bēres.
Manam tualetes podam. (by Sarcasm)
No šembja uzzināju ka 4dienas (ja nekļūdos) vakarā iekš Ļeņingradas bija paredzēs I.M. koncis. Protams ka radās ideja iet. Saziņoju Arti, Seksu un citus. Jau pašā koncerta sākumā es nokritu uz grīdas un ļoti sāpīgi sasitu savu dibenkaulu - sāp vēl šobaltdien. Radās problēmas ar Šembja sazvanīšanu, jo šamējs saldis krāca , un tpc viņš piebiedrojās mums Ļeņingradā tikai kad cienījamais mākslinieks savu uzstāšanos jau bija beidzis. Vel mazliet pabrenguļojāmies un tad diezgan lielā kompānijā devāmies bamšļoties uz Elizabeti. Sapirkuši lētos dzērienus nočņikā sākām kapāāt. Viss bija labi un jautri (Mārcis gan atslēdzās pilnīgi skaidrā, ļoti agri un nezināmu iemeslu dēļ), līdz kamēr mēs ar seksu virtuvē ļerkstējām, no tualetes izskrēja Ance ar šausmu, šoka un baiļu izteiksmi sejā. Raustīdama valodu viņa kaut ko centās pateikt un rādīja uz tualeti. Protams ka aizgāju apskatīties, kas tad Anci tā satraucis... Un sāku histēriski smieties, jo izrādās, ka Ance ar vienu dibena kustību, bija sadalījusi manu tualetes podu 3 daļās! :D Kā to vispār var dabūt gatavu?! Kad Ance nomierinājās, visi draudzīgi pasmējāmies un turpinājām kapāt. Beigās katrs aizmiga kur nu kurais, un Mārcim traucēja dīvaini trokšņi, kuru izcelsmi es zinu un daļēji tajos arī esmu līdzvainīga.
No rīta atnāca Mārcis ar pelmeņiem (mmMmmm), vēlāk Artis ar bamsli, bet es, Sarkasms, nolēmu braukt mājiņās (pārdaugavas) un atpūsties no ballītēm.
p.s. tgd iespējams kādu laiku ballīšu būs mazāk, sakarā ar poda iztrūkumu ;)
laburīt-dien-nakt-velnsviņuzinko ;)
par Barikādēm.
...un to atceres pasākumu.
Bet viss sākās jau dienu iepriekš. Pamodos Elizabetē, kur Sekss diezgan nelāgā noskaņojumā mācījās. Sadzinu rokā Šembi un Bumbulīti, un gājām taisīt atslēgas (kā izrādījās neveiksmīgi), pēc tam gājām uz Ļeņiniem iebrenguļot. Tur mums piebiedrojās Sekss, jau krietni dzīvākā noskaņojumā. Pēc īsas brenguļošanas, sekoja zvans no Arta. Šis ar veselu kompāniju uzprasījās un paballēšanos Elizabetē. Nekāda vaina. Šembis ar Bumbulīti gan pazuda, bet tas netraucēja mums, pārējiem doties uz Rimčiku pakaļ šķidrajai maizei. Tikām līdz Elizabetei, dzērām, ļerkstējām, dzērām. Beigās arī mēs, trīs pēdējie ilgdzīvotāji, izslēdzāmies.
Rīts. Pienāca. Tiktiešām!
Un sākās ar alu :D Turpinājās arīdzan, līdz pat tādam līmenim, ka Artis atlūza uz mana paklāja, pie reizes to nosiekalojot. Kad pienāca laiks doties uz Barikāžu atceres pasākumu, radās šaubas vai šamējs būs līdz Ķīpsalai aizstūķējams. Bet bija, turklāt diezgan viegli. Pa ceļam spaidīju, formu mainošu balonu. Tas tā apjomam. :D
Ķīpenē sagaidījām māti, ieēdām bezmaksas zupu, putru un gurķīšus, iedzērām bezmaksas tēju un karstvīnu. Viss bumbās. Noklausījāmies daudzas runas, atmiņas utt, pie tam arī, pēc manām domām, visu laiku labāko runu, kuru gan atstāstīt nespēšu. No pārmērīgas ballēšanās man gan sākās iekšproblēmas, bet tas nebija īpaši traucējoši. Kad sāka spēlēt Pērkons, protams aizvirrzījāmies uz priekšu. Pēc neilga brīža man uz nerva uzkrita viens absolūts deģenerāts, kurš parodēja dziesmu, k-ko skaļi bļaujot par litriem. Lai nu ko, bet nacionalistiskajos un valsts svētkos es cieņu un pieklājību prasu. Sekoja saruna (atstāsts aptuvens) :
Es: Palūgšu izrādīt cieņu pret pasākumu un mūziķiem.
Deģenerāts: Tev ko, nepatīk litri???
Es: Patīk, bet noteiktās situācijās.
Deģenerāts: Kādās?
Es: Noteikti ne šajā.
*pagriežu muguru, par zīmi, ka saruna ir izbeigta. Jūtu roku uz pleca.
Deģenerāts: (agresīvi) A tu sāc cienīt valsti! Paskaties kāds tu izskaties! Frizūra āfrikāņu, pīrsings ar nav latvisks!
Es: (pagriežoties) Ne tu man k-ko par cieņu pārmetīsi!
Tālāk jau izskatījās ka sekos vardarbība (aiz cieņas pret pasākumu, gan biju pret vardarbību iekštelpās), bet mums laicīgi starpā iemetās Sekss, kas bija sākusi laikam gan saost ko nelabu. Atskanēja vēl dažs labs pārgudrs koments no Irmas spraudēja puses (viena kompānija ar augstākminēto Deģenerātu), kā rezultātā es nospļāvos (ne fiziski) un aiztinos baudīt mūziku no attāluma.
Vakara gaitā vēl dažs labs paspēja paīdēt man par savām mīlas likstām (cik pierasti), Skyforger nospēlēja fenomenālu akustisko, ignorējot klausītāju vēlmi pēc ''Migla Migla Rasa Rasa'', kas tā arī neatskanēja. Pēcāk aizgājām uz Ļeņiniem (padzirdot arī to ka mans jauniegūtais ''draugs'' - Deģenerāts - arī ies uz turieni. Ar Deģi gan nekādu problēmu nebija vairs. Paspēju mazliet palēkāt, iekapāt Brenguli, kas pie letes sākās juceklis. Kā izrādījās Irmas spraudējs, bija sadomājis iedauzīt kādu krievu, kurš mūsu valsts svētko bija atļāviem uzvilkt cepusi ar komunistu/okupantu simboliku. Ideja atbalstāma, sist vajadzēja... Bet dieva dēļ ne iekštelpās bļ! Varēja tak to padomju mūdzi izvilkt ārā un tur sabarot ar bruģi. Tā nu mīļā miera labad atturēju Irmas spraudēju, kā rezultātā viņš netīšām arī mani mazliet iedauzīja, aizķerot pīrsingu. Pierunājām viņu braukt mājās, un iestājās miers. Izdzēru vēl vienu braunguli, un tad ar Seksu gājām uz Elizabeti, taisīt ēst un darīt vēl šo to labu.
That's all, folks ;)
buenos nočēēēēēs :*
2011.
Brīt maziņie. Nedaudz atraujos no mācībām, lai pastāstītu jums par to, kā mums ar Sarkasmu gāja svinot jaunogadu.
Vieta, protams, bija Ļeņingrada. Kad tur ierados, tad Sarkasms jau bija nedaudz aizsvinējies un nedaudz iesnaudās, bet mēs ar Ilanu un Arti diezgan jauki runājām muļķības un, lai dzīvo melnais humors. Pēc kāda laika ieradās Šembis, kurš neatveda līdzi meitenes un arī viņš iesnaudās.
Laiku, kad guļošie radījumi sāka mosties es precīzi neatceros, bet kaut kad tad mēs aizgājām uz veikalu un savācām pa ceļam Roli. Kaut kad pazuda arī Ērnijs ar Šembi, tad zinot, kādā stāvoklī pēdējais bija, Sarkasms jau sāka uztraukties, kas ar viņiem ir noticis. Bet mūsu kompāniju papildināja mazā Ruta un Mārcis, un Bende. (Ilanai bija rokdarbu stunda - viņa piešuva šo to Arta jakai un pagatavoja šiltīti "Nikns saimnieks, kož trešo dienu".
Neiligi prims divpadsmitiem Sarkasms nokratīja negatīvo garstāvokli un atdzīvojās. Tad ballīte tā pa īstam sākās. Man patīk tas, ka policija piever acis uz šampanieša dzeršanu uz ielām divpadsmitos. Bija petardes, šampis un pats foršākais bija cilvēki. Vesela gūzma apskāvienu un buču. Un mistiskā kārtā pie Sarkasma nonāca cigarete, kurā bija zaļais.
Pēc tam mēs dejojām (arī uz krēsliem), un es pirmo reizi (laikam) iecirtu čalim pliķi, par to, ka gramstās. Es pat nevaru pateikt, ko mēs īsti darījām līdz tiem sešiem rītā, kad gājām mājās, bet laiku mēs pavadījām labi - runājoties, dejojot un Sarkasms ar Arti arī mēģinot nomierināt cilvēkus, kuri nebija pozitīvi.
Gribu vēl vienu jaunogadu,
jūsu Sekss.