Vai vismaz telts.

Šodien mani apciemoja Sarkasms. Izdzērām tēju, uzspēlējām kārtis un izdomājām, ka ir jāuzceļ telts.
Domāts - darīts. Tagad manas dzīvojamās istabas vidū ir telts. Un tajā iekšā ir fests. Tas nekas, ka pa jumtu var redzēt lustru un plaisas debesīs, tas vienkārši liecina par to, ka kaut kas festīgs ir pīpēts.
Teltīs ielaisti kaķi ir ļoti bailīgi, viņi visu laiku staigā uz riņķi un tad, kad ir iespēja iziet ārā, viņi vnk izlido pa šauru spraudziņu, ganrīdz atstājot pakaļkājas teltī.
Tad es sēdēju un stāstīju par festu ārā, un tas fests ir foršs. Tur ir teltis un panki un festcilvēki un mūzika, kura neskanēja, jo bija otrās dienas rīts, un nekur vēl negribējās iet. Turkāt mēs gaidījām, kamēr Beāte uzkrāsosies, lai varētu iet uz veikalu pēc alus. Jo mūsu imaginārais alus bija izdzerts.
Vēl manā teltī ir rozā pantera un liels, dzeltens banāns. Banāns noteikti tiks salāpīts un ņemts līdz uz festiem.
Es šodien netīšām nedaudz piekāvu mūsu Sarkasmu. (Laikam esmu ļoti sadistiska persona tomēr) Bet es viņu gandrīz piesitu krustā, un tas ir labi, ka tikai gandrīz.
Atnāca arī Rokenrolls un lasīja mums melnās anekdotes. Un tad mums visiem kopistiski virinājās/vērās ciet/jūdzās. Ja kāds būtu to filmējis no malas, tad mūs ļoti ātri ieliktu baltā istabiņā ar mīkstām sienām.
Tagad mums ir arī kopbilde, kura kkad šeit tiks ielikta. Sweet.