Sex, sarcasm 'n' rock'n'roll: augusts 2010

11.08.2010.
No rīta pamodāmies telšu pilsētiņas pļavā vēl bez teltīm. Dienas plāns bija sagaidīt latviešu atbraukšanu. Tikmēr varējām vērot, kā cilvēki pakāpeniski ierodas, mazgāt drēbes un sauļoties.
Iepriekšējā dienā mēs pie dušas netikām, bet tā vietā izmantojām upi.  Pie neveiksmēm var pieskaitīt arī to, ka Sarkasms iepriekšējā dienā pazaudēja savu flaneli.
Ap kādiem sešiem viņi beidzot ieradās. Tad sākās marazms ar galveno jautājumu - kur celt teltis? [Mūsu telts un manas kerzas arī bija atbraukušas]. Kad tas beidzot bija izdarīts pastāvējām rindā pēc aprocēm un gājām reidā pa picēriju/bāru. Bēt, picērija bija piebāzta un rezutlātā mēs gājām tikai uz bāru. Mmm, čehu alus, gudras sarunas un es pat iedzērusi spēju uzvarēt Sarkasmu biljardā.
Kaut kad pa nakti gājām gulēt. Pirmā nakts teltī, kas jau likās kā lielumliela ekstra.

12.08.2010.
Kopā ar aprocēm tika piešķirtas arī programmiņas un oficiālie miskastes maisi. Pēc programmiņas izpētes mēs sapratām, ka tas bija vienīgais tiešām vēlais rīts, kas mums ir pieejams, tāpēc vajadzēja paspēt izdarīt daudz. Vispirms aizgājām uz pilsētu iedzert kādu alu, aiziet paēst un iepirkties. Paēšana izvērtās diezgan interesanta. Picērija bija vienīgā normālā ēstuve visā pilsētā, bet Sarkasmam viņa krekla trūkuma dēļ lika aizvākties. Diezgan īpatnēji, ņemot vērā to, ka iepriekšējā dienā dabūjām vērot oficianti, kas bija ģērbusies ļoti, ļoti atklāti, un es šeit nerunāju par krūtīm.
Kamēr Sarkasms ārā pīpēja, es pasūtīju picu līdzņemšanai, jo ēst tomēr gribējās. Paēdām tuvējā parkā un tad aizgājām nopirkt ūdeni, kas bija deficīts tur, un alu, kas noteikti nebija deficīts. 
Ar kasti alus bija viena noteikta problēma - es viņu nevarēju pastiept. Arī Sarkasms viņu īpaši tālu panest nevarēja, tāpēc ceļu līdz festa teritorijai mēs veicām ļoti ilgi. Beigu beigās viņš sapazinās ar meksikāņiem, kas viņam izpalīdzēja ar ratiņiem. 
Nākošā lieta bija merča izpēte, kurā galvenais mērķis bija oficālais krekls un pīrsings. Pie oficiālā merča bija nenormālākā rinda, tāpēc izlēmām, ka tajā stāvēs tikai Sarkasms. Kamēr viņu gaidīju tiku safotografēta (1. reizi) un sapratu, ka viņiem tur smukas meitenes tiešām ir deficīts. Tikām pie XL izmēra oficiālajiem krekliem un bīdījāmies tālāk. 
Pie Obituary sākām bīdīties pie skatuves, lai būtu pirmajā rindā uz Fear Factory. Pēc Obituary nokļuvām otrajā rindā. Nākošā grupa bija Gojira, par kuru mēs nezinājām, kāda tipa mūziku viņi spēlē. Nu tagad es zinu, ka tā ir mērena gaļa. Manas iekšas tika ļoti traumētas un tad, kad vokāls iekliedzās "wall of death" man palika ļoti ļoti bail. Par laimi pirmās vietas saglabāja sevi, kā pirmās vietas. Tad noklausījāmies Sepultura, kas skanēja uz otras skatuves un tad sākās Fear Factory. Jūsu Sekss mira no laimes, par spīti tam, ka viņi nespēlēja to, ko es gribēju dzirdēt.  Kvalitāte viņiem bija lieliska.

13.08.2010.
Otrajā dienā bijai baigās čakarēšanās ar grupām. Sarkasms ar Patu aizgāja uz skatuvēm, lai paspētu uz Alkonost, kuri nespēlēja. Tad dzērām alu Callisto laikā un pēctam pie Catamenia Sarkasms gāja pie skatuves, bet Pata gāja uz teltīm un viņa vēlāk stāstīja, ka viņu savāca ātrie un laida iekšā šķidrumu. Ja atmiņa mani neviļ tad pēc Catamenias mēs aizgājām uz teltīm iedzert pa alum, ieēst, lai pietiktu spēka pirms Mnemic tikt pie skatuves. 
Bijām atpakaļ uz Monstrosity un pie Kalmah gājām pie skatuves. Crushing Caspars laikā bijām pirmajā rindā. Jāsaka, es pirmo reizi mūžā dzirdēju kaut ko, kas izklausījās pēc kvaltitatīva pankroka. Pēc tiem vajadzēja skanēt Mnemic, bet uz otras skatuves gaidot bija jābūt Bal-Sagoth. Par laimi sākumā jau Sarkasms sadzirdēja, ka tur spēlē Sybreed un gāja klausīties tos, kamēr es sargāju vietu. Liels WTF manā sejā parādījās tad, kad uz skatuves izkāra Necrophagist plakātu. Turklāt neviens nevarēja paskaidrot, kas īsti notiek. Aizvilkos arī uz Sybreed. Tur Sarkasms noķēra viņu basģitārista aproci un izskatījās diezgan priecīgāks. Pēc tam ļoti uzmanīgi vērojām tablo, lai redzētu, kad īsti Mnemic spēlēs. Brīnumi notiek, jo pat to saprotot gandrīz pēdējā mirklī mēs tikām pirmajā rindā. Sarkasms acīm redzami juka prātā un apsargi uz viņu ļoti aizdomīgi skatījās, bet viss beidzās labi. 
Vēl pavazājāmies, padzērām alu un Devin Townsend laikā sākās negaiss. Ļoti ātri aizkūlāmies līdz teltij. Veicām pāris drošības pasākumus pret samirkšanu (vienā galā bija peļķe) un gājām gulēt. Sarkasmu nakts vidū pamodināja tas, ka viņam uz sejas pil (teltī bija izsists caurums), bet es pamodos no skaļākā pērkona, ko biju dzirdējusi pa savu mūžu. 
Par laimi negaiss bija īss, tāpēc no rīta viss nebija pilnīgās peļķēs. 

14.08.2010.
Pēdējā koncerta diena. No rīta aizgājām uz veikalu nodot kasti un pudeles, nopirkt vēl alu un paēst. Tur redzējām vēl latviešus, kas nebija no mūsu kompānijas. Dīvaini, ka tā sadalījušies bijām. 
Pēc tam veikalā satikām savējos latviešus, kuri staigā pa veikalu ilgāk nekā vidusmēra caca. Lielāko daļu no viņiem nesagaidot gājām uz teltīm, lai paspētu uz Graveworm. Uz kuru es nepaspēju, jo ilgi sēju zābakus. 
Pēc Madder Mortem devāmies atpakaļ uz teltīm, kur tika izmēģinātas Čehu lietas. Džīziņ. Pēc tam jutos ļoti izsmērēta un tādā stāvoklī jūsu Sekss tiešām ir Sekss. Kaut kā izdevās sapurināt sevi un Sarkasmu, lai paspētu uz Diablo Swing Orchestra. Pie Tankard bijām pie skatuves un man visu laiku vajadzēja modināt Sarkasmu, kurš lūza nost. Gaidot Mesugga, mēs tomēr atstājām otro rindu, jo abi bijām pusaizmiguši. Kamēr Sarkasms gāja pēc alus mēs vēl viens otru pamanījāmies pazaudēt. Par laimi atradāmies. 
My Dying Bride es nesagaidīju, jo nereāli nāca miegs, bet pēc Sarkasma vārdiem viņiem bija labākā uzstāšanās pasākumā muzikālā ziņā. Vismaz man bija ļoti ļoti salds miegs. 

Ierakstam būs vismaz divas daļas. Sākšu tagad ar to, ko pierakstīju kladē turpceļā.

07.08.2010.
09:41
Sēžu parkā un gaidu, kad atskanēs zvans no Sarkasma par to, ka viņš dodas mājup no ārsta. Soma ir sakārtota un viss ir līdzi. Protams, izejot no mājas, es atcerējos, ko esmu aizmirsusi - pasi! Labi, ka nebiju tālu aizgājusi. Vispār ir jāsaka paldies pirmsstopēšanas alum, jo tieši tā dēļ es atcerējos par dokumentiem, jo jutu, ka, pērkot alu, man viņus prasīs. 

Neliels uztraukums + mums nav Polijas kartes.

15:02
Braucam jau otrajā mašīnā.
1. Baloži -> Baldones pagrieziens
2. Baldones pagrieziens -> Iecava
Laikam tiešām stopējošie cil'vkei ņem stopētājus. Tagad mūs ved cilvēks, kurš ir stopējis līdz Taškentai. 

16:21
Veiksmīgi tikām cauri Iecavai. Tagad ar pavecāku pāri braucam līdz Bauskai. Nopirkām lukturīti, LT karti un bendzīntankā tikām pie kartona kastes. 

07.08.2010
~04:30
Esmu atmetusi cerības iemigt, tāpēc pastāstīšu par to, kā mēs tikām līdz vvz kurienei Polijā.
Vecais pāris mūs izsēdināja buskā, un mēs devāmies meklēt stopēšanas vietu. Aizgājām līdz vienai pieturai un sapratām, ka tālāk iet nav īsti jēgas. Pēc ne pārāk ilgas stopēšanas (mums vēl nebija pilnīgi zb) apstājās PL pusfūre.
Iekšā sēdēja pasaulē foršākais šoferis. Viņš mūs aizveda apmēram 420km. Līdz PL respektīvi. Pa ceļam forši runājāmies. Precīzāk -  runāja Sarkasms un šoferis. Es atklāju, ka māku runāt nedaudz krieviski un lauzītu krievu val. arī saprotu.
Pa ceļam viņš mūs ieveda pat veikalā izstapīt kājas un nopirkt kko ēdamu, lai gan tas viņam nebija pa ceļam un atpakaļceļā apmaldījāmies.
Iebraucot PL varēja redzēt zibeņojam debesis un viņš pavisam uztraucās par to, kur mēs paliksim pa nakti. Pat piedāvāja aizvest līdz studentu viesnīcai. Nomierinājās tikai tad, kad Sarkasms pateica, ka tā braukā apkārt jau gadus 4. 
Nedaudz aiz robežas ielējām viņam benzīnu, jo līdz galam nepietika, bet savu priekšnieku, lai dabūtu kartes PIN, nevarēja sazvanīt. Pats izskatījās pavisam sašūmējies jo nebija domājis mūs vest par naudu. 
Braucām, braucām pa PL, Apkārt redz gaismas uzplaiksnījumus. Skats fantastisks! Bet nu bailes par to, kur paliksim. Vadītājs pat uztraucās vairāk nekā mēs. Palūdzām, lai izmet mūs kādā autobusu pieturā ar jumtu, bet neviena ceļā netrāpījās. VIņš mūs cauri visai pilsētai izveda un izlaida beigās kādā krūmainākā vietā. Skatījos viņa GPS un redzēju, ka viņš galīgi, galīgi garām savam galamērķim pabrauca. Čalis arī galā īsti prom negribēja braukt. Iedeva savu nr un e- pastu, rādīja vēl no braucieniem fotogrāfētās bildes un uztraucās vēl mazliet. Tur pat krūmos (kas laikam ir dārzs) atradām jauku pleķīti un likāmies uz auss. Tikai odu dēļ nevarēju aizmigt. 

~14:30
Braucam ar Poli, kurš zin tikai poliski. Aizvedīs mūs kādus 100km. Kkā saprotamies. No paša rīta ap 8:00 pamodāmies, sataisījāmies un gājām meklēt, ko darīt tālāk. Bendzīntankā mēs nopirkām PL karti, alu un negaršīgu kolu. Devāmies McDonalds virzienā pēc brokastīm, pa ceļam izdzerot alu. 
McDonalds uzzinam, ka čīzburgerus utt var dabūt tikai 11:00. Sadrūvējamies un ejam uz tālāk redzamo supermarket. Tur kafejnīcā izdodas dabūt paštaisītus burgerus, kuri par spīti veciem kapostiem garšoja ļoti labi. Pēc nevieksmīgiem  marķiera meklējumiem ejam uz maķīti, jo man vajag sakopties.
Vēl divi ali, šis tas un ejam atkal uz ceļa un nostopējam šo jauko poli. Riktīgi smuks mersedess. 

17:55
Sēžam krutā picērijā un gaidam 30min līdz varēsim pasūtīt picu. Līdz šejienei mūs aizveda divi poļu čaļi, pēc izskata brāļi, no kuriem viens prata poliski, mazmazlietiņ angliski un mazmazlietiņ krieviski un vēl pavidam viņš iejauca vācu valodu.
Mēsa reāli nezinam, kā tiksim prom no Varšavas, jo vuz ceļa, uz ura mums vajadzēs stopēt ir ceļu remonts 7km. Oh yay. Nekas paēdīsim būs labāk. 
P.S. ~24h laikā mēs esam veikuši apmēram pusi no ceļa. t.i. 500 km. Šodienas plāns ir tikt uz priekšu vēl kādus 100km, vai arī plāns B - tikt ārā no Varšavas.

08.08.2010.
17:30
Vakardien mēs konstatējām, ka precīzāk ir teikt Varšava bļe.
Paēduši sākām mēģināt apiet pilsētu pa ceļu, kuru mums rādīja. Slikta ideja. Aizgājām apm 3km un sapratām, ka priekšā redzam vienīgi mājas + sāka krēslot. Īsti negribējās vilkties cauri iespējamam urālu midzenim sestdienas naktī. Kad devesis mums parādīja vēl milzīgu daiktu, griezāmies atpakaļ. (Tad tur parādījās mākonis ar zelta maliņu).
Mēs bijām ievesti ~7km iekšā Varšavā. Bija jau tumšs arī. Ieskrējām veikalā un uz tualeti un sākām iet. Gājām un gājām īdz bija jau zb iet. Turklāt pa ceļam bija visādi diennakts bāri, pie kuriem urāli tusējās. Kaitinoši bija tas, ka ik pa laikam mājas itkā beidzās, bet atkal parādās. Stilīgi bija iet pa rajonu, kur visiem logiem bija priekšā restes. Vismaz viens prieciņš - Sarkasms atrada cigaretes un 10 zlotus. Beidzot izvilkāmies no pilsētas un apmetāmies priežu mežā. 

Episks rīts
6:00 zvana modinātājas. Pamodinu Sarkasmu un pati mēģinu piecelties. Pavisam mani pamodina jautājums - tā ir ērce? Un ērce tā bija. Mēģināju izvilkt, bet nevieksmīgi + atklājām, ka guļam uz skudrupūžņa. Savācām mantas un gājām uz bendzīntanku. Tur mums piekasījās kaut kādi poļu jaunieši. Ne velna nesaprata nevienu citu valodu īsti. No vņiem apjēdzām tikai to, ja jāpiš ātri projām, jo var sanākt problēmas Sarkasma dredu dēļ. Precīzāk, mums no skaidroja viens no čaļiem un ir aizdomas, ka viņš mūs izpestīja no briesmām.
Smieklīti - prasīju vai viņš saprot krieviski. Šim uzreiz sašķiebās seja (krievi šiem nepatīk), bet kad Sarkasms paskaidroja, ka esam no Latvijas, seja uzreiz noskaidrojās. 
Aiztināmies prom un apsēdušies aiz kādas sētas zālītē izvilkām Sarkasmam no rokas ērci. Izrādījās, ka es to māku. 
Noderīgi: ja iekož ērce ir jāņem ļoti plāns diegs vai arī mats (tas ir vislabākais), jāuzsien mezgls, bet viņu nevajag savilkt, jāatstāj, lai ir cilpa. Tad tā cilpa jāuzliek virsū ērcei un jāsavelk tā, lai ērce būtu apsieta ap vēderu. Tad abus diega galus nostiepjot katru savā virzienā paralēli ādai griež pulksteņrādītāja virzienā, kamēr ērce ir ārā. 
Pieturā sākām viens otru vēl pārbaudīt. Man uz vēdara pie nabas arī viena bija piesūkusies. Izrādās, arī Sarkasms māk izraut ērci. Turklāt tā vēl bija maza un nebija kārtīgi piesūkusies. 
Paldies milzīgs bijušajam klasesbiedram par to, ka man bija ērču izvilkšanas zināšanas.
Aizgājām pēc alus un atviegloti viņu izdzērām. Tas tomēr bija varoņgdarbs visu to laiku saglabāt mieru. Aizgājām uz pretējo benzīntanku sakopties un paēst. Tikām arī pie kartona kastes plakātiem.
Sākām iet uz priekšu un sapratām, ka vēlaizvien esam baigaj'mērcē. Ja mēs ietu uz priekšu, būtu baigi grūtu pa visiem tiem apvedceļiem kkur tikt. Uztaisījām plakātu ar uzrakstu Wroclaw  un no pieturas tomēr mēģinājām tikt cauri Varšavaibļe. Tas arī izdevās. Pusstundu gan kratījāmies cauri (tās būtu šausmas, to ceļu iet kājām). Abi atlūzām un, kad šoferis mūs pamodināja nesapratām vispār, ka ir jākāpj ārā.
Pieturā izkāpām un sākām atkal stopēt. Gandrīz tūlīt apstājās mašīna, kuras šoferis runāja angliski. VIņš mūs aizveda līdz Piotrowai. Tur lielveikalā par ~70 sant pieēdāmies (ar karti nevarēja maksāt un man liekas, ka pārdevēja mūs saprata un uzlika kkādu atlaidi). 
Tagad braucam uz Wrotslawu foršā džipā ar iespējams vēstniekiem vai kko tādu. Baigi čilīgie + mums tagad ir diezgan detalizēta Čehijas karte. 

09.08.2010.
Vakar mūs izlaida Wrotslavasākumā un parādīja, ar kuru tramvaju jābrauc. Lielveikals jau bija ciet un mēs uzzinājām, ka īstenībā visu laiku esam dzīvojuši pēc Polijas laika. Par laimi biļešu automātā tramvaja biļetes varēja nopirkt ar karti. 
Izbraucām cauri pilsētāi un gājām uz priekšu. Statoilā prasījām ceļu un paēdām MaDonaldā. Mēs turpinājām doties uz A4 ceļu un palikām pa nakti pļavā pie Fūru opieturvietas. 
Šodien aizgājām uz lielveilaku paēst un sapratām, ka esam naudu rēķinājuši pēc nepareiza kursa. Sanāca, ka viss ir bijis dārgāk, bet tik un tā lēti. Beidzot piepildīju savu sapni mazgāt matus lielveikala tualetē. 
Pēc tam devāmies uz šoseju/izdzērām pirmsstopēšanas alu un tagad 13:41 braucam uz CZ. Konkrētāk uz pagriezienu uz CZ.
P.S. aizmirsu pļavā guļammaisu.

10.08.1020.
Brauciens + nakts sanāca diezgan episks. Mūs izlaida pie vajadzīgā pagrieziena. Tālāk gājām nepārāk tālu, kad jau izdevās nostopēt čali, kurš runāja angliski. Cilvēks bija šokā, kas pastāstīju, ka krievu mūsu valstī ir visamz 40%. VIņš mūs izlaida nelielā pilsētā, kurai ātri izgājām cauri, un mūs drīz vien savāca pavecāks pāris miniatūrā mašīnā ar nobraukumu pāri 800 000. Brīnums, ka tas verķis tik ātri kustējās.
Komennaja Gorka mēs tikām izlaisti. Psēdējām benzīntankā, izdzērām alu un devāmies ārā no pilsētas. Dažādu aktivitāļsu dēļ mūsu vienīgais (nu jau) guļammais samirka. Tad musm izdevās tikt līdz Lubowai.
Mērce - šiten ātri paliek tumšs. Vēl krēslā iegājām Čehijā! [Visi poļi no pierobežas brauc uz čehiju pirkt alkoholu]. Kad jau bijām gandrīz zaudējuši cerības kaut ko nostopēt un domājām meklēt naktsmājas, izdevās nostopēt tukšu mini autobusu, kura šoferis mūs aizveda līdz Trutnovai.
Ceļš uz turieni gāja pa kalniem. Līkumi daudzi un asi, tumšs un fantastisks skats uz leju pa autobusa logu. Galā nonākot bija jau tumšs ~22:00. Izdomājām gulēt turpat grāvī uz bruģa. Zem sevis paklājām miskastes maisus un uz tiem salikām visas drēbes, kas bija. Sarkasmam bija sega! Tāpēc galīgi nesalām... sākumā. Ap diviem naktī Sarksms pamodās un mēs sapratām, ka palikt tur guļot varētu nebūt labi. Ātri savācāmies un gājām pa tumsu atpakaļ uz pilsētu. 
Benzīntanķā iedzērām karstu šokolādi un devāmies hoteļa/hosteļa meklējumos. Jāāā... Ap 4:00 bijām mēreni izstaigājuši visu pilsētu (vismaz sasilām) un nonācām vilciena stacijā. Tur arī uz soliņiem aizmigām. Ap 5:30 pamodos nosalusi. Uzbukņīju augšā Sarkasmu un ātri izdomājām, ka uz jaromeru vajag braukt ar vilcienu. Ātri nopirkām biļetes un aidā!
Galā abi jutāmies diezgan slimi. Iedzērām stacijā tēju un sākām meklēt vecpilsētu. Pēc neilgas maldīšanās tas izdevās. Šodien esam paspējuši paēst picērijā, ļoti daudz runāties infobirojā un izzināt, ka arī šito nakti nāksies pavadīt zem klajas debess. Dzeram alu mūsu pēdējā cerību vietā un domājam paprasīt vai ir pieejamas dušas.

Sveika, tautiņa, te rokenroļka ar pudeli Lāčplēša un šokolādi!

Gribēju pastāstīt par zvēru. Bet nekas garš nesanāks, jo man... lai cik dīvaini tas skanētu... nepatika. Vienkārši tāda varziņa ar feiliem, kas to visu padarīja daudz nebaudāmāku.

Sāksim ar to, ka man nebija naudas biļetei. Bija grandiozā ideja viltot - kas neizdevās, jo krāsa nebija pareizā.

Nu, es ar sindiju atmetām ar roku un braucām tāpat. Veiksmīgi tikām, līdz pat pusceļam uz zvēru mūs aizveda ar stopiem,kur mūs pārsteidza lietus. Ielīdām šķūnī un izdzērām alu, ko bijām nopirkuši Kuldīgā.

Pēc kādām divām stundām, pāris dubļu peļķēm un visādām citām ņegām nokļuvām tur. Satikām varzu ar cilvēkiem, un Sindija iegāja iekšā ar pārējiem.

Es mēģināju sastriļīt naudu - neizdevās, tad satiku vienu draudzeni, kas apsolījās izpaīdzēt - aizdeva pāris latus.

Dabūju aproci pa lētu cenu, noveicās ar čalīti, no kura es pirku to biļeti ^^

Iegāju iekšā, apkrāvies ar mantām vazājos kādas 3 h apkārt, meklēju Sindijas telti, kur man bija jāpiemitinās, satiku varzu ar pazīstamajiem, vismaz kādu puszvēru, paļerkstēju un tā tālāk, satiku arī Seksīgo Sarkasmu, respektīvi, Seksa un Sarkasma apvienojumu.

Tad BEIDZOT es satiku Sindiju, kad bija jau melna tumsa, nosviedu mantas un atplīsu uz pāris stundām aiz beša, noguruma un tā tālāk.

Mani pamodināja Sindija, Sekss un kaut kas vēl, kā rezultātā es biju visai nokaitināts, bet tas mainījās, pēc kāda laika.

Tad pienāca nakts, un mani atkal pārmāca nogurums - aizgāju gulēt.

Otrā diena man ir visai miglaini atmiņā - atceros, ka pamodos un intensīvi vazājos apkārt, satikdams vēl otru pusi Zvēristu un tā tālāk, vairāk vai mazāk noguru vazājoties, jo teritorija, kā vienmēr, ir milzīga. Atceros, ka uzskrēju virsū slapjam Seksam. Arrrr. :D

Tad vēl kaut kur uzskrēju virsū arī Sarkasmam, vispār - ļoti daudz vazāšanās.

Noklausījos sia Radikal, Vic Anselmo un vēl kaut ko, kas man patika.

āāāā, un vēl gājām izdzīt no Ilzes telts bliezējus, resp. pārīšus, kas bliezās viņas teltī bez jebkāda sakara.

Par to Sēters mani paaugstināja par Ventspils Respublikas Policistu vai ko tamlīdzīgu, un es dabūju čilli. ^^ Un viskiju.

Tad vēl kaut kas un tā tālāk un vazāšanās.

Un tad es aizgāju gulēt.

Nākamais rīts - karstā ūdens medīšana un pēc tam tirgošanās ar ēdienu.

Tad braucām mājās, un tās nebija labas atmiņas, tāpēc labāk pietiks. ^^

Aļus.

Man nepatika Zvērs, piedodiet, tauta.