Sex, sarcasm 'n' rock'n'roll: maijs 2010

Pēc ilgiem laikiem atkal kāds apraksts. Šoreiz par dienu, kas bija pilna ar feiliem, bet tik un tā vienreizēja. 

Ap sešiem no rīta pie manis uzpeldēja Sarkasms. Pāris stundas veltījām gulšņāšanai, lai būtu spirgtāki dodoties tālāk. Paēdu brokastis, saģērbos un devāmies uz pirmo pieturas punktu. Pretēji pierastajam pirmais pieturas punkts nebija ceļš, no kura stopēt tālāk, bet ārsts, pie kura mani sapotēja pret ērcēm. 

Fail Nr.1 - Pusceļā uz t/c Spice sapratu, ka esmu aizmirsusi pie ārsta lietussargu. Kaut kad aiziešu pakaļ.
Fail Nr.2 - Rokenrolls uzmeta pasākumu. Turklāt to uzzinājām tik ap kādiem astoņiem/deviņiem. 

Aizgājām uz spici pēc pirmsstopēšanas alus/kolas. Tad devāmies tālāk meklēt šoseju, kas mums arī izdevās. Padzērām un ieradāmies stopēšanas punktā. Nostopēt izdevās diezgan ātri un mūs pat aizveda līdz Ragciemam. [Laikam vēl neminēju, ka mūsu oriģinālais galamērķis bija Roja, tad tas reducējās par Enguri, un pēc tam par Apšciemu]. Šoferis bija diezgan runātīgs un tas ir jauki, jo runātīgi šoferi ir interesanti.

Fail Nr.3 - Sarkasms uz pusstundu atlūza mašīnā. Par to mani un šoferi informēja viņa melodiskā krākšana. 

Izkāpuši Ragciemā nedaudz atvilkām elpu. Kad Sarkasms pavisam pamodās, devāmies arī tālāk. Nonākuši līdz vietējam "Mini Market" izdomājām, ka vajadzētu novērtēt arī vietējo pludmali, bet "vispirms pamēģināsim nostopēt šitās mašīnas". Protams, mašīna apstājās. Tajā bija kāda sieviete un tās [mašīnas nevis sievietes] aizmugurē bija kkāds balts krāms, ko mums vajadzēja turēt klēpī. Bet viņa vismaz mūs aizveda līdz Apšuciemam. 
Tur ir viens no tiem  mazajiem jaukajiem veikaliņiem, kuros var nopirkt visu. Sarkasms, piemēram, tika pie šaha, kurā zirgiem pat ir acis. Pēc ieprikšanās devāmies uz jūru. Starp citu, tur ir vienkārši superīga skola. Superīga tāpēc, ka viņa atrodas kādus simts metrus no jūras. 
Sēdējām pludmalē, šūpojāmies, dzērām alu/kolu un pabaudījām mazos dzīves prieciņus, atradām zobus. Ap kādiem četriem izdomājām iet pa jūru uz Rīgas pusi un ap kādiem sešiem nogriezties uz šoseju. Nedaudz vēlāk aizgājām pasēdēt kāpās un uzspēlēt šahu. 

Fail Nr.4 - [Cenzored... fak odi... censored... bļe tie nolāpītie odi... censor... Fuck it - odi]

Sakosti mēs devāmies meklēt šoseju un mums līdzi devās vesels bars odu. 

Fail Nr.5 - Šoseja bija pavisam tuvu, tikai otrpus upei. Upe par laimi bija neliela, un tad, kad mums apriebās iet gar mājām meklējot civilizētu izeju uz šoseju, vienkārši pārbridām tai pāri. 
Fail Nr.6 - Mēs bijām uz šosejas, BET tā bija ļoti neapdzīvota šoseja. Mums bija arī netīras kājas. 

Klapkalnciemā [kur visi klapējās] veikals bija vaļā līdz desmitiem. Iegriezāmies. Aizgājām līdz autobusa pieturai, iedzērām alu/kolu, paēdām un noskatījāmies, kā mums garām aizbrauc pēdējais autobuss uz Rīgu. 
Nedaudz aiz Klapkalnciema mūs savāca jauks pāķu onkulītis, kurš arī bija diezgan runātīgs un aizveda mūs līdz Bigauņciemam. Tad mūs savāca dīvaina paskata čalis, kas mūs aizveda līdz Jaunķemeriem.

Fail Nr.7 - Tā kā man ir paranoja no stopēšanas Jūrmalas vidū, izdomāju, ka vajadzētu iet līdz Ķemeriem, lai tiktu uz apvadceļa. Tajā mirklī es neapjautu, ka tas ir tālu un ka tur būs ODI. 

Ja jūs gribat, lai jūs vajā odu ordas, ejiet uz Ķemeriem. Viņi vajās jūs baros. Jūsu mati būs pilni ar odiem. Viņi vajās jūs sapņos un nomodā. 
Ķemeros mēs bijām tik vēlu, ka izlēmām par labu vilcienam, kurš arī tūlīt nāca. 
Aizgājusi mājās es spēju tikai atkrist gultā un aizmigt. 
Laba diena.

Tātad, dārgie draugi un klienti, te atkal pagarāks sveiciens no Sarkasma.
Visa pamatā ir tiko pagājusī muzejnakts, bet...
...viss sākās ar diennakti darbā, pēc kuras kā jau pierasts, neskatoties uz to ka brīvdiena, devos rīta agrumā modināt Seksu. Labs dienas iesākums, ar visādiem prieciņiem, tostarp vecā spota ieņemšanu, mazliet alu, pagulšņāšanu un... Nu jā. Patīkami. Ap 12iem, kad nebiju gulējis jau tuvu 30 stundām, nolēmu aiziet nosnausties, jo bija plānots visu nakti raut jumtu Akurāterā. Nu tomēr labāk nekā mīcīties pa rindām centra muzejos.
Pagulēju nožēlojamas 3,5h ar kurām man acīmredzami nepietika , sakopos, izdarīju visu kas darāms un devos uz Akurāteru. Nu tā, lai uz 21iem būtu tur. Pa ceļam iegāju nopirkt tabaku, tādēļ kavējos apmēram par pusstundu. Neraksturīgi man, bet nu reizēm jau var atļauties.
Ierados. Sekss ar Rokenrõõlu protams jau labu laiku bija uz vietas. Ā, un liels fuj Seksam par to ka solīja mani iemācīt izlocīt papīra puķīti, bet nu tā arī neiemācīja.Pat nemēģināja! :D
Tad ar cilvēkiem pa alum zem tilta. Nu kā gan bez alus =] Sarunas par troļļiem, kristiešu mūkiem, bērniem uz veco, labo, beigto bezdeguna Maiklu. No tām mūs atrāva Rokenrõõls, kurš zvanīja un teica lai velkamies atpakaļ uz izrādi.
Sekoja izrādes. Šoreiz tā bik feilīgi. Nu lab, feils pamatīgs [^^], bet tomēr bija ok.
Pēc tam, ar Seksu, kas bija tērpusies TIKAI kleitā, devāmies pa urālu kalniem uz labi zināmo veikalu pakaļ šnabsim. Iesmērēja k-kādu mistisku 0'5 bet par humānām nakts cenām. Pie tam bija pat iedzerams!
Pakapājām pagrabiņā. Irma otro reizi pielēja acis, pie tam efektīvāk nekā pirmajā reizē, un atkal palika lieliski pozitīva. Dievinu šitādas reakcijas uz reibumu. Vispār paldies Irmai par labu devu pozitīvisma n'stuff. Pēc brīža visi aizklenderēja atpakaļ augšā, kur spēlēja/dziedāja/runāja Kulakovs. Mēs ar Rokenrõõlu sēdējām un ļerkstējām, ja godīgi neatceros ko, un mēreni kapājām. Nu kā jau pieklājas. Tā kā veikal-tripa laikā bija atnākusi arī Mārta, kurai vismaz vēl bija kādas finanses, nolēmām ka vajag vēl. Aizklenderējām pa tiem pašiem neceļiem līdz šnabsim. Visu ceļu klausījos sarunas par pornofilmām - fail :D
Kad atvilkāmies līdz Akurāteram, sākās panīkums, un mēs nolēmām iet kapāt tālāk pie Seksa. Bet. Šņabis izrādījās absolūta preteklība, un kopīgi ar Mārtu, izdzerot katrs tikai pa vienam [!] šotiņam, nolēmām ka nav ko bendēt iekšas un jātirinās gulēt.
Pamodāmies. Vismaz es nu gan biju mēreni beigts, jo atkal bija gulētas ļoti maz stundas. Nu kā jau pēdējā laikā man atkal pieņemts. Tas gan netraucēja rīta aktivitātēm ^^
Radās episkā ideja ka pretīgais šņabis ir jāizbaro Baložmārim 28tajā datumā, lai viņam sākas veselības problēmas un viņš nevar traucēt notikt lietām. Rezultātā šņabis tgd stāv plauktā un gaida iespēju izpildīt savu misiju :D
Aizgājām uz veikalu pakaļ alum, maizei un pretīgai pastētei, un pavadījām Mārtu mājupceļā. Pēc tam ieņēmām savu spotu netālu no Arkādija un ļerkstējām par nākotnes plāniem, datoriem un tamlīdzīgām piemīlīgajām lietiņām. Uzzinājām ka Sekss grib Linux'u, so rīt būs vien jāaizstiepj.
Pēc tam aiztenterējām atpakaļ pie Seksa, kur bija Family Guy, dredu pielabošana. Un protams Sekss atkal izdomāja mācīties, tpc mēs ar Rokenrõõlu gājām prom. Un tgd es zinu ka jūs gaidat ziņas par to ko mēs darījām pēc tam... A vot finger's jums :P Sagribējās atpūsties tpc tenterējām pa mājām i viss. Vot tā!
Nokia meklējošais Sarkasms saka ''atā, atā'', un neielec kanalizācijā teletūbiju stilā.

Labrīts no Sarkasma jau atkal.
Tātad 6dien (vakar) pamodos ar aizpampušu seju - otro reizi man k-kāda mistiska alerģija/zaraza.
izmēģināju aukstas kompreses uz acīm [ne sūda nepalīdz] , tad nopirku alu un izdzēru [palīdz] + nopirku saulesbrilles lai nebiedētu garāmgājējus ar savu ne-visai-pievilcīgo paskatu.
Un gāju uz Rokenroļika un Seksa teātra izrādi.
Iesākumā visi brīnījās par saulesbrillēm/smējās par manu paskatu bez saulesbrillēm. Nu ''visi'', tas ir neskaitot nelielu bariņu pensionĀTERU, kas grauza bulkas un cepumus. Emīls mēreni aplika mūsu Seksu, bet nu vismaz joks par lāpstiņām bija epic :D Izrāde bija piemīlīga - feiloja tikai muzikālais pavadījums, un par Rokenrõõls ne reizi nenofeiloja. Prieks par viņiem.
Pēc izrādes gājām pie seksa. Rokenrõõls mocīja basu, Sekss berza kosmētiku nost no sejas, es gulšņāju ar kumelīšu kompresēm uz acīm :D A ko darīja Emīls jei-bogu nezinu.
Rokenrõõls ar Emīlu uz Skyforger negāja finanšu neeksistēšanas dēļ. Bet mēs ar Seksu bīdījāmies uz centru sagaidīt cilvēkus, kuri kā jau parasti kavējās. Kad mūsu sabiedrībai bija pievienojušies Valters un Rūta [ar garo ''ūūūū'', bērni], nopirkām biļetes [es un Valters] un gājām uz Sapņaino Fabriku. Jubilāre Patucītis & ko kavējās, tpc vēlme saskrieties ārpusē jau pirms pasākuma sākuma neizdevās. Po. Un nevis Edgars Alans.
Patucīti & ko satikām pīpētavā nedaudz pēc sākuma. Un Zvaigzne mani nebesīja arī šoreiz [ļoti iespējams tādēļ, ka redzēju viņu tikai pāris minūtes]. Vispār bija švaki ar paziņām, jo pat tos kuri bija ieradušies, bija grūti atrast lielajā ļaužu masā. Vispār ļoti liels prieks par apmeklētību, pasākumā valdošo latviskumu, bet vislielākais prieks par jauno paaudzi, mazpadsmit gadu vecumā, kas izrādīja neviltotu interesi un aizrautību par notiekošo.
Par grupām. Nu Ocularis Infernum, kā vienmēr... kaut arī labi un kvalitatīvi, bet vienveidīgi. Manegarm norāva jumtu kā pieklājas. Šitik labu izpildījumu un atmosfēru es nebiju gaidījis, kaut arī nešaubījos ka zviedru puikas savu darbu zin. Publikas atsaucība arī fenomenāla.
Bet ne salīdzināt ar to kas notika kad parādījās Skyforger. Sen nebiju pieredzējis tik vienotu kliegšanu, dziedāšanu utt. Mana personīgā nepatika pret Kurbadu gan bik pamaitāja pasākumu, bet toties kad sāka raut vecos gabalus... Un vispār tāda nestandarta dziesmu liste koncertā, kaut gan neiztika bez ierastās Migla, Migla, Rasa, Rasa kopdziedāšanas. Nu bet... EPIC. Ar visiem lielajiem burtiem.
Pēckonča stadija.
Sekss, kam visu dienu veicās ar garīgā uzturēšanu, sāka mēreni aizpeldēt no dzīves un saprāta, zināmi nezināmo iemeslu dēļ. Ar Rūtiņu un Valteru tināmies uz centra pusi jo Patucītis & ko mūs mēreni piečakarēja un pat neatvadoties aiztinās uz Purču. Pēc tam gan vēl pieturā satikām uz minūti. Iegājām maķītī [tur neko nepirku] un RIMI [tur gan], Rūta aizbrauca prom. Palikām mēs ar Seksu un ideju par ÕÕĪÕÕ Brenguļ. So, gājām uz Ļeņiniem. Dzērām Brenguli uz terases, sapazināmies ar veselu baru no Somijas, bet šamējie k-kur pazuda pēc tam. Vispār nonstopā nāca klāt cilvēki un runājās. Piemīlīgi.
Seksa dzīvīgums tuvojās beigām, tpc gājām uz neitrālāku teritoriju - RnR. Pārmaiņas pēc tumšais Brengulis, dīvāniņa ieņemšana un pēdējo laiku dīvainākā saruna :/
ap 4iem no rīta mūs laipni palūdza pazust no šīm viesmīlīgajām telpām [žēl atstātā Brenguļa], so ņēmām taksi un šķūrējām pie manis. Sekoja Seksa iekšu nesaderība ar alko un miegs.
Par pēcpamošanās notikumiem jau ir cits stāsts, kuru zināt jūs neesat pelnījuši.
Reportāžā no karstajiem punktiem ar aukstu alu bija Sarkasms.
Tiksimies drīz!

Tāāātad, sveiki, te Roķiks end roļiks ar smagu nokavēšanos. :D

Tāāātad, stāsts ir par mūsu triangula/triumvirāta/trīsvienības/zajebisās trijotnes ceļojums uz Brenguļiem, un vaidie, tur ir ko stāstīt.

Viss sākās ar to, ka pienāca 1. maijs. Es piesvempos augšā, un braucu uz centru. Satiku seksu, tad mēs aizgājām pie GC un satikām Sarkasmu. Bijām nokomplektējušies. Tālāk tika braukts uz Brīvdabas muzeju ar kaut kādu autobusu, laikam pirmo. Nonākuši tur, redzējām vairākus stopētājus, no kuriem 2 bija izteikti gorīgi tirliņi, kas stopēja ar atstarotāju. Gaišā dienas laikā. Nu labi, tad tika aiziets līdz kaut kādiem akmeņiem, izdzerts pirmsstopēšanas alus un konstatēts, ka mums ir 3 roltoni un pavisam gandrīz necik naudas. Nu labi. Sākām stopēt. Negāja. Negāja. Negāja. Mums zēbē. Negāja. Pīpējām. ZĒBĒ...

Un tad mums pabļāva kaut kāds čalis no benzīntanka un prasīja, kur mums vajag.
Aizskrējām, šis teica, ka Vangažos izlaidīšot, jo viņam pašam tur jāiebrauc, un ja nu mēs nenostopējam, tad viņš mūs līdz Smiltenei aizvedīšot. Jā - starp citu, mūsu prātos pavīdēja zaimojošas domas par braukšanu tikai līdz Cēsīm. Bet paga, tad mēs tikām līdz Siguldai visai ātrā laikā, tur pavārtījāmies un izlēmām - ja mūs nevedīs līdz smiltenei, tad nebrauksim uz Brenguļiem. Bet, par laimi, nostopējām baigi foršo šoferi, kas gvelza par geocaching un tā tālāk un tā joprojām, vispār, baigi forši, aizveda līdz pat Smiltenes vidum, tur, kur viņam nevajadzēja.

Un te sākās episkais gājiens.

Gājām, gājām, jukām prātā, gvelzām - šoseja Smiltene-Valmiera ir ofic izsvītrota no stopējamkartes. Taču pastaigāt forši, baigi skaisti. Ja neskaita periodiskas pretīgas smakas. Nogājuši kādus 10 km, sajukuši prātā un uztraukušies par to, ka diez vai tiksim atpakaļ taja pašā dienā, nostopējām čalīti, kas laipni aizveda līdz pašiem Brenguļiem.

Te nolaidīsim prieka priekškaru - tur vienkārši bija dievīgi. Nav labākas vietas.

Tika izdzerts brengulis - divi uz trijiem - konstatēts, ka viņš ir daudz labāks nekā Rīgas brengulis, tad tika konstatētas lietas par pļavu, izrādās, ka nafig nekas nav jāmaksā. Un tika turpināts kaifot.

Līēlīskī.

Tad tika savāktas mantas, un iets uz Valmieras pusi. Nostopējām baigi ērto busiņu ar šoferi, kurš izskatījās pēc Hetfīlda pēc ~15 gadiem, vismaz manuprāt.

Aizveda līdz Valmieras pagriezienam. Tad mēs gājām, gājām, gājām, un mums vienkārši viss bija pofig. Tad sekss sajuka prātā un sāka dziedāt kaut ko.

Tad mēs tikām līdz kaut kādai dīvainai vietai ar mašīnu, neatceros, kā to vietu sauca. Bet drīz vien nostopējām kaut kādu sievieti, kas brauca līdz pat rīgai.

Un te nu es atplīsu.


Pamodos netālu no Rīgas, unprasīju, cik tālu vēl. Izrādās, ka mēs kāpjam ārā pie Alfas.
No sākuma bija ideja iet mājās ar kājām, taču tas izpalika - braucām ar autiņu. Tajā laikā tika izspriests oficiālais KURMĒSBIJĀM variants un tas, ka es esmu hiperaktīvākais no visas trijotnes. Vī.

Tad viņi kāpa ārā centrā.

Es aizbraucu līdz imantai un pēc tam izdomāju aizvilkties ar kājām l\īdz babītei. Tur iekāpu autiņā.

ŌŌĪŌŌ,BRENGUĻi! MĒS TUR ATGRIEŽAMIES!

Kā jau iepriekšējo reizi rakstīju, biju izplānojusi aizvilkt savus šusurdupšukiņus uz Bolderājas molu. Pēc brīvdienu sākuma piedzīvojumiem bija vēl viena brīva diena, kurā šo plānu varēja izpildīt. 

Atkal modos priekš brīvdienām necilvēcīgos laikos, lai ēstu brokastis, taisītu medusmaizes un teiktu Rokenrollam, ka viņam noteikti ir jābrauc. Savācu mantas un devos uz autobusu. Sarkasms kā parasti bija jau priekšā. Aizgājām nedaudz pasēdēt, jo zinājām, ka Rokenrolls kavēs kādu pusstundu vai stundu. Gaidīšanas procesā vēl savācām vienkopus visus savus līdzekļus, lai varētu iegādāties ūdenspīpes oglītes un kaut ko graužamu.

Kad bijām beidzot sagaidījuši ļoti kavējošo Rokenrollu gājām uz 3. autobusu. Nepaspējām nobraukt ne simts metrus, kad jau iekāpa kontrole. Dīvaini, ka viņi nepieļāva iespēju, ka nepilnos simts metros cilvēks var arī nepaspēt nopīkstināt e-talonu. Viņi savāca Rokenrollu un mēs dabūjām viņu gaidīt Bolderājas galā. 

Bet laiku velti netērējām - aizgājām līdz Daugavgrīvas cietoksnim, lai pārliecinātos, ka viņš ir ciet un jau nedaudz sākām salt. Pa ceļam vēl dzirdējām arī nedaudz no vietējām skaņām un sapratām, ka laikam pa turienes tukšajām mājām vazāties nav īsti prātīgi. 

Nepagāja ne diena, kad Rokenrolls ieradās un mēs visi trīs devāmies meklēt jūras malu. Izrādās, ka es diezgan labi orientējos mazpazīstamās vietās, jo veiksmīgi viņus aizvedu līdz pludmalei. Tad, spītējot vējam un aukstumam, tuvojāmies molam. Jūrā viļņi bija fantastiski, žēl tikai, ka nebija par kādiem 25 grādiem siltāks. 

Mols izskatījās diezgan ejams. Tāpēc daudz nedomājām un devāmies pa viņu uz priekšu. Jūra gan no vienas puses neapmierināti spļaudījās, bet nekas traks nenotika līdz... Līdz mēs nonācām pie vietas, kura viscaur bija ūdenī, ja neskaita dažus akmeņus. Tā bija dillemma, doties uz priekšu saslapinot kājas un riskēt iežauties ledainā ūdenī, vai arī palikt turpat sausumā. Veselais saprāts uzvarēja. Apsēdāmies uz mola malas un ietinušies Rokenrolla guļammaisā nedaudz uzēdām. 

Pēc tam es viņus vilku tālāk nelegālā zonā, lai iemānītu kādā tumšā telpā. Es beidzot biju paņēmusi līdzi kārtīgu kabatas lukturīti un varēju tā īsti aplūkot, kur mēs ar klasi bijām ielīduši. Teikšu, ka pilnīgā tumsā bija daudz omulīgāk. Ārā izlīdām pa jauku šauru spraugu un piedzinām Sarksamam nelielu klaustrofobiju. Izgājuši svaigā gaisā sākām skatīties pēc piknika vietas, kas būtu aizvējā. Tādu arī atradām un ieturējām muitas zonā tādu kārtīgu pikniku ar āboliem, maizītēm un roltoniem (kur tad bez tiem). 

Pa to laiku bija sācis smidzināt un vēlmes vēl vairāk nosalt nevienam nebija, tāpēc devāmies pie manis sildīties. Ietinušies segās, ar tēju un ūdenspīpi noskatījāmies filmu, kurā Švarcnēgers bija bērnudārza audzinātājs. Vēl mums bija pa gabaliņam manas mātes taisītās kefīrkūkas.

Tad devāmies atpakaļ uz centru, lai paspētu uz Iļģiem. Pa ceļam bija ļoti interesantas sarunas un uzskaites, kuras cenzūras dēļ šeit neatkārtošu. Pašā centrā mums bija pārsteigums par to, cik ļoti maz cilvēku bija. Nedaudz pirms Iļģu sākuma viņi gan palika vairāk. Iļģi smuki nospēlēja - prieks klausīties. Tikai pasākuma organizētāji vilšanos sagādāja. Sīkums par to, ka basi bija uzlikti par skaļu un neko citu īsti nedzirdēja, bet tas kā viņi no situācijas nemāk iziet ir vienkārši šausmīgi. 

Iļģi bija tikko iekustinājuši publiku, bet viņiem atvēlētais laiks bija beidzies. Protams, kā tas parasti notiek ar labām grupām viņus uzsauca augšā otreiz. Cilvēki atnāca atpakaļ gatavi nospēlēt pēdējo dziesmu, bet vadība tomēr viņus nodzina nost. Viņi pat neatvainojās publikai, kura vēl aizvien sauca atpakaļ Iļģus, bet turpināja programmu ar jautājumu: "Vai jums patīk dziedāt". Sapratuši, ka Iļģus vairs nedzirdēsim, devāmies prom. 

Kamēr es nedaudz pamiru, sēžot galerijā. Mēs mēģinājām izbīdīt, ko darīt tālāk. Viss nonāca līdz tam, ka devāmies pie Sarkasma. Aizbraucām, pabarojāmies, iedzērām tēju, sagaidījām Sarkasma brāli un gājām pēc alus. Atpakaļceļā no veikala klausījāmies ļoti pārliecinošos mēģinājumos pierunāt Sarksasmu uzpīpēt zāli. 

Tad nedaudz pasēdējām siltumā un man jau bija jādodas prom.

Beigas.

p.s. Gaidiet Rokenrolla aprakstu par Brenguļiem.