Piektdiena.
Savā ziņā, es vienmēr esmu ienīdis (un ienīdīšu) piektdienas - tas ir sākums nekustīgam, statiskam periodam, kura laikā es simbiotiski sēžu, un daru apaļu neko. Nez, tukšums mani biedē. Lai ir labi, lai, pie velna, iet slikti, bet nekādā gadījumā ,lai nav tā, ka neiet vispār.
liekvārdība. Ienīstu.
Vispār, es ļoti augsti vērtēju cilvēkus, kuri savu domu var man iebarot iekšā koncentrētā veidā, nevis remdenā putrā ar viņu pašu nejedzīgajām domām un sapņiem. Tas mani vienmēr ir piesaistījis dzejā - īsi, kodolīgi. Laime/Naids 4/8/12/16 rindiņās, un čau.
Man laikam jāstāsta par savu dzīvi, vai ne?
Nu, šis ir publisks blogs, un atklāties līdz galam es nevēlos, tādēļ neieslīgšu pārlieku smalkās detaļās, bet.. nu, vispār ši diena bija jauka. Patīkams sākums, ar datortehniku, kura nenotiek, un beidzot ar zvanu no New York, kas mani vienlaikus pacēla 7 debesīs un atmeta atpakaļ ar trīskāršu spēku pret zemi. Ko es tagad darīšu. Kas tagad būs?
Vai mazā J. sapņi piepildīsies? Vai viņš atradīs ceļu uz mājām? :D
Es nezinu.
Es nezinu, ko es gaidu [melimelimeli].. Es nezinu no kā es gaidu, precīzāk. Ne no sevis, viennozīmīgi. sevi esmu izsmēlis, resursu nav.

runājot par manu mazo, portatīvo sms sauli [kas decembrī būs rīgā, un tas ir TIK labi], man ienāca prātā Zemfira.


Может быть, на том конце
Встретит в чьем-нибудь, чужом лице
Перед тем, что-нибудь отдашь в сердце
Кто-нибудь отдаст сердце и
Знаешь ли, бывает же чудо
Знаешь ли, встречают же люди
Может быть и ты тоже
Может быть...

varbūt. varbūt ir visas pasaules sākums, beigas un piepildījums,
varbūt ir mana dzimšana un nāve,
varbūt ir manas dziļākās bailes.


Un man ir žēl. redzēt mokas sev visapkārt, un saprast, ka nē, nenāks neviens, kas palīdzēs. tāda ir pasaule. tas ir veids, kā tu kādreiz izvēlējies dzīvot.
nu nav, nav tā dzīve tik dramatiska. That was a play I made up, to make life look more plastic. Now i know the truth, it's leather bondage and you can't run out. never trust.

everybody lies.

Lust und Spiel-
Kampf und Wehr.
Glück ist viel,
Arbeit ist mehr






un ļoti atvainojos, ka vienmēr esmu emo-dark-psy čalis. Vēl jo vairāk atvainojos, ka saku patiesību tur, kur to nevēlas dzirdēt.
bet tā jau ir katra paša izvēle - lasīt, vai tomēr nē.


J.