11.08.2010.
No rīta pamodāmies telšu pilsētiņas pļavā vēl bez teltīm. Dienas plāns bija sagaidīt latviešu atbraukšanu. Tikmēr varējām vērot, kā cilvēki pakāpeniski ierodas, mazgāt drēbes un sauļoties.
Iepriekšējā dienā mēs pie dušas netikām, bet tā vietā izmantojām upi.  Pie neveiksmēm var pieskaitīt arī to, ka Sarkasms iepriekšējā dienā pazaudēja savu flaneli.
Ap kādiem sešiem viņi beidzot ieradās. Tad sākās marazms ar galveno jautājumu - kur celt teltis? [Mūsu telts un manas kerzas arī bija atbraukušas]. Kad tas beidzot bija izdarīts pastāvējām rindā pēc aprocēm un gājām reidā pa picēriju/bāru. Bēt, picērija bija piebāzta un rezutlātā mēs gājām tikai uz bāru. Mmm, čehu alus, gudras sarunas un es pat iedzērusi spēju uzvarēt Sarkasmu biljardā.
Kaut kad pa nakti gājām gulēt. Pirmā nakts teltī, kas jau likās kā lielumliela ekstra.

12.08.2010.
Kopā ar aprocēm tika piešķirtas arī programmiņas un oficiālie miskastes maisi. Pēc programmiņas izpētes mēs sapratām, ka tas bija vienīgais tiešām vēlais rīts, kas mums ir pieejams, tāpēc vajadzēja paspēt izdarīt daudz. Vispirms aizgājām uz pilsētu iedzert kādu alu, aiziet paēst un iepirkties. Paēšana izvērtās diezgan interesanta. Picērija bija vienīgā normālā ēstuve visā pilsētā, bet Sarkasmam viņa krekla trūkuma dēļ lika aizvākties. Diezgan īpatnēji, ņemot vērā to, ka iepriekšējā dienā dabūjām vērot oficianti, kas bija ģērbusies ļoti, ļoti atklāti, un es šeit nerunāju par krūtīm.
Kamēr Sarkasms ārā pīpēja, es pasūtīju picu līdzņemšanai, jo ēst tomēr gribējās. Paēdām tuvējā parkā un tad aizgājām nopirkt ūdeni, kas bija deficīts tur, un alu, kas noteikti nebija deficīts. 
Ar kasti alus bija viena noteikta problēma - es viņu nevarēju pastiept. Arī Sarkasms viņu īpaši tālu panest nevarēja, tāpēc ceļu līdz festa teritorijai mēs veicām ļoti ilgi. Beigu beigās viņš sapazinās ar meksikāņiem, kas viņam izpalīdzēja ar ratiņiem. 
Nākošā lieta bija merča izpēte, kurā galvenais mērķis bija oficālais krekls un pīrsings. Pie oficiālā merča bija nenormālākā rinda, tāpēc izlēmām, ka tajā stāvēs tikai Sarkasms. Kamēr viņu gaidīju tiku safotografēta (1. reizi) un sapratu, ka viņiem tur smukas meitenes tiešām ir deficīts. Tikām pie XL izmēra oficiālajiem krekliem un bīdījāmies tālāk. 
Pie Obituary sākām bīdīties pie skatuves, lai būtu pirmajā rindā uz Fear Factory. Pēc Obituary nokļuvām otrajā rindā. Nākošā grupa bija Gojira, par kuru mēs nezinājām, kāda tipa mūziku viņi spēlē. Nu tagad es zinu, ka tā ir mērena gaļa. Manas iekšas tika ļoti traumētas un tad, kad vokāls iekliedzās "wall of death" man palika ļoti ļoti bail. Par laimi pirmās vietas saglabāja sevi, kā pirmās vietas. Tad noklausījāmies Sepultura, kas skanēja uz otras skatuves un tad sākās Fear Factory. Jūsu Sekss mira no laimes, par spīti tam, ka viņi nespēlēja to, ko es gribēju dzirdēt.  Kvalitāte viņiem bija lieliska.

13.08.2010.
Otrajā dienā bijai baigās čakarēšanās ar grupām. Sarkasms ar Patu aizgāja uz skatuvēm, lai paspētu uz Alkonost, kuri nespēlēja. Tad dzērām alu Callisto laikā un pēctam pie Catamenia Sarkasms gāja pie skatuves, bet Pata gāja uz teltīm un viņa vēlāk stāstīja, ka viņu savāca ātrie un laida iekšā šķidrumu. Ja atmiņa mani neviļ tad pēc Catamenias mēs aizgājām uz teltīm iedzert pa alum, ieēst, lai pietiktu spēka pirms Mnemic tikt pie skatuves. 
Bijām atpakaļ uz Monstrosity un pie Kalmah gājām pie skatuves. Crushing Caspars laikā bijām pirmajā rindā. Jāsaka, es pirmo reizi mūžā dzirdēju kaut ko, kas izklausījās pēc kvaltitatīva pankroka. Pēc tiem vajadzēja skanēt Mnemic, bet uz otras skatuves gaidot bija jābūt Bal-Sagoth. Par laimi sākumā jau Sarkasms sadzirdēja, ka tur spēlē Sybreed un gāja klausīties tos, kamēr es sargāju vietu. Liels WTF manā sejā parādījās tad, kad uz skatuves izkāra Necrophagist plakātu. Turklāt neviens nevarēja paskaidrot, kas īsti notiek. Aizvilkos arī uz Sybreed. Tur Sarkasms noķēra viņu basģitārista aproci un izskatījās diezgan priecīgāks. Pēc tam ļoti uzmanīgi vērojām tablo, lai redzētu, kad īsti Mnemic spēlēs. Brīnumi notiek, jo pat to saprotot gandrīz pēdējā mirklī mēs tikām pirmajā rindā. Sarkasms acīm redzami juka prātā un apsargi uz viņu ļoti aizdomīgi skatījās, bet viss beidzās labi. 
Vēl pavazājāmies, padzērām alu un Devin Townsend laikā sākās negaiss. Ļoti ātri aizkūlāmies līdz teltij. Veicām pāris drošības pasākumus pret samirkšanu (vienā galā bija peļķe) un gājām gulēt. Sarkasmu nakts vidū pamodināja tas, ka viņam uz sejas pil (teltī bija izsists caurums), bet es pamodos no skaļākā pērkona, ko biju dzirdējusi pa savu mūžu. 
Par laimi negaiss bija īss, tāpēc no rīta viss nebija pilnīgās peļķēs. 

14.08.2010.
Pēdējā koncerta diena. No rīta aizgājām uz veikalu nodot kasti un pudeles, nopirkt vēl alu un paēst. Tur redzējām vēl latviešus, kas nebija no mūsu kompānijas. Dīvaini, ka tā sadalījušies bijām. 
Pēc tam veikalā satikām savējos latviešus, kuri staigā pa veikalu ilgāk nekā vidusmēra caca. Lielāko daļu no viņiem nesagaidot gājām uz teltīm, lai paspētu uz Graveworm. Uz kuru es nepaspēju, jo ilgi sēju zābakus. 
Pēc Madder Mortem devāmies atpakaļ uz teltīm, kur tika izmēģinātas Čehu lietas. Džīziņ. Pēc tam jutos ļoti izsmērēta un tādā stāvoklī jūsu Sekss tiešām ir Sekss. Kaut kā izdevās sapurināt sevi un Sarkasmu, lai paspētu uz Diablo Swing Orchestra. Pie Tankard bijām pie skatuves un man visu laiku vajadzēja modināt Sarkasmu, kurš lūza nost. Gaidot Mesugga, mēs tomēr atstājām otro rindu, jo abi bijām pusaizmiguši. Kamēr Sarkasms gāja pēc alus mēs vēl viens otru pamanījāmies pazaudēt. Par laimi atradāmies. 
My Dying Bride es nesagaidīju, jo nereāli nāca miegs, bet pēc Sarkasma vārdiem viņiem bija labākā uzstāšanās pasākumā muzikālā ziņā. Vismaz man bija ļoti ļoti salds miegs.