Sex, sarcasm 'n' rock'n'roll: decembris 2010

Jeb LU fizmatu x-mas balle.
Labrīt no Sarkasma.
Tas bija pagājušajā 5dienā. Ņemot vērā, ka tā bija masku balle (ar pasaku tēliem), tika gatavoti tērpi. Rezultātā es kļuvu par Trolli (to no Skandināvu mitoloģijas), bet Sekss par princesi savā vecajā izlaiduma kleitā. Bija jau pavēls, kad ieradāmies FAKultātē ar anormāli mazu alus daudzumu (taupības režīms). No mūsu galdiņa bijām paši pirmie. Gaidot pārējos iekodām, iedzērām alu un paspēlējām spēles, starp kurām bija arī viena tāda kur bija jābāž galva meitenēm starp kājām. Ne jau dziļi goddamn! :D No maskās tērptajiem indivīdiem manu uzmanību piesaistīja tiesnesis (nu tāds kā viduslaikos - nejēdzu kur sakars ar pasakām). Labi daudz dejošanas arīdzan bija - netipiski man, bet tīri labi patika. Nu jā. Sarunas, smiekli un alus noveda līdz domai ka vajag uzpildīties vēl. Šeiten nu pazuda arī taupība. Aiztenterējām līdz Degvielai, gribot sapirkties alu. Bet tā kā bija nakts, pārdeva tikai atvērtus iepakojumus. Fail. Nācās ņemt šnabsi & pārliet plastmasas traukā lai wsp telpās tiekam atpakaļ :D STIKLA TARAI NĒ! :D
Domāts - darīts. Pēc tam jau vairāk bija sēdēšana, runāšanās un uzpildīšanās, kā arī (no manas puses) ierastā šausmināšanās par to, ka cilvēki nelietderīgi izlieto šausmīgi daudz uzdzeramā. Kā ap 3iem naktī Sekss mani aizstiepa gulēt atceros tikai fragmentāli.
Lieki piebilst, ka nākošajā dienā bija diennakti jāstrādā. Bija šaušalīgi sūdīgi utt, blablabla. Nekas jauns.

Ar [paš]cieņu, Jūsu Sarkasms.

...un arī Huskvarn bija. Un es, Sarkasms ar biju. Un tas viss bija iekš Route66.
Tā kā nekad nebiju apmeklējis šo burvīgo iestādi, kas atrodas 2min gājienā no manām jaunajām mājām, tad ar googlestantes palīdzību noskaidroju atrašanās vietu.
Pēc darba pa taisno devos uz centru kur pie GC bija jāsatiek Sekss. Kad atnācu secinaju ka arī Aliņu Artis tur ir... bet brauc mājās. Netipiski un žēl.
Aizsalām līdz Route66 un ieņēmām sēdvietas. Tur ir auksti, jo neviens neprot aiztaisīt durvis, un pašas viņas ar nav iemācītas tā darīt. Brr.
Sagaidījām Mārtiņu, Daci, Emīlu, Mārtu. Tā kā šajā iestādē Brengul's diemžēl nav pieejams, pildījāmies ar nefiltrēto Brāli (pa 1Ls! tikai žēl ka plastmasas glāzē). Paredzams, ka šāds kvalitātes/cenas salikums tik tuvu mājām brutāli iespaidos manas finanses ilgtermiņā.
Klausoties Huskvarn uzradās Madara un Rūtiņa, kuru neielaida iekšā dokumentu trūkuma dēļ. Šoreiz pat manas fenomenālās runāšanas spējas + paziņa bāra štatos nepalīdzēja iedabūt viņu iekšā pasākumā. Dienas škrobe bļ.
Oh well. Huskvarn kā vienmēr dzīvajā ir forši, bet es jau nācu tikai un vienīgi Rūsas dēļ.
Pirms Rūsas Mārtiņš mistisku iemeslu dēļ nolēma iet mājās. Fail. MegaFail.
Pie tualetēm k-kāds īsmatains, būdīgs deģenerāts aktīvi ar mani kašķējās un acīmredzami gribēja izvilloties. Mums neļāva. Gribējās. Bet laikam tomēr labi ka neļāva. Vispār pēdējā laikā šitādi gadījumi ir bieži. Cilvēkiem es sāku atkal nepatikt :D
Pie Rūsas norāvu jumtu ka pieklājas, un Peksis mani sasmīdināja izaicinot uz dejas dueli :D
Protams atteicos, jo nācis biju atpūsties, nevis sacensties. Seksam Rūsas laikā kāds netīšām iekrāmēja pa ''saulīti'', tpc viņa ātri nozuda pie galdiņa dzert alu. Toties Mārta pamanījās slaucīt k-kādam briļļainam muļķim asaras :D Bet es... ko gan es? :D turpinu sarunāt interesantas lietas, kas drīzumā tiks realizētas. Tas gan te netiks detalizēti apspriests, k-gan jūs jau nu to gribētu :D
Pēc Rūsas izdzērām vēl pa Brālim, pavadījām Mārtu uz taxi un devāmies mājās. 4h miegs pēc kura Sekss gandrīz nokavēja lekcijas, bet es paliku gulēt tālāk. Neskaitāmas reizes atliku modinātāju un piecēlos tikai ap 1iem dienā.

Bet tgd gan atā. Jāiet uz masku balli.
Veiksmes bērni ;)

Sekss mokās ar bezmiegu un sabeigtu dienas ritmu tuvojošās sesijas un balīšu dēļ, tāpēc tagad jūs informēs par to, kā īsti gāja ceļojumā uz Smilteni.

No rīta nedaudz ar Sarkasmu pagulējām un tad devāmies stopēt. Pa ceļam jau gadījās pirmās aizķeršanās - jaukā kontrole mūsu bezmaksas transportos. Par laimi izdevās ieskaidrot, ka mums nav naudas, bet tiltam akmens tāpat gājām pāri ar pašu kājām. Veiksmīgi aizbraucām līdz Julgai un izdzērām pirmsstopēšanas alu. Stāvot sniegā. Salstot. Bišķi. 

Uz priekšu tikām ļoti ātri. Bet Šembis mums mina uz pēdām. Kad tikko sākām nopietni stopēt no Brīvdabas muzeja - viņš jau bija redzams tālumā. Kad Siguldā sākām stopēt, viņš paziņoja, ka arī ir Siguldā. Pat galā mēs diezgan vienādā laikā nonācām. 

1. Mašīna Brīvdabas muzejs -Sēnīte.
2. Mašīna Sēnīte - Sigultas otrs gals.
3. Mašīna Siguldas otrs gals - Bērzukrogs (Mūs līdz tam aizveda vīrietis, kuram vajadzēja uz Cēsīm braukt. Man patīk, ka cilvēki ir tik jauki. It īpaši ziemā.)
4. Mašīna Bērzkrogs - Smiltene. Mēs jau bijām zaudējuši cerību patiesībā nostopēt, jo bija jau tumšs diezgan un auksts, un autobusam bija jābūt pēc kādām 20 minūtēm. Tomēr, kaut kāda iekšējā balss mani dzina izstiept roku un mūs aizveda līdz pašai Smiltenei. 

Smlitenē satiku Vilku, kuru nebiju redzējusi kādu gadsimtu. Savācām arī Šembi un Baložmāri un devāmies siltas vietas meklējumos. Par siltu vietu izvērtās kafejnīca ar bauskas alu, garšīgiem kartupelīšiem un ziemassvētku dziesmām. Ā, un tantiņām, kas pārvēršās par suņiem pēc ieiešanas tualetē. 

Pēc tam gājām iepirkt alkohola krājumus. Garajiem 0.5 bija atlaides un jūs jau varat nojaust, ko tas nozīmēja. Pēdējo labo alu tajā vakarā izdzērām stāvot pie kaut kādām garāžām. Pēc tam jau devāmies uz Kultūras namu.

Daudz mazu bērnu. Nu nopietni. Un viņi izskatās pēc emobērniem. Sarkasms nokonstatēja arī to, ka mūsdienās pēc krūšu izmēriem meiteņu vecumu vairs nav iespējams noteikt. 

Man šodien patīk uzskaitīt tāpēc, lietas, kas par koncertu ir atzīmēšanas vērtas:

*Skaņošana bija vienkārši šausmīga. (Pirmā lieta, ko es sapratu, kad kāds sāka spēlēt)
*Pušu tualetes regulārie apmeklējumi. Tajos gan pārsavarā piedalījās vīriešu kārtas pārstāvji. Šembis atklāja jaunu sportaveidu - līšana pāri un iekšā tualetes kabīnēs. 
*Sarkasms uzturēja tradīciju un neatļauti ienesa alkoholu. Diemžēl tas nebija īpaši dižs sasniegums, jo nedaudz pacenšoties tur pat mucu varētu ieripināt iekšā.
*Viena laba grupa - Faithful In Misfortune. Sarkasmam no viņiem spranda sāpēja un manējā arī tagad tāda stīva jūtas. 
*Cilvēki tur taisīja HC mošu pie jebkā. Cmon.
*Transporta gaidīšana un tikšana līdz āfterpārtijam.

Ierodoties āfterpārtijā Sarkasms paspēja salekties (vismaz tā mums 5 no rīta teica) ar kkādu bezmatainu čali. Tas čalis kaut ko par matiem komentēja un Sarkasms tikai piebilda, ka tam čalim uz kapuces ir vairāk matu nekā uz galvas, turklāt viņš piekodināja neapvainoties. Tā bija pirmā pafeilīgā lieta āfterā. 
Tur vispār bija pilns ar mazgadīgajiem, kas brutāli kapāja un puslīdz ciešamu mūziku. Pa visu to pasākumu bija tikai kādas divas, manuprāt, atzīmējamas lietas.
1. Ja divi cilvēki izdomā ieiet tualetē un izdzert alu viņi to nevar mierīgi izdarīt, it īpaši, ja pasākumā ir tikai viena tualete.
2. Ja man blakus pie galda tiek apguldīta mazgadīga meitene un viņa sāk raustīties, tas nozīmē, ka viņa vemj un pēc tam ļoti vēlas uzskatīt mani par mīkstu krēslu. 

Ap pieciem, kad viss jau bija totāli noriebies mēs atklājām, ka iet vietējais transports uz Smiltenes centru. Pasalām, sagaidījām autobusu un braucām mājās. Vispār, ir ļoti dīvaina sajūta, ja pēc stundas brauciena pamosties un saproti, ka esi TIKAI Cēsīs. Kā viens autobuss, var no Smiltenes līdz Cēsīm braukt stundu? 

Pēc trīs stundu brauciena beidzot bijām pie Sarkasma, izgulējāmies un izēdām māju. 

Labnakt mīlīši. 
Sekss tagad ies gulēt.

Beidzot saņēmos izdarīt to, ko vajadzēja izdarīt jau sen. Pastāstīt jums to, kā mums gāja 18. novembrī. 

Datums jau pats par sevi ir īpašs, bet vēl īpašāku to padarīja fantastiskais pasākums, kur jūsu Sekss un Sarkasms piedalījās. Bet sāksim visu no paša sākuma. 

Vakarā tikāmies centrā ar mērķi paspēt aiziet līdz dzīvoklim un aiztaisīt logu, kurš iepriekšējā dienā bija atstāts vaļā. Vismaz tajā dzīvoklī tāpat nebūtu ko zagt, kā vien pāris sapuvušas lietas padomju laika ledusskapī. 
Pa ceļam satikām Šembi un tā nu viņa kompānijā atradām ceļu līdz dzīvoklim un tad līdz Ulmaņa piemineklim.
Parakstījāmies par to, lai bezmaksas izglītība būtu tikai valsts valodā, saņēmām lāpas un sākām gaidīt gājiena sākumu. 
Tās emocijas, kas iestājās redzot simtiem lāpu degam apkārt, simtiem cilvēku dziedam dziesmas un simtiem cilvēku ar saucieniem apstiprinot to, ka viņi ir latvieši. Gājiens bija no Ulmaņa statujas līdz Brīvības piemineklim, metot līkumus pa Vecrīgu. Gāja gan pavisam veci cilvēki, gan jaunieši, gan mazi bērni. Viens otam blakus un vienoti.

 
Pēc gājiena satikām čupu ar savējim cilvēkiem un sākām doties uz Ļeņingradu (kur tad vēl). Tā palēnam brengulis pēc brenguļas, un doma par iešanu uz salūtu lēnām izplēnēja. Bet par to sabīdījām kopā galdu un Sarksms paspēja viņu iekarot! Bet tas galds kopumā piedzīvoja daudz. Hmm, laikam turpmāk jāmēģina notikumi pierakstīt ātrāk, jo īsti precīzi vairs neatceros, kā pienāca dienas beigas. Es tikai pamanījos kļūdīties izsaucot taksometru un mājās (ne savās) ļoti saldi aizmigu.