vieta, protams, bija Ļeņingrada. Kad tur ierados, tad Sarkasms jau bija nedaudz aizsvinējies un nedaudz iesnaudās, bet mēs ar Ilanu un Arti diezgan jauki runājām muļķības un, lai dzīvo melnais humors. Pēc kāda laika ieradās Šembis, kurš neatveda līdzi meitenes un arī viņš iesnaudās.
Laiku, kad guļošie radījumi sāka mosties es precīzi neatceros, bet kaut kad tad mēs aizgājām uz veikalu un savācām pa ceļam Roli. Kaut kad pazuda arī Ērnijs ar Šembi, tad zinot, kādā stāvoklī pēdējais bija, Sarkasms jau sāka uztraukties, kas ar viņiem ir noticis. Bet mūsu kompāniju papildināja mazā Ruta un Mārcis, un Bende. (Ilanai bija rokdarbu stunda - viņa piešuva šo to Arta jakai un pagatavoja šiltīti "Nikns saimnieks, kož trešo dienu".
Neiligi prims divpadsmitiem Sarkasms nokratīja negatīvo garstāvokli un atdzīvojās. Tad ballīte tā pa īstam sākās. Man patīk tas, ka policija piever acis uz šampanieša dzeršanu uz ielām divpadsmitos. Bija petardes, šampis un pats foršākais bija cilvēki. Vesela gūzma apskāvienu un buču. Un mistiskā kārtā pie Sarkasma nonāca cigarete, kurā bija zaļais.
Pēc tam mēs dejojām (arī uz krēsliem), un es pirmo reizi (laikam) iecirtu čalim pliķi, par to, ka gramstās. Es pat nevaru pateikt, ko mēs īsti darījām līdz tiem sešiem rītā, kad gājām mājās, bet laiku mēs pavadījām labi - runājoties, dejojot un Sarkasms ar Arti arī mēģinot nomierināt cilvēkus, kuri nebija pozitīvi.

Gribu vēl vienu jaunogadu,

jūsu Sekss.