Labs jums atkal rīts no manis, Sarkasma.

Piedodiet, ka atkal ar nelielu nokavēšanos. Šoreiz stāsts būs par Lietuvas plašajām ārēm un feiliem. Piektdienas rītā ar Briedi (ex Rokenrolu), devāmies uz Baložu pagriezienu, lai dotos noraut jumtu Lietuvas galvaspilsētā. Laiciņš jau no paša rīta nesolīja neko labu. Izmirkām jau dzerot pirmsstopēšanas alu. Arī ar stopēšanu neveicās jau no paša sākuma, tādēļ izdomājām aizbraukt līdz Ķekavai un izmēģināt laimi tur. Nebija slikti - ātri vien tikām līdz Bauskai. No Bauskas arī neilgā laikā tikām līdz Panevežys. Nu tā, nedaudz pirms pilsētas. Domājām stopēt apkārt pilsētai pa apvedceļu. Zināms ka Lietuvas šosejas ir stopētājiem visai nedraudzīgas, tādēļ nespēdami atrast normālu spotu devāmies pamazām uz priekšu, protams mēģinot stopēt. Nesanāca. Kad bijām nogājuši aptuveni 7km, metām mieru un devāmies iekš Panevežys. Cerējām izmainīt naudu un noķert autobusu uz Vilnius. Kā nekā jau vakarpuse - paspēt stopējot cerību visai maz. Komunicēt ar diezgan pablondiem vietējiem neradījumiem, secinājām ka maiņas punkti jau ir ciet, so esam iestrēguši pusceļā. Protams panikā nekritām, devāmies meklēt ballīti šai pilsētā. Laika gaitā nonācām pie kaut kāda laukuma. Pa ceļam bijām secinājuši ka pilsēta ir kā izmirusi un tagad sapratām kādēl. Visa Panevežys jaunatne ballējās šajā laukumiņā, kur bija uzslieta neliela skatuvīte un spēlēja diezgan interesanta grupa, kuras vokālistes balss, lai arī laba un skanīga, man nereāli grieza ausīs. Kamēr paēdām ballīte jau bija beigusies... Pirms desmitiem vakarā! Fail! Secinājām, ka visi pārvākušies kapāt uz vietējo parku. Aizgājām protams arī paņemt pa alum un apsvērt turpmākos plānus. Piesēdāmies tuvāk kaut kādai pusalternatīvai kompānijai ar traku suni un malkojām alu. Cigaretes gāja uz beigām, alus arī, tādēļ Briedis saņēmās šai kompānijai pajautāt kur ir kāds nakts veikals (tātam tak jābūt katrā pilsētā - neaizbraucām jau uz mūžamežiem!). Tas mums arī aptuveni tika izskaidrots. Vēl nebijām paspējuši piebeigt alu, kad klāt pienāca Sandra (meitene no tās lietuviešu kompānijas, un laipni pavēstīja, ka šam;ejie ir nolēmuši mums piedāvāt naktsmājas. Score! Protama, ka neatteicāmies un kopā ar šiem palēnām devāmies un nakts veikaliņu, kur protams nācās izmantot vietējos, lai pārdevēja vispār saprastu ko mēs gribam. Un te nu vēl viens fail. Galīgi nepadomāju, ka nakts veikalos ar karti norēķināties nevar. Nācās iet bankomāta meklējumos. Pēcāk tika nopirktas 2 pakas Camel un 13 pudeles ne visai garšīga alus. Nakti pavadījām jautrās sarunās un atslēdzāmies.

Diena otrā. Pamodos no tā ka pustrakais suns man laiza seju. Ātri vien mūs aizvadīja līdz valūtas maiņai (kura bija ciet vēljoprojām), un paskaidroja kā tikt uz stopēšanai derīgu vietu. Spots tiešām lielisks, tikai mums priekšā ļoti nemākulīgi stopēja divas meitenes, kurām protams bija pa diviem spēcīgiem argumentiem, tādēļ viņas ātri vien tikai mašīnā. Toties mēs stāvējām un stāvējām, līdz sa[ratām ka nekur netiksim. Aiztināmies atpakaļ uz Panevežys, izmainījām naudu un sameklējām autoostu, lai realizētu iepriekšējās dienas ideju - tikt līdz Vilnius vismaz ar autobusu. Bet te tev nu bija. Biļešu cenas nereālas. Sapratām ka mūsu maciņiem tas būs nāvējošs trieciens, tādēļ nolēmām braukt ar autobusu (pēc visām neveiksmēm stopēšana vairs nebija ne prātā) uz Šiauliai. Autobuss super - ar galdiņiem un aizkariem. Nu pilnīgs luksuss. Pa ceļam izdzērām pa diviem aliem un mazliet iekodām kaut kādus čipsveidīgus radījumus. Izkāpām un atradām tuvējos krūmus, jo pūslis lika par sevi manīt. Ātri vien sameklējām to kam bija jābūt vecpilsētai. Es iedzēru alu, Briedis kafiju (wtf?! :D) un nolēmām sameklēt kādu mataināku galvu, lai uzzinātu kur ir jēdzīga ballīte visas nakts garumā. Atradām matainu galvu un sākām sarunu. Angliski protams. Kad šis uzzināja, ka esam no Latvijas, sāka runāt tekošā latviešu valodā! Izrādās kādu laiku Rīgā mitinājies. Sīkums bet patīkami. Uzzinājām, ka ir viens klubs (kurš vēl bija ciet) un viens bārs. Aizvilkāmies uz bāru un seicnājām, ka tur vieni pusmūža mužiki sēž. Nu i lai. Vismaz pa vienam alum tak jāizdzer, ja jau piesēdāmies. Ātri vien mums piesējās kaut kāds pārpīpējies (nopietni) lietuvietis, kurš man gribēja uzsaukt jāgeri. Tā kā es klepus zāles nedzeru, pie jāgera tika Briedis. Pa to laiku tas lietuvietis jau bija konkrēti izkretinējis, so sākām runāt ar lietuvieti vārdā Benas - vienīgie mati pa visu bāru. Pat bārmenes izskatījās mazliet pēc padomju laika mužika un aiz letes viņām bija beisbolene :D Drīz vien tracinoši kaitinošo lietuvieti sāka mest ārā (es palīdzēju - yay!). Tā kā ēsts gandrīz nekas nebija, secinājām ka tajā bārā ir lēta un garšīga pārtika. Pēc tam kopā ar Benas un protams arī neaizmirstot Briedi, devāmies uz to izslavēto klubu. Fail. Nekāda ballītes. Fanātiskie lietuvieši sēž ap televizoru un skatās basketbolu :D Vilkāmies meklēt ko darīt, kad sapazināmies ar čupu jauniešu kuri prasīja vai varam piemest zaļumiem. Laikam manu dredu iespaidā :D Protams, ka varam. Iedevām naudu un kopā ar daļu no šiem devāmies gaidīt preci pie izslavētā Teātra Bāra... kas izrādījās mistiska lietuviešu mazo padauzu tucotava! Pēc laika uzzinājām ka zaļumi nav pieejami. Fail. Iesūtījām Briedi bārā lai pamēģina iznest pāris alus, bet pēc laika uzzinājām, ka apsargi, sušķi tādi, nav ļāvuši. Kopā ar Benas devāmies Briedim palīgā izdzert alu. Uz galda atradām vēlvienu alu un uzdāvinājām Benas. Vēlāk devāmies meklēt nakts veikalu, kuram bija jābūt pie vilciena stacijas. Bet tur bija tikai burgertirgotava un čupa ar lietuviskas izcelsmes urāliem, kas acīmredzami nebija pozitīvi noskaņoti. Tādēļ ātri vien pajautājuši pārdevējai kur varētu nopirkt alu, devāmies tālākos meklējumos. Pēc krietna brīža sapratām ka mums noteikti ir pateikts nepareizs ceļš. Benas aizgāja mājās, mēs ar Briedi atradām pamestu, ne visai siltu autobusa pieturu, pie kuras pagulēt.

Diena trešā: ilgais ceļš mājās. Pamodāmies un seicnājām, ka vismaz divu autobusu pasažieriem ir bijis tas gods vērot mūs guļošus. Devāmies uz šoseju. Ilgi stāvējām stopēšanai piemērotā autobusa pieturā (protams arī pirmsstopēšanas alu neaizmirsām), līdz man radās ideja kustēties pamazām gar šoseju uz priekšu. Pēc brītiņa nostopējām kristiešus, kuri brauca uz dievkalpojumu Kryžiu Kalnas (bišķi pēc Krizeskalna izklausās, ne? :D). Tas gan bija tikai 3-5km. Bet vismaz pazuda bezcerības sajūta, jo kāds apstājās. Krīzes kalnā ar ili stāvējām. Un atkal - tiko sākām kustēties uz priekšu mūs aizveda uz Jonišķis. Pie tam mašīnā brauca čalis kurš arī ir bijis uz Kilkim Žaibu. Sweet, vismaz bija mazliet par ko pamuldēt. Jonišķis nopirkām lētāko maizi un ļoti negaršīgas jēlas hotdogdesiņas, no kurām es sevī spēju iedabūt tikai vienu. Un protams alu, kuru dzerot mums aizdomīgi apkārt sāka ripot lietuviešu policija. Nācās pārtraukt pikniku un doties uz šoseju kamēr šie neizdomā pieripot arī klāt. Gar šoseju ejot piebeidzām alu un sākām stopēt. Mēģinājām sākt. Jau no iepriekšējās pieredzes zināju ka tā šoseja ir tukša, bet ne jau tik ļoti. Pēc laba brītiņa kāds robežsargs mūs aizveda līdz robežai - vietai ar daudz izsakošu nosaukumu - Meitene. Tā nu mēs ar Briedi ieājām Meitenē. Labi jau skan, ne? Bet īstenībā tur baigais tukšums un nevienas meitenes. Parunājāmies ar robežsargiem un ilgi centāmies stopēt katru mašīnu, kas brīnumainā kārtā pabrauca garām. Tad izlēmām, ka otrā ielas pusē patrulējošā robežsardze, ļoti iespējams, atbaida šoferus. Devāmies uz priekšu. Jau atkal. Tikai šoreiz ne tik veiksmīgi. Ar kājām aiztenterējām līdz Elejai un mērenai pārliecībai, ka mājās tajā dienā netiksim. Bet tieši tad, kad gājām cauri Elejai, apstājās furgons - māja uz riteņiem! Score! Jauns sasniegums manā stopēšanas vēsturē. Iekšā sēdēja vāciešu ģimene, kas tripoja pa Baltijas valstīm. Šie izjautāja mūs par ekonomisko stāvokli, pludmalēm, attiecībām ar cittautiešiem (a.k.a. krieviem). Šis jautājums arī aizņēma ceļa lielāko daļu.
Izlaida mūs netālu no mājām. Super.

Apkopojums:

Plusi:
Telefona numuri no cilvēkiem Panevežys un Šiauliai
Pilnīgi neparedzamie pavērsieni visa tripa garumā
Gardais lietuviešu alus
Jaunais stopēšanas sasniegums - māja uz riteņiem!

Mīnusi:
Vilnius tā arī vēl nav apmeklēta (tiks labots)
Uz šo mirkli stopēšana nesagādā tik lielu prieku kā agrāk
Mēs ar Briedi pēc šoferu domām laikam neesam tie ''ņemamākie'' cilvēki

Tas arī viss mīļie.
Nākošnedēļ būs stāsts par Liepāju.
C ya ;)