Sex, sarcasm 'n' rock'n'roll: jūnijs 2010

Te atkal sveicieni no Sarkasma.
Zinu ka mazliet ar nokavēšanos, bet nebiju mājās, pie interneta un bija pārgurums.

Tātad 1dien izdomāju ka jāšauj uz Tukumu pakaļ Šembim un tad pie Rokenrõõla uz Ugāli. Sāku kustēties pavēlu un pēc puslīdz veiksmīgas stopēšanas ap pieciem pēcpusdienā biju Tukumā. Tā kā bija jau pavēls izdomājām uz Ugāli nebraukt bet pakapāties turpat pa Tukumu. Pēc 3iesalnieka estrādē sazvanījām Anci un devāmies uz blokiem. Piemīlīga vieta, tikai žēl ka tik piemēslota. Pa ceļam paņēmām 3iesalniekus un walterus (SuperGeto par 0,23Ls gabalā!!!). Vēlāk mums piebiedrojās k-kāds Kārlis un diemžēl arī Baložmāris. Jau labā pālī ap 20:30 ar Šembi radās episkā ideja - mēģināt tikt tomēr uz Ugāli. Domāts - darīts. Pa ceļam nopirkām alu, padzērām alu, gandrīž atrāvām protokolu un devāmies pz ceļu uz šosejas pusi. Nostopējām mikroautobusu, neskatoties uz to ka mums bija alus rokā. Tā nu mēs tikām līdz šosejai, kur pēc apm 10min stopēšanas mums apnika un mēs apsēdāmies šosejas malā padzert vēl alu. Tā kā nebija ko zaudēt, brīvo roku turēju izstieptu un... apstājās veselas 2 mašīnas!!! Iekāpām vienā no tām un uzzinājām ka mūs aizvedīs līdz pat pašai Ugālei. Priecīgi. Mašīnā turpinājām baroties ar walterīšiem. Pa ceļam man beidzās papīri un tpc nebija ko pīpot. Šembis atslēdzās, bet bija ļoti viegli pamodināms, jo kā tiko alus atradās ~­5cm no viņa sejas, tā iedarbojās dabīgie refleksi un viņa acis atvērās pašas. Pa ceļam vēl mēģināju uztīt cigareti ar salveti, bet paņēmu pārāk biezu salvetes kārtu, tpc negribēja normāli degt. Tad mazā veikaliņā jau pa nakti nopirku cigaretes un braucām tālāk. Kad tikām līdz Ugālei, jau bija ap 1iem naktī. Izrādījās ka teltij, ko iedeva Rokenrõõls, trūka mietiņi, nu tie vidējie. Atmetām ideju par gulēšanu uz rampas apsedzoties ar telti un piezvanījām Dainai, kas turpat netālu dzīvoja. Par laimi viņa bija mājās, spēja piedāvāt naktsmājas un pat atbrauca pretī ar riteni. ap 4iem paēdām vakariņas un atslēdzāmies.

Piecēlāmies agri, izdzērām pirmsstopēšanas alu un devāmies uz šoseju, pa ceļam izrijot no veikaliņa visus buljona pīrādziņus. Līdz Usmai tikām ātri. Bļ tā Usma ir tāda čuhņa! Tur neviens nestājas un wsp reti kas Rīgas virzienā brauc. Kad bijām tur nīkuši jau tuvu 4 stundām, nolēmām aiziet pakaļ alum uz benzīntanku. Kad alus jau tuvojās beigām, notika brīnums - apstājās mašīna. Tālāk jau pa mājām tikām bez problēmām. Vakarā ar Seksu paēdām picu un aiztinos gulēt, jo bija pilnīgs spēku izsīkums. Tāds nu ir stāsts par to kā mēs ar Šembi 2 dienu laikā nostopējām 3 mašīnas dzerot alu.

Priekā bērni un arlabunakti. Šeit bija jūsu Sarkasms.

Esmu visu nedēļu ballējusies un briesmīgi gribās gulēt, bet es tomēr saņemšos un uzrakstīšu, kā es ar Sarkasmu Jāņus svinēju. 

Astoņos no rīta satikāmies, ap vienpadsmitiem jau gājām pāri Juglas tiltam. Mūsu plāns bija svinēt Jāņus Piltiņkalnā, vadoties pēc tautiskajām tradīcijām. Ar pašu stopēšanu diezgan kavējāmies. Mēģināšu attainot, kāpēc tā.

Juglas tilta galā netālu no Brīvdabas muzeja pārdeva Brenguļu alu. Pretojoties kārdinošajai 5l muciņai, mēs paņēmām 1l un devāmies dzert pirmsstopēšanas Brenguli. Jāsaka, ja mēs būtu paņēmuši 5l mēs nekur nebūtu aizstopējuši. Lēnā garā izdzērām alu un devāmies uz priekšu, jo jau pirms mums stāvēja vairāki stopētāji. Nedaudz pastāvējām, sapratām, ka neiet un devāmies atpakaļ izdzert vēl vienu alu (šoreiz trīsiesalu). Sanāca padusmoties uz stopētājiem, kas lien citiem priekšā. Nu ir takš nerakstītie goda kodeksi!
Iedzērām alu un devāmies atkal uz priekšu. Paņēmām vēl vienu ilgāku pauzi saulainā meža ielokā. Pēc tam nogājām kādu krietnu gabaliņu ik pa brīdim apstājoties. Ap kādiem četriem vai pieciem par mums beidzot apžēlojās un aizveda līdz Bērzkrogam. Tad nonācām līdz ceļam, kas veda uz Drustiem. Zemes ceļš. Tiešām neizskatījās, ka kāds pie pilna prāta pa viņu brauktu. Bet brauca.
No šī mirkļa mēs abi varam lepni teikt, ka esam nostopējuši slavenību - Roberto. Un es arī varu teikt, ka nekad vairs nekāpšu mašīnā, kuru vada itālis, jo busiņš, kurā mēs braucām, gandrīz apgāzās. 
Drustos mūs izlaida (tur pat bija asfalts). Atzīmēšu, ka mēs bijām domājuši alu un paiku nopirkt tur. Veikalu atradām ātri - veikals strādā līdz sešiem un brīvdienās ir slēgts. Īpaši laimīgi mēs nebijām, bet ceļu turpinājām. Paprasījuši norādes mēs gājām uz to kalnu. Sekojām cepumu taciņām un beigtiem stārķiem, kas karājās no ligzdām. Mēs pat nestopējot neko nostopējām mašīnu, kas mūs paveda nedaudz uz priekšu. 
Nonākuši līdz kalnam mēs izlasījām lapiņu, kas bija piesprausta pie ziņojumu dēļa. Vēstījums bija pa to, ka Jāņi tiek svinēti tikai 21. datumā. Tātad situācija - mēs esam čuhņā apmēram deviņos vakrā, autobuss iet vienreiz dienā un 5:00 no rīta. Zvanam Briedim, lai pasmietos par mums, un šis atcerās, ka Jānim vecāki dzīvo Drustos. Nu ko - zvanam Jānim. Mums piedāvāja naktsmājas. Bet mēs protams neesam gudri. Sekss un Sarkasms izdomāja kājām aizčāpot līdz šosejai un mēģināt pašu spēkiem kaut kur tikt. Kad tikām līdz Drustiem nostopējām kādu pāri, kuru plāns arī bija izgāzies un kuriem arī bija dziļi vienalga, kur nokļūt svinēt. Pabraukājāmies apkārt un viņi mūs aizveda uz Raiskumu. 
Samaksājām ieejas biļeti, iedzērām pāris alus un beidzot paēdām. Dzīve uzreiz likās vēl gaišākās krāsās. Paklausījāmies arī Fredi, Putnu Balli, Apvadceļu un kko, kas bija galīgi dīvains. Bet vispār pasākums sasodīti labi organizēts. Viss kārtīgs, cilvēki mierīgi un tualetes pat puslīdz tīras, turklāt es tiku pie bezmaksas zupiņas. Ap trijiem vai četriem sākām iet uz Cēsīm pa vidu ielienot odos. 
Sākām runāt par vēsturi un izejot cauri citplanētiešiem nonācām pie apkalpošanas sfēras. Autobusā aizmigām momentā. 

Es teikšu, ka šitie bija episkākie Jāņi, kādi mums ir bijuši.

Nu jāa, bērni. Sekss jau te ir puslīdz visu izmuldējis, bet es pacentīšos sagādāt jums prieciņu ar aprakstu no sava peldošā skatpunkta.

5diena. / jeb kā mēs gandrīz nepaspējām uz festu

Kā jau parasti, pamodos par vēlu, puslīdz sakopos un skriešus skrēju pie Seksa. Pēc Seksa smadzeņu atslēgšanas un nervu nomierināšanas procesiem, kopīgi sameklējām AVĢ kur šamējā mazohistiski uzupurējās Latvijas nākotnes vārdā, liekot fizikas eksāmenu. Kamēr viņa tur mocījās, es devos uz centru iedzert vienu [tiešām tikai vienu!] Brengulīti ar sen nesatikto dzīvnieku [turpāk tekstā - Zane] iekš R'n'R. Tur pamazām tikai veidota terase, kuru kā vēlāk pamanīju, viņi ne tuvu nebija pabeiguši pat līdz 1dienai un man liekas ka nav vēl šobaltdien. Fail. Apmainījāmies ar ne visiem jaunumiem savās dzīvēs utt. Nu kā jau sen neredzējušies cilvēki. Zanes uzvedība gan mani bik pārsteidza un smīdināja vietām, bet nu tas tā. Nevermind. Un jā, puspornogrāfiskais paskats Zanei tiešām nepiestāv :D
Pēc tam braucu sagaidīt seksu no eksāmena, pa ceļam protams paņemot 1 alu, kurš kopā ar Seksa klases/skolas biedriem tikai likvidēts piemīlīgajā vietējā parciņā. Un vēl mazliet šampis arī. Sekoja bīdīšanās uz šoseju. Par stopēšanu nav ko Seksam piebilst, so es šo daļu izlaidīšu.
Kad pēc vilkšanās pa negaisu, mēs beidzot bijām aizstopējuši līdz festam, un es samierinājies ar pases nozaudēšanu, iegājām festā, satikām Pornorokenrolu un sākām KAPĀĀĀĀT!.
Kamēr Rokenrõõls lieliski saplūda ar apkārtējiem melnajiem brutaļņikiem, mēs ar seksu tikām aplūkoti kā zoodārza dzīvnieki, kas gan visai netraucēja. Tā kā bijām piemīlīgi mikli, dzērām un sildījāmies pie ugunskura. Sekoja piemīlīgas sarunas ar lietuviešiem, zviedriem un iespējams vēl kaut ko. Brīdī kad sāka likties ka k-kas nav kārtībā, jo leiši mani pirmo reizi mūžā nenodzirda, man rokās uzradās Jack Daniels, kuru es protams nesmādēju, kas lieliski uzlaboja manu pašsajūtu un aizmigloja skatu uz dzīvi. Tā kā visīts manās rokās nokļuva apbrīnojami bieži + es vēl pa virsu savilkos ūdenspīpi, veselais saprāts drīz sāka ziņot ka laiks atpūsties. Kā par brīnumu es tam pakļāvos un atstāju Seksu jaukās sarunās. Miegs.

6diena. / jeb diena kad viss bija lieliski

Pamodos, Sekss vēl gulēja. Izlīdu uzpīpot, paļerkstēju ar latviešiem un aizgāju pakaļ alu. Izgāzu teltī. FAIL. Ar visiem lielajiem burtiem. Ne malka vēl nebiju padzēries. Tpc aizgāju pakaļ vēl vienam, kuru neizgāzu. Pēc aktivitātēm teltī, pēc rokenrola [ne vairs porno] iniciatīvas aizgājām uz Varniai veikalu, iedzērām alu, pagrauzām un paļerkstējām seksīgas un ne tik seksīgas sarunas. Pēc atgriešanās nopirkām alu un vērmeļu alu [dīvains, rūgts un dabiski garšīgs brūvējums, kas diemžēl drīz vien vairs nebija nopērkams, jo laikam daudziem garšoja]. Sēdējām un chill'ojām pie skatuves, un Sekss tēloja beigtu. Bet tikai tēloja. Rokenrõõls un Patucītis ar laiku aiztinās nosnausties, bet mēs ar Seksu ēst. Ugunskurs bija diezgan pamiris tpc ar ūdens uzsildīšanu radās problēmas, līdz laipns lietuvietis piedāvāja mums izmantot savu prīmusu. Padzērām roltonus, jo ēst nebija ar ko un papīpējām tabaciņu [ne zaļu]. Laicīgi pamodinājām rokenrõõlu, jo viņš bija to lūdzis. Patu gan neizdevās pamodināt, bet vienīgā kas no tā ko zaudēja bija viņa pati. Brīnos ka vismaz un Primordial viņa pamodās. Pa to laiku mēs baudījām citas lieliskas grupas un pakratījām pačku starp ļoti neaktīviem leišu cilvēkiem. Žēl ka tik švaka šogad tā publika. Bet patika ka bija diezgan daudz bērnu, kas acīmredzami tiešām izbaudīja pasākumu. Varu teikt tāpat kā pēc Skyforger prezentācijas - jaunā paaudze aug :))
Vēlāk jau pēc jumtraušanas pie Primordial, savācāmies teltī ar lielu daļu pazīstamo latviešu, kad palikām maz tad ūdenspīpe, kuru man bija izdevies ienest iekšā neskatoties uz to ka tas ir stikla izstrādājums. Iekšas sāka uzvesties dīvaini un man vairs negribējās alu un arī Sekss izskatījās diezgan sprādzis, tpc aiztināmies gulēt ja nemaldos ap 4iem no rīta.

7diena. / jeb stopēšana bez laika limita

Pozitīva sajūta pēc ilga miega. Rīta alus un ideja ugunskurā sacept līdzpaņemtos kartupelīšus. Lietuvieši atrada k-kādu vecu gaļu un cepa bet neēda. Beigu beigās gaļa iemācījās lidot un ieguva vārdu Flying Chicken. Pa to laiku kartupelīši uzcepās un daļa tika izdalīti, par ko cilvēki bija ļoti priecīgi, jo tomēr silta pārtika festā. Atdevām Melnajam lielāko daļu mantu un kopā ar Seksu devāmies prom. Arī gandrīz visi lietuvieši jau bija prom. Pie mums cilvēki gan tik ļoti nesteidzas prom no festiem.
Ideja par palikšanu Lietuvā vēl vienu dienu tika pieņemta kā fakts. Aizstopējām neatrast manu pasi un devāmies uz Šauļiem. Paēdām fantastiski lētu un garšīgu picu Šauļos un pacietām to kā visi skatās uz mums kā uz brīnumu. Nav Lietuvā laikam īpaši daudz mataiņu. Nofeilojām ar alus izvēli, paņemot gaišā vietā stipro, ko es padzēru, bet Sekss nobijās. Ņemot vērā iespēju, ka varam laicīgi netikt līdz Jonišķiem, kas bija mūsu vakara galamērķis, nopirkām moku bez piena. Tikām arī līdz jonišķiem, kur paņēmām pienu lai ir komplekts. Meklējot vietu teltij, ko bija grūti atrast, izdzērām pa alum aizaugušā pļavā. Beigu beigās izlīdām cauri k-kādiem krūmiem un netipiski tuvu pļavai uzslējām telti. Kaimiņos dīkī dzīvoja vardes un nedaudz pīles bet zem mums skudras. Viņas izrādās izdod skaņas tomēr. Vismaz kad starp ausi un skudrām ir tikai telts grīda, to var lieliski dzirdēt. Neizdarījām lietas, kuras gribējās un vajadzēja izdarīt, sākām dzert moku un runāties. Te nu Sekss melo. Es ar runāju diezgan daudz un netipiski nopietni sev. Bet nu pajāt.

1diena. / jeb kā mēs kustējāmies mājup

Pēc pavēsas nakts, jo Sekss man ņēma nost to guļammaisu, kuru izmantojām kā segu, pamazām tināmies uz māju pusi. Pa ceļam Jonišķos, iztērējām pēdējo naudu un iekodām. Seksa stāstā pieminētā fūre ar Lāčplēsi, sasmīdināja, jo viņai gandrīz izkrita siena. Labi ka vismaz izskatījās ka alus nav cietis. Bet vērojot pilnu fūri ar alu, pašam ar sagribējās. Bet tā kā lietuviešu naudas vairs nebija, alus uz kādu laiku izpalika. Pēc ne visai ilgas un ne visai ātras stopēšanas, mūsu lūgšanas tikai uzklausītas un apstājās zils mikroautobuss. Lūgšanas bļ! Tas busiņš izrādījās pilns ar fanātiskiem moldāvu katoļiem. Sektanti bļ. Divpadsmit bērnu ģimenīte [par laimi ne visi bērni bija līdzi] visu ceļu betonēja man par dievu un kā parasti neko nespēja argumentēt. Toties šoferis žestikulējot un neturot stūri, kā arī regulāri skatoties nevis uz ceļu, bet uz aizmugurē sēdošo mani, izskatījās ka uzstājīgi mēģina nokļūt pie dieva, respektīvi tuvējos kapos. Brīdi pa brīdim uzausa vēlme palūgt lai mani izlaiž ārā.
Izkāpjot Jelgavā, pirmā vēlme bija atvieglot smadzenes un ķermeni ar aukstu alu. Pasēdējām zem k-kāda tilta un parunājām par cilvēku vārdiem. Tekla - Tikla - Mikla. Vai k-kā tā. Nu jau vairs neatceros. Pēcāk nostopējām runātīgāko šoferi ever un tikām līdz Rīgai, kur katrs tikām pievesti gandrīz pie mājiņām.
Pēcāk jau tik aktīvu stāstu nebija, bet man jau ir padomā cita diena par ko rakstīt [respektīvi vakardiena], tikai man diemžēl tgd nav laika.

Vēlot Seksam šodien veiksmīgi izlaisties, jūsu visumīlētais Sarkasms. Ānen.

Labs rīts. 

Sen nekas nav rakstīts, bet savukārt šis tiks rakstīts gari, kā nekā jāapraksta veselas četras notikumiem bagātas dienas. Tāpēc labāk beigšu muldēt un sākšu stāstīt.

Piektdiena
No rīta modos agri, lai ielaistu iekšā Sarkasmu, kura uzdevums bija mani pamodināt un nomierināt pirms fizikas eksāmena. Pēc tam mēģinājām atrast AVĢ, kas arī diezgan veiksmīgi izdevās. Fizikas eksāmenā īpaši neiedziļināšos, varu tikai pateikt, ka bija baigā mērce. Satiku atkal Sarkasmu, iedzērām alu/šampi ar maniem skolasbiedriem, svinot mācīšanās beigas. Aizgājām pie manis savākt mantas un sākām bīdīties uz šosejas pusi. Mums abiem šī viennozīmīgi sanāca tālākā stopēšana. Par to gan īpaši neuztraucāmies, jo mūsu stopēšnas spējas ir diezgan fantastiskas. 
Pirmā nostopētā mašīna saplīsa nedaudz pirms Olaines. Prieks gan bija redzēt šoferi, kurš visu uztvēra apbrīnojami mierīgi. Pasēdējām kādas piecas minūtes, skatoties, kā viņš ar koku biksta motoru, un tad pagājām gabaliņu uz priekšu, lai stopētu tālāk. 
Otro mašīnu vadīja ļoti jauka sieviete, kas stāstīja par mūziku, jauniešu centru, izprašņāja mūs par stopēšanu un tamlīdzīgi. Aizveda mūs līdz ceļam, kas veda uz Eleju un līdz ar to arī uz Lietuvu. 
Arī tur mēs ilgi neuzkavējāmies, jo pavisam ātri nostopējām busiņu, kas mūs aizveda līdz Šauļiem. Karstums gan visu brauciena laiku bija neizturams un mēs lēnām sautējāmies. Tāpēc izkāpjot no mašīnas pirmais ceļš bija uz tuvāko bendzīntanku, kur tika nopirkts šķidrums. Pasēdējām zem kāda koka ēnā. Paspēju vēl sazvanīt savus radus un uzaicināt viņus uz izlaidumu. 
Pēc tam dabūjām iet diezgan ilgi. Principā izvilkāmies cauri visiem Šauļiem, kur cilvēki uz mums skatījās kā uz zoodārza dzīvniekiem. Lēnām sāka zust cerības, ka mēs nonāksim galā līdz 8:00, kā sākumā bija plānots. 
Lietuvā stopēšanas kultūra nepavisam nav izkopta. Ļoti daudzi ir tādi, kas braucot garām bļaustās vai rāda žestus. Vietējie pāķi visnotaļ. Bet nostopēt mums izdevās. Tas bija kāds jauks lietuvietis, kurš pat zināja, kā latviešu valodā varēja pateikt "lūdzu". Viņš mūs aizveda līdz Kuršenai. Tur mēs jau sākām stopēt pilsētā, kamēr uz mums skatījās zirgs. Mūs savāca kāda mašīna, kurā meitenei uz priekšējā kapota stāvēja angļu valodas mācību grāmata. Viņi mūs aizveda līdz pagriezienam uz Varniai. Pa to laiku bija sākusies īsta lietusgāze. 
Lietū vilkāmies pa ceļu un viss jau bija diezgan pie kājas. Varniai bija 31km attālumā un nebija nekādas cerības līdz viņai tikt. Bet tad, negaisa laikā, mūs savāca kāds vecis, kurš saprata krievu valodu. Viņš mums pateica, ka mums vajadzēs pārsēsties pie viņa dēla un tas mūs aizvedīs tālāk. Pārsēšanās ideja nepatika, bet citas iespējas nebija. Bet viņa dēls mūs aizveda līdz pašai pašai festa vietai. Pa to laiks jau arī bija noskaidrojies, tikai jau pa ceļam atklājām, ka Sarkasms pasi bija padirsis. 
Pie ieejas satikām pornstar Rokenrollu. Satikām latviešus un iekārtojām savu telti zem Latvijas karoga. Nākošā lieta, ko mēs darījām, bija diezgan dabīga - gājām pēc alus. Jāsaka, ka lietuviešu alus ir ļoti, ļoti garšīgs un pat man viņš tecēja iekšā kā ūdens. Un maksāja tikai 3litus ~60sant. Pie alus teltīm mani ieraudzīja skolasbiedrs, izrādījās, ka ar savu klātbūtni esmu viņu nošokējusi, jo neliekoties, ka es klausos ko tādu. [to es no Edītes uzzināju] Primajā naktī nevienu grupu īsti nedzirdēju. Pavazājos apkārt ar Sarkasmu, un beigu beigās mēs aizklīdām līdz ugunskuram. Tur aktīvi runājos ar kādu Zviedru par mūziku. Tad ar kādu lietuvuieti tikai tik cik iedevu viņam savu e-pastu (tagad ar viņu sarakstos). Pēc tam iegrimu diezgan dziļā sarunā ar vēl kādu lietuvieti, kurš izrādījās strādā praksē kriminālpolicijā. Vispār lietuviešu vārdi man galvā nestāv, bet šitam eksemplāram vismaz Sarkasms vārdu atcerās. Protams, visu to laiku dzēru alu. Apkārt ap ugunskuru gan klejoja viskijs, bet to gan es neuzdrošinājos nogaršot, bet šampi gan. 
Pēc tam Sarkasms izdomāja aiziet gulēt, bet es vēl pavazājos apkārt. Mani savāca pāris latvieši un mēs aizkūlāmies līdz galdiņam, uz kura bija latviešu karogs. Tur es atklāju, ka gandrīz vienīgā meitene pa festu, kura izskatījās cērtami ir latviete. Tovakar es mācījos atcerēties to Latviešu vārdus, kas tur bija. Kaut kur ap četriem mans pālis man teica, ka man labāk iet gulēt, un es viņam paklausīju.

Sestdiena
No rīta pamodos bez pohām. Tad es dabūju pohas uz pusstundu un tad man viņas atkal pazuda. Rīta pusē bija galīgs slinkums kaut kur staigāties, tāpēc mazie dzīves prieciņi. Vēl no paša rīta teltī tika izgāzta vesela alus glāze [man liekas, ka tas bija pieminēšanas vērts]. Tālāko notikumu secību es tik precīzi vairs neatceros. Vēl no rīta atnāca Rokenrolls un piedāvāja iet uz veikalu, ko mēs arī darījām. Tā pilsētiņa ir ļoti maza un piemīlīga. Turklāt izskatījās, ka viņi tur sacenšas par smukāko mauriņu. Protams, kamēr mēs tā spriedām Rokenrolls netīšām pademolēja ietvi. Tika paņemts alus un čipši un tad mēs gājām sēdēt uz koka veidojuma. Tur tika vestas diezgan fetišīgas sarunas, kurās tika mēģināts saprasts Rokenrolls. Bet es atradu ļoti piemīlīgu un pūkainu kāpuru.
Atpakaļ festā mēs paņēmām vērmeļu alu. To gan es nevarēju īpaši daudz iedzert, lai gan jāatzīst viņš garšo fenomenāli labi. Tā kā nāca tuvāk vakars vajadzēja sagatavoties kapāšanai. Tika uzvārīti roltoni. Man ļoti trūka prasmju viņu iedabūšanai sevī. Paēdām un alus, alus, alus. Protams, grupas arī. Atklājām vienu vienkārši fantastisku poļu grupu "Percival Schuttenbach". Viņiem ir čells. Starp grupām dzērām alu un mēģinājām pamodināt Rokenrollu, kas izdevās, un Patu, kas neizdevās. Protams pie skatuves arī patrakojām. Atklājām gan to, ka Lietuvieši ir galīgi neaktīvi šajā ziņā. Kur kāds mošoja tur noteikti bija latvieši. Laikam pēdējo grupu gaidot mēs piesēdām turpat zālītē. Tur Edīte tika pie trīs bezmaksas aliem no kāda lietuvieša. Diezgan pozitīva parādība. Tikai bija grūti beigt alu, lai ietu pie skatuves, jo viņš visu laiku bija. Tad savācāmies latvieši teltī, dzērām alu un gvelzām visādas muļķības. Tad daļa kaut kur izklīda un mēs ar Sarkasmu un Patu sabīdījām ūdenspīpi. Tās laikā gan es galīgi samiegojos un mēs ar Sarkasmu devāmies gulēt.

Svētdiena
Nepierasti festam mēs nogulējām līdz divpadsmitiem dienā. No rīta nekur nesteidzoties pacepām kartupelīšus un parēcām ar lietuviešiem. Šie bija tikuši pie vecas vistas gaļas, kuru turpat ugunī cepināja. "Flying chicken" un tamlīdzīgi teksti. Bet tā gaļa izskatījās un smirdēja tā, it kā būtu nomirusi jau vismaz divas reizes. Paēdām un atdevām lielāko daļu no mantām vešanai uz Rīgu ar mašīnu. Palikuši tikai ar vienu somu, diviem guļammaisiem un telti plecos devāmies stopēt. Plānojām atgriezties Rīgā tikai pirmdien tāpēc mums bija viena pilnīgi brīva diena. Izgājuši cauri Varniai mēs nostopējām mašīnu kas mūs aizveda līdz pagriezienam, kurā Sarkasms iespējams pazaudēja pasi. Tur mēs to neatradām, tāpēc gājām tālāk. Drīz vien nostopējām čali pavisam jaunā mašīnā, kas mūs aizveda līdz Šauļiem. Šauļos mēs ēdām picu. Jāsaka, ka mēs izskatījāmies galīgi necivilizēti. Tad paņēmām alu [kas izrādījās stiprs] un atradām vietiņu, kur viņu izdzert. Pēc tam nesteidzoties devāmies uz šosejas pusi. Mūsu plāns bija tikt līdz Jonišķiem, iekārtoties kādā ceļmalā un dzert moku ar pienu. Ejot cauri Šauļiem mēs gandrīz apmaldījāmies un redzējām māju ar milzīgu krucifiksu dārzā. Tas, manuprāt, vairs nav īsti normāli.Moku nopirkām bendzīntankā, jo likās, ka līdz desmitiem līdz Jonišķiem īsti nepaspēsim. Bet paspējām. Mūs izlaida pie veikala un mēs nopirkām garšīgu alu. Tad iekārtojāmies atkal zem kāda koka un izdzērām viņu. Sākotnējā ideja iet uz iepriekšējo festivāla vietu atkrita, jo mums vairāk nebija līdzekļu un bija jau vēls,tāpēc mēs sākām meklēt kādu vietu, kur palikt pa nakti. Iekārtojāmies kādus 15m no šosejas blakus kaut kādai ūdens plančkai, kurā bija pīles un vardes. Tas iespējams bija vienīgais neiekoptais zemes gabals visā Lietuvā. Sākumā uzcēlām telti uz skudru pūžņa un brīnījāmies, kas dūc zem galvas. Beigās telts atradās starp četriem skudrupūžņiem un vispār neērtā vietā, bet tas īpaši arī netraucēja. Dzērām moku, runājāmies [es runājos] un tad arī aizgājām gulēt.

Pirmdiena
Pamodos un uzzināju, ka visu nakti ņēmu nost segu un iedzinu Sarksasmu stūrī. Savākušies beidzot sākām kustēties uz māju pusi. Izgājām cauri Jonišķiem, kuri neizskatījās tik ļoti sakopti kā Šauļi vai Varniai, bet tomēr tīri. Pilsētas noalē bija sasodīti daudz pagriezienu un visas mašīnas visu laiku griezās. Pie pēdējā pagrieziena atradās arī kravas mašīna, kura veda "Lāčplēša" alu, un acīmredzot, alus kastes bija sagāzušās. Sēdējām ceļa malā un skatījāmies uz mašīnām, kuras brauca lēnām. Sākām jau domāt, ka būs jāgaida, kamēr savāksies kravasmašīna, jo viņa izskatījās pēc tādas, kas varētu mūs paņemt, bet tad apstājās zils busiņš. 
Zils busiņš ar moldāviem, kuri bija fanātiski katoļi un visu ceļu runāja par dievu. Tur bija aŗi omītes paskata sieviete, kas acīmredzot gaidīja bērnu un viņai bija jau divpadsmit [par laimi ne visi vienā mašīnā] un arī viņa nonstopā runāja par dievu. Atvieglojums izkāpjot Jelgavā bija pamatīgs, jo šoferis visu laiku skatījās atpakaļ uz mums un ļoti aktīvi žestikulēja. Vienubrīd mēs vispār braucām pa pretējo joslu. 
Jelgavā paņēmām alu un kolu un aizgājām zem tilta padzert. Tur tika apspriesti bērnu vārdi. Cits par citu briesmīgāks. Tad aizgājām nopirkt cigaretes un gājām stopēt tālāk. Sākumā stāvējām nepareizā vietā - pirms apļa, jo nezinājām, ka tāds aplis tur ir. Tomēr urlīga paskata piedzēries latvietis mums pateica, kas par lietu. Aizgājām līdz ceļam un nostopējām foršu čali, kurš kā izrādās pazīst manu klasesbiedreni, un ir stopējies pa puspasauli gandrīz. Viņš mums forši pastāstīja par Poliju un vispār stopēšanu pa ārzemēm un tagad drošāka sajūta par Čehijas braucienu ir. Vēl viņš pamanījās gan mani, gan Sarkasmu gandrīz pie mājām izmest. 
Mājās pirmā doma bija viena - duša. 

Vairāk gan es nerakstīšu, bet tagad paliek galīgi baisi par to, cik garš būs ieraksts pēc brauciena uz Brutal Assault. 
Lab, veiksmītes jums.

Sveiki draugi, jeb Sarkasms nāk ar jumtrāvienu!

PIRMĀ DAĻA
Kā jau mēs zinām 5dienas ir tādas svētku dienas gan veciem, gan jauniem, gan Trīsvienībai.
So, Seksam beidzās konsultācija un ap pusdienlaiku braucām uz centru. Pie GC mūs sabļāva Runcis un Ko, kuri gāja urbt durvis [pusnelegāli], un iet dzert alu par brīvu iekš labi zināmā iestādījuma, kura nosaukumu atļaušos neminēt, vēlāko notikumu dēļ.
Izurba, iegājām... un domājat ka mierīgi mums kāds ļāva pamieloties ar Brengulīti? A ne smakas. Lieli, hipopotama svara apsargi [vismaz viens no viņiem], ne visai laipni centās mums šo prieku liegt. Protams viņi tika atsēdināti, jo mūs bija daudz daudz vairāk un daudz daudz izglītotāki cilvēki mūsu vidū arī bija.
Tātad, pie haļavna-dienišķā alus tikuši, pamazām pildījāmies ar sev raksturīgajiem prieciņiem, ļerkstējām, klausījāmies utt. Vienīgā šaize ka daži labi sūdcaurumi [nekautrēsimies no skarbiem vārdiem], bija aizbarikādējuši tualetes. Kad mans pūslis jau draudēja izplesties tā ka netiktu pa durvīm ārā, mūs tieši palūdza aiziet arī tie kas bija aicinājuši. Sekoja GC tualetes pieliešana un...
OTRĀ DAĻA
...pa ceļam uz GC sapazināmies ar iereibušiem jauniešiem, bet nu tādiem pozitīviem un visnotaļ foršiem. Vismaz pēc pirmā iespaida... Sametām galvas kopā un nolēmām iet uz Roks Cepurē+ [vēljoprojām nezinu kpc nosaukumam tas ''+'' klāt :D]. Iestādījums bija ciet. Fail. Pajāt. Gribējam kustināt kājeles uz labi zināmās vietiņas pusi, bet atklājās ka vienai no jaunietēm kājas Brenguļa iespaidā vairs īsti negrib kustināties... Ar vienu no jauniešiem, kurš par laimi bija puslīdz skaidrs un ļoti prātīgs, piecēlām šo būtni, jo kā jau labam cilvēkam, man negribējās atstāt [kā vēlāk atklājās] mazgadīgu sievišķi guļam vecrīgā. Stiepām tātad uz foršo, mierīgo vietu. Pa ceļam tā nolāpītā feilere sāka rīstīties un iedomāties ka šai ir astma + mēreni bļaut pa pus ielu. Aizstiepām. Tomēr. Nu bet protams ka jautrība ar to nebeidzās. Feilere nokrita uz zemes pagalmiņā un vārtījās [uzskatu ka tēlojot] ka mirst. Mani vēl viena būtne paspēja nolamāt par bezjūtīgu, jo es ļāvu feilerei gulēt uz zemes un lamāju viņu par to. Nākošreiz laikam tiešām būšu bezjūtīgs un nevienu nemaz nafig nekur nestiepšu.
Apriebās. Ar Seksu aiztināmies uz iekštelpām, kur pēc brīža uzzinajām ka feilere ir aizvesta ar ātrajiem tomēr. Tā viņai arī vajag ja jau tik stulba ka nespēj valdīties.
Pēc tam dzēru alu atkal foršajā pagalmiņā. Nu bija pēc dienas pirmās puses vajadzīgs pilnīgs chill. Neskatoties uz to ka tomēr Vecrīga, nepievērsu nekam uzmanīgu... līdz sēžot uz apmales ieraudzīju formastērpā tērptas kājas blakus savam alum. Tagad varat Sarkasmiņu apsveikt ar otro alusdzeršanas protokolu mūžā. Protams lieki neprotestējot, atzinu savu vainu, un netipiski sev pat nemēģināju izrunāties no šīs ķibeles, jo salīdzinot ar iepriekšējo marazmu, personas datu diktēšana likusargiem bija tīrā izklaide :D Protams arī pārlaboju viņus jo šie taisījās protokolā man nepareizu alus nosaukumu uzrakstīt. Nu jāa.
TREŠĀ DAĻA
Pēc iestiprināšanās iekštelpās sekoja dienas nākošais plāns - Depo [uz vasaru] aizvēršanās pasākumiņš. Domāts - darīts. Pēc brīža jau bijām iekšā. Neskatoties uz to ka atkal bija tas kretīniskais mani mīlosais apsargs, tomēr tiku iekšā. Ir pamatotas aizdomas ka manā tagadējā paskatā šamējs mani wnk neatpazina. Bet man jo labāk.
Kamēr Sekss lēkāja pie trompetistiem, es iesptiprinajos ar alu un brīnumainā kārtā iekš Depo uzradās arī mūsu Rokenrõõls! Priekā! Protams uz V.I.P.P. Basbočka's uzstāšanos tika piemirsts pat mēreni negaršīgais Depo alus un pamatīgī rauts jumts. Mirkli vēlāk arī pie Toria bija lieliski [atvainojos ja jaucu secību]. Noslēgumā pie skatuves Rokenrõõls man ar plecu iebrauca pīrsingā, kurš mēreni iztecēja. Tas mazliet pasteidzināja došanos mājās. Paņēmām taksi un aidāāāaa!

P.S. man nākošajā dienā darbā bija sutka. Tā rezultātā un šodienas aktivitāšu rezultātā apraksts mazliet aizkavējās un darbā es jutos pamatīgi miris vismaz 3,67 reizes.
Par šodienu [7dienu] uzrakstīšu drīz drīz. Bet ne šodien, jo jūtos noguris, un vienā dienā jūs priecēt ar diviem ierakstiem jau nozīmētu jūs pakļaut sirds problēmu riskam laimes rezultātā.

Bučas jums no Sarkasma, un ieķerties [dibenā] ir noderīgi ;)