Sveiki, te rokenrols un iet runa par dzejas zveju ļeņingradā tantu vaļeru dienā.

Tātad, aizeju uz turieni četros - stundu pirms noteiktā sākuma, ar domu - satikšu vilcēnu, tas ir, Sarkasmu un aizņemsim vietas.
Ko es redzu, kad ieeju:
Tukšums
Herbe, kas kravā krēslus
Smaidošs Sarkasms ar alus kausu uz dīvāna.

Tātad, sasveicinājāmies, ā, jā, pirms tam es nopirku cigaretes.
Pasēdējām, blabla, pastriļīju viņam alu, un sākām kaut ko gvelzt, pārrunājām savu dzeju un tā tālāk.

Tad atnāca Beāte, Ruta, ēē ēē, tad man kaut kā filma pazuda. Nu, tas ir, es īsti neatceros, kas pēc tam notika. Bet es zinu, ka parādījās Mārta, Vilcēna brālis un viņa meitene, ēē, AnnaVikaEša ar divām kaut ko, Sindija ar Santu, tad vēl tur bija arī Anna un ēēē tā meitene, kas viņai sēdēja blakus un kurai bija sarkana matu šķipsna, un viņa ir no mārtas kursa..Ofēlija parādījās jau pēc tam, kad sākās dzejas zveja, bļin, tur noteikti vēl kāds bija.. ā, Bocman's tač piepeldēja ik pa brīdim. Tāpat kā Ojārs un Runcis.
Nu jā, sēdējām, rēcām, dzērām alu, precīzāk, pārējie dzēra, es spēru no viņiem alu, ko lūpas apslapināt.

Tad sākās dzejas zveja, kas sākās visai štruntīgi - ne jau tāpēc, ka Herbe slikti lasītu vai lasītu sliktas lietas, bet tur bija kāds visai bezintelektuāls čalīts, kas atrada par ļoti uzjautrinošu izkliegt jēlības pēc katra teikuma, ko herbe pateica, par laimi, ar Herbes gādīgo pavēli un Bocmaņa vēl gādīgāko roku čalīts tika laipni izvadīts pa durvīm.

Tad uznāca kāds pavecāks vīrietis, kas lasīja visai.. apgarotu eseju vai ko tamlīdzīgu, un pēc tam palaida divas garas.. par dziesmām tās nosaukt nevar. Bet tas atstāja iespaidu. Jā, ap to laiku laikam arī parādījās ofēlija.

Tad tika pīpēts, jo tā mūzika cilvēkiem ar laiku apnika, un tad sāka kāpt dzejnieki. Uzkāpa vilcēns, veiksmīgi nolasīja, un tika pavadīts ar jaukiem aplausiem atpakaļ uz sēdvietu. Tad pastarpām kāpa pāris nothing special dzejnieki, tā meitene, kas pat pēc vilcēna ieteikuma turpināja lasīt tā, it kā tā telpa būtu ar ideālu akustisku un ideālu klusumu, tad tur bija vēl čalīts no Mūzikas Salona, mans uzvārdabrālis, kas izdevis krājumu es nezinu kādā veidā, jo tur viņam nasing spešal, tad tur bija tā meitene, kas lasīja mazliet flegmiski, bet tiešām labi un aizrautīgi, Runcis pastarpām kāpa vairākas reizes, laikam četras, un ar katru reizi izskatījās arvien vairāk dzēris, Ojārs vienkārši ar savu dziesmeli norāva jumtu, Bocmanis aptuveni tikpat labi, tad tur bija kaut kāds dīvains vīrietis ar parūku.. bija noteikti vēl kāds, ko es neesmu nosaucis. Jā, tur bija vēl kaut kāda Lote. To gan es neatceros.

Jā, pastarpām kāpu arī es.

Cilvēki saka, ka bija labi, tikai kaut kas pietrūka. :D Nu, nekas, vismaz gandarījums pašam un nākamreiz noteikti uzstāšos.

Pa starpām arī zuda cilvēki, atceros, ka nozuda Mārta, Anna ar tām tur, Ofēlija un pēc tam noteikti vēl kāds.

Ak jā, un es pirms Dzejas Zvejas dabūju pasēdēt pie ļeņingradas klavierēm.

Ak jā, un tā visa laikā Anna paspēja daudz izdzert šampanieti, man šķiet, ka es korķēju vaļā ceturto pudeli, un viņa paspēja nolasīt viena lieliska dzejnieka stāstu.. jā, kurš arī lasīja. Kaut es atcerētos viņa vārdu.

Un jā, šampanieša korķēšana bija lieliska. Tas notika kādā no dzertpīpētčurāt pauzēm, pusļeņingrada bija izgājusi ārā, un Anna nespēja atkorķēt pudeli.
Es, būdams rokenrols, iebāzu cigareti zobos, pavērsu šampja pudeli pret kaut kur tālāk no cilvēkiem, un izšāvu korķi. Pagriežos, pasmaidu un konstatēju, ka no pudeles šļācās ārā šampis. Pirmā instinktīvā doma - aiztaisīt ciet ar īkšķiem. Tā arī izdarīju, kā rezultātā visi, kas bija iznākuši no ļeņingradas, dabūja šampi. Tikai uz sevis, nevis sevī. Tad tika aiziets pie Herbes, pavēstīts par šampja eksploziju, dabūtas salvetes un visi kopīgi apslaucījās.

Jā, ap desmitiem aizgāju ar sindiju pastaigāties, un tad es braucu mājās.

Piektdien būs lieliska, lieliska diena. ^^