Brenguļbrenguļi.
Čaū, te Sekss.
Jums manis pietrūka, vai ne?
Tātad man ir dots tas gods aprakstīt Sarkasma dzimšanas dienas svinības Brenguļos. Jūs neticēsiet, bet mēs izlēmām doties turp ar a u t o b u s u, jo Sarkasms negribēja nokavēt pats savu dzimšanas dienu. Pa ceļam gan iekāpām Ļeņingradā un savācām līdzi Svilpi. Burtiski savācām, jo viņš bija bišķīt vācams.
Valmierā iepirkām vajadzīgo un devāmies uz Brenguļiem, kad mani sasniedza telefona zvans no Valtera, kuru mēs tad sagaidījām. Brenguļos mēs jau pašā sākumā bijām pieci, jo Mārcis mūs panāca ceļā (stopēšanas veiksme). Sākām jau iesildīties ar alu un necik ilgi nebija jāgaida, līdz parādījās vēl dažas jaukas personas. Iepirkām naktij dziru un sākām ballīti. (Nakts melnumā mēģināju izskaidrot diviem eksemplāriem ceļu uz Brenguļiem, ceļu viņi beigās atrada un pat ieradās vēl pirms viss alus bija beidzies). Gājām naktī peldēties un šūpoties. Visu nakti aizmigt nevarēju, bet īsti visu notikušo atcerēties arī nevaru.
Nākošajā rītā visi lēnām pieceļamies un sākam mēģināt izskatīties pēc cilvēkiem. Vislabākais modināšanas veids laikam ir tad, kad tev zvana, lai izsauktu uz darbu, bet tu guli uz soliņa un sāc pa telefonu lamāt priekšniecību. Smieklīgi vienkārši. Protams, visi rītu atkal sāk ar brenguli + ejam uz kioskiņu meklēt pārtiku. Visas picas izpirkām jau iepriekšējā vakarā, bet vēl palikuši bija kāpostu salāti ar desu. Sēžam un baudam dzīvi līdz sākas lietus. Tad gan pamūkam zem jumtiņa. Pēc dažu kaitinošu vietējo apmeklējuma un pārējo meiteņu aizklīšanas tālēs zilajās, mēs nododamies klusajai stundai. Kad lietus jau vairāk kādu laiku nelija, atgriezāmies atpakaļ pie mūsu galdiņa. Es tiku aizsūtīta mēģināt savervēt vietējās brenguļu meitenes. Kas arī vēlāk atnāca, tikai Ū ar savām spējām viņas aizbiedēja tālu tālu projām. Šajā vakarā es neatceros gulētiešanas faktu, bet tāds noteikti bija, ņemot vērā to, ka no rīta es pamodos.
Rīta pusē atlikušie cilvēki lēnām sāka bīdīties prom. Daži uz vilcienu, bet daži ar plakātu "Kailas sievietes". Pēcpusdienā, kad Sarkasms mēģināja pierunāt mani uz vēl vienu alus kausu, bet gandrīz aizmiga, to darot, mēs beidzot kustējāmies mājās - atkal ar autobusu.
Labi nosvinēts. Un Brenuļu pārdevēja mūs atcerēsies vēl vismaz trīs mēnešus. Nav jau daudz tādu idiotu, kas divas dienas nodzīvo parkā pārtiekot no alus.
Apdegušie pleci un estiņu rums
Gaidījāt Sarkasmu? Nu tad sagaidījāt!
Notika tā, ka pirms pusotras nedēļas (zinu jau zinu ka atkal aizkavēts apraksts), mēs ar Seksu devāmies igauņus lūkoties. Tur bija tāds festiņš, saukts ''Hard Rock Laager'', ar vienkārši fantastisku lineup, vismaz mūsu platuma grādiem. Protams pirms stopēšanas tika izdzerts alus. Viens. Tikai. Ātri vien tikām līdz Baltezeram (no iepriekšējiem stāstiem zināma vieta). Tur mūs izlaida pie stopēšanai ideālas pieturas. Nostājāmies, sākām stopēt... un pēc divām stundām, kuru laikā neviens nestājās, sāka pamazām pārņemt izmisums. Beigu beigās tomēr nolēmām paiet garām Ādažiem. Un te nu pierādījās tas, ka kartēs mēdz būt kļūdas un tas, ka pa ne visai apmeklētām šosejām stopēt nav viegli. Izrādījās, ka tieši pirms Ādažiem šoseja dalās - kāds gan brīnums, ka neviens nestājās! Panika auga - jau puspieci un vēl tik garš ceļā priekšā. A MNEMIC (mans galvenais mērķis pasākumā) bija paredzēts uzstāties jau desmitos vakarā! Ātri vien aizstopējām līdz Saulkrastiem, no kurienes mūs aizveda līdz pašai robežai laipns cilvēks, kuram nemaz tik tālu nevajadzēja braukt. Sweeeeeet! Pie robežas secinājām ka mašīnas nebrauc. Ieturējām pusdienas un apturējām vienu no retajām mašīnām kas brauca garām. Un te nu haļava! Aizcveda līdz pašam pagriezienam uz Vana-Vigala (reālajam galamērķim). Te nu mazie ceļi, pa kuriem reti kas brauc, bet āttālums līdz galamērķim 15km. Gājām ātrā tempā, kamēr mūs atkal nepiemeklēja haļava. Apstājās igauņu mataiņi. Mašīnā kondicionieris, vēsumiņš un mūs vēl ātri vien pacienāja ar aukstu alu. Kā arī aizveda līdz pašam festam.
Secinājām, ka nepareizas informācijas dēļ mums ar Seksu nepietiek naudas pat ieejai. Par laimi ieraudzījām latviešus un aizņēmāmies no Stalkera 15EUR. Laimīgi uzslējām telti un devāmies uz pilsētu meklēt alu, jo Moonsorrow jau bija nokavēti, bet līdz MNEMIC vēl bija laiks. Alu nedabūjām. Telšu pilsētiņā gan dabūjām. Pie MNEMIC protams izlēkājos pirmajā rindā un gandrīz zaudēju savu jau tā mazliet traumēto prātiņu-saprātiņu. Vēl pie šamējiem noķēru cepuri, ko kāds bija uzmetis uz skatuves un grupa meta atpakaļ nost :D Trofeja. Pēcāk ar Seksu, Irmu, Kalnieti un igauņu bariņu dzērām alu un rumu. Pēdējais ko atceros ir tas, ka Sekss aizgāja gulēt. Līdz cikiem dzēru, kā atradu telti - nezinu.
Pamodos. Neatceros gan cikos, bet alu dabūju momentā! Un neilgi pēc tam mani arī iedzina peldēties, diezgan bīstamā vietā, kur gandrīz dabūju sirdslēkmi, jo pēkšņi krast iegrima par vairāk kā metru! Šajā (vai arī iepriekšējā) dienā sapazinos ar Morbid'u un Ezi - 100% lielākais ieguvums no festa. Nu vienkārši zelta cilvēki! 10os izstāvējām veikalrindu, lai tiktu pie alus un cigaretēm. Pa dienu sapratām ka vīriešorgāns ir dvēsele, kā arī radās vēlviens leģendārs notikums - ''Crazy Family''. Bet par to labāk citreiz. Pirms grupām ar Bro palīdām zem koka nosnausties. Biju tādā lupatā, ka neatceros ka būtu gājis Sanctimony klausīties, un pie Rotting Christ ar Seksu wnk izrubījāmies netālu no skatuves. Par grupām īsumš - Metsatõll nospēlēja fantastiski, bet tas nebija nekas salīdzinājumā ar My Dying Bride un Forgotten sunrise (izbrīnīja ka man tik ļoti iepatikās). MDB pie viena nospēlēja laikam ka visas savas labākās dziesmas (šos jau ar mājas apstākļos mūžam neklausos). Pēc tam kapāju - protams atkal nezinu līdz cikiem. Sweet. No rīta pamodos un uzlāpījos, kā arī aizgāju ar Seksu un Bro uz veikalu nopirkt alu, un cigaretes sev un citiem. Lai jau bērni papriecājas. Uzpildoties radās ideja paprasīt latviešu šoferim lai mūs ar Seksu uz haļavu aizrauj vismaz līdz normālai šosejai. Kad es sadzēros alu + viens igaunis, kurš festa teritorijā dzīvoja jau 2 (!!!) nedēļas, sāka mani dzirdīt ar rumu, Sekss jau sāka nopietni uztraukties vai paspēsim savākt mantas laicīgi, lai vēl paspētu parunāt ar soferi. Bet protams, ka paspēju. Pēc Eža dedzīgas uzstājības (megaliels paldies), šoferis nolēma mūs aizraut līdz pat Rīgai. Vispār super, jo ar stopēšanu man diez vai būtu labi veicies. Pa ceļam pieturvieta Tūjā pie jūras, kur Morbids ar Ezi no mums laipni atvadījās (un mēs iemetām Seksu jūrā). Tālāk aluspilns ceļš līdz Rīgai un šoferim domātās pateicības negaidīta nozaudēšana. Žēl.
I guess that's it.
veiksmes jums ;)
p.s. iespējams rakstā būs korekcijas pēc rūpīgas konsultācijas ar Seksu.
Kilkim Žaibu
Mēs jums pietrūkstam, vai ne?
Tātad šis būs stāsts par Lietuvu, festivālu un Jāņiem, kas man nemaz Jāņus neatgādināja.
1. diena
Festā mēs protams atkal esam pilns ar latviešiem. Turklāt tā čupiņa, kas mēs tur bijām, vēl nebūt nebija visi. Pirmā diena tika veltīta nopirktā alko izdzeršanai un padzeršanai kopā ar lietuviešiem, kuri ir ļoti jauki un dāsni, ja mūsu alko beidzas. 1. nakts, kad Sarkasmu stiepu uz telti. Turklāt nedzeriet lietuviešu dvuļas, jo...
2.diena.
Es pamostos ar tādām pohām, ka pusi no dienas pavadu vienkārši gulšņājot teltī, kamēr Sarkasms blandās apkārt. Viņš, pretēji man, māk izmantoto alus dziedinošo spēku no rītiem. Kad esmu pietiekami savākusies un atdzīvojusies, konstatēju, ka latvieši mēs esam palikuši vairāk. Parādās tādas reti redzētas personas kā Briedis, Klinta un Ginta. Turklāt izdodas atpazīt arī dažus latviešus no pagājušā gada un iepazīt dažus jaunus ar kuriem var ilgi un gari runāt par stopēšanu.
Mani kopš Kilkja nomoka divi jautājumi. Kā var aizdomāties pārdot lapsas galvu un kā var aizdomāties vienu tādu nopirkt? Bet sarkasms tā izdarīja un man ir pārliecība, ka viņš ir diezgan apmierināts ar savu pirkumu. Lapsas galvu sauc par Žeņu, jo, ja Sarkasmam būs kaķis to sauks par Kaķi.
Lai cik tas dīvaini nebūtu, bet pat nedzerot man vakari nedaudz aizmūk. Vakarā nonākam pie lietuviešiem, kuri mūs dzirda ar alu.
2. nakts, kad stiepu Sarkasmu uz telti.
Iekārtojos teltī, lai gulētu, bet pie latviešu ugunskura skan tik smuki dziesmas, ka nevaru izturēt un lienu atpakaļ ārā no telts. Prieks klausīties. Kaut kur uz rīta pusi noskaidrojām, ka ir cilvēki, kas ir ar mieru iebarot Sarkasmam 8 litrus brenguļa, lai es viņu varētu aizvilkt uz dzimtsarakstiem. Pasaule ir dīvaina.
3. diena.
Pamostos diezgan žirgta, bet Sarkasms atkal dodas papriecāties par alu no rītiem. Šī rīta plāns ir atrast ugunskuru, lai varētu uzvārīt un apēst siltu roltonu. Ugunskuru atrodam vēl pirms cilvēks ar vienu sejas izteiksmi aka Toms ir paspējis latviešu ugunskuru atjaunot. Man pat izdodas no lietuviešu meitenes aizņemties dakšiņu tāpēc savu roltonu varu ēst ar ekstrām.
Pēc brokastīm ar Briedi, Sarkasmu un Guntu dodamies uz Vārnām un uz veikalu. Tur mēs atstājam savus pēdējos litus par cigaretēm un alu. Sēžam netālu no Vārnām zālītē un vecā trīsvienība atkal rada morālas traumas. Tam gabalam starp festu un Varniai piemīt spējas iznīcināt mūsu smadzeņu šūnas.
Festā atkal darbojamies un komunicējam ar tautu. Starp citu, ir ļoti biedējoši, ja tu esi teltī un dari diezgan 18+ lietas, bet pēc tam izlienot no telts, konstatē, ka pie tās visu laiku kāds ir sēdējis. Viens. Pie ugunskura, kurš nedeg īsti. Creepy.
Jautri tiešām bija vērot kā cilvēki taisa pārģērbšanos pēc pārģerbšanās, lai vinnētu saldējumu par brīvu loterijā, kurā visas lozes bija pilnas. Gaidam pēc tam Skyforger uzstāšanos. Pirmo reizi laikam visu koncertu nosēžu malā, lai varētu tā mierīgi izbaudīt. Forši klausīties, kā lietuvieši dzied līdzi dziesmas. Turklāt Skyforger repertuārs šoreiz bija tāds īpatnēji interesants. Tikai nosalu baigi klausoties. Pēc Skajiem gājām pasildīties pie lietuviešu ugunskura līdz nākošajai grupai.
Tā arī nākošo grupu īsti nepaliku klausīties. Apsēžos, ietinusies guļammaisā, un pēc pāris dziesmām saprotu, ka ir pārāk auksts. Atstāju savu guļammaisu Sarkasmam un dodos pie ugunskura uzvārīt roltonu un izžāvēt zeķes. Pēc kāda laika atgriežas Sarkasms. Sēžam, vāram un ēdam Brieža roltonus un sākam justies nedaudz siltāk. Izejam pēdējā apgaitā gar lietuviešu ugunskuru un dodamies gulēt.
4. diena
No rīta agri mostamies un dodamies stopēt. Prieciņš galīgs, kad no rīta izdevās izņemt 20 litus un nopirkt cigaretes un ēdmaņu. Nostopējam latvieti, kas brauc līdz Rīgai. Gandrīz visu ceļu nogulēju, bet jāsaka, ka braucām mēs sasodīti ilgi un man pēc tam sāpēja dibens. Rīgā apēdam picu un dodamies mājās. Eju gulēt.
Nedaudz juceklīgs apraksts no jūsu Seksa.