Paklājbumbuļi
Vakardiena bija jauka diena. Par spīti tam, ka sēdēju mājās. Mājās notika kāršu spēlēšana un monopols! Izrādās, ka es esmu uzlabojusi savas kāršu spēlēšanas prasmes. Tas gan nozīmē, ka man mīlestībā galīgi neveiksies. Savukārt Sarkasmam gan veiksies, cerams ka eksperimentā. xD
Bet pirms kārtīm Sarkasms un Reinis atklāja kaķus sevī. Tagad es zinu, ka viņus abus var nodarbināt ar kaķu bumbiņu. NEKAS NETIKA SALAUZTS! Es arī visam pa vidu tiku nedaudz pamētāta.
Un beigu beigās mēs nonācām pie monopola. Tā ir diezgan interesanta spēle. It īpaši, ja mājiņas tiek sadalītas uz pusēm, bet viesnīcas ir cepumi, kurus pie pārdošanas var apēst. Man par ļoti lielu brīnumu, es spēlējot monopolu pilnībā neizgāzos, tikai pierādīju to, ka man rēķināšana ir pilnīgi svešs jēdziens.
Vajadzēs atkārtot! <-- tas ir pavēles izteiksmē (izsaukuma zīme)
Jūrmala deg!
Jāāa, te atkal Sarkasms Sarkasmiņš.
Šodien Rīgas izbradāšanas vietā tika izlemts aizstopēt uz Jūrmalu. Jau sākot stopēt bija slapjas kājas, un es pats nezinu kpc bet visu laiku salstot smējos un smaidīju itkā būtu... nu neizteikšos :D
Protams tradicionālā [neapstājušos šoferu] mazliet nodiršana. Abās mašīnās skanēja krievu klubņiki. Kalbasa, yeah!
Pie jūras tik baisi balts ka tik labi sametās... Tālumā bija migla un dūmi - kāds laikam atkal negrib maksāt nodokļus un svilina mājas. Un alus garšoja, un sala tikai rokas un kājas. Un rokas es pēc tam apsildīju [pamatīgs smiekliņš] . Ceru ka kādam nebūs apsaldēti sāāāni :D
Atpakaļ vilciens un tantiņa kas diezgan dīvaini uz mums blenza un smaidīja pa visu ģīmi. Laikam atcerējās savu jaunību un marazmus ko cepa augšā :D
Bet vispār man ir žēl to nožēlojamo cilvēku kas nemāk būt pozitīvi stulbi. Pūstat, pūstat vien tālāk :D
Tgd esmu sasildījies ar pārtiku un tēju un wsp jūtos lieliski. Paldiesiņš.
Atāāa.
maltās gaļas nav
Iekš to telefona lietu nekādu ziņu. Labi vai žēl? Nezinu.
Sen jau gribējās ko pamainīt savā izskatā, vienīgi ne gluži svešu roku/kāju [var]darbību iespaidā [:D].
mkey, tgd par priecīgākām lietām. Rīt atkal foršā lietu-lietiņu diena. Rokenrõõls gan laikam nepiedalās šoreiz... Nu nekas, tad klejošu divatā ar sex'u [labi skan ne, bērni? :D]
hokejs+alus pus3jos pirms darba nav gluži tā labākā doma. Bet nu šodienu izvilku a rīt darba nav =] I pat miegs vairs īsti nenāk. Jā, ja mūsējie uzvarēs Slovākus tad es apsolu mēnesi neskūt olas. Un ja zaudēs - tāpat apsolu neskūt :D Toties apsolu izskūt paduses. Iespējams pat savas...
vispār dzeršana ir viena laba lieta. Kā pārstāju tā tik daudz brīva laika parādās ka tīri-vai-dirst-gribas aiz neko darīt :D
Vajadzētu uzorganizēt jeibogukautkāduturreju [neatceros kā īsti rokenrõõls sauca Ļeņina naktis]
dzejabogureja
Sveiki, te rokenrols un iet runa par dzejas zveju ļeņingradā tantu vaļeru dienā.
Tātad, aizeju uz turieni četros - stundu pirms noteiktā sākuma, ar domu - satikšu vilcēnu, tas ir, Sarkasmu un aizņemsim vietas.
Ko es redzu, kad ieeju:
Tukšums
Herbe, kas kravā krēslus
Smaidošs Sarkasms ar alus kausu uz dīvāna.
Tātad, sasveicinājāmies, ā, jā, pirms tam es nopirku cigaretes.
Pasēdējām, blabla, pastriļīju viņam alu, un sākām kaut ko gvelzt, pārrunājām savu dzeju un tā tālāk.
Tad atnāca Beāte, Ruta, ēē ēē, tad man kaut kā filma pazuda. Nu, tas ir, es īsti neatceros, kas pēc tam notika. Bet es zinu, ka parādījās Mārta, Vilcēna brālis un viņa meitene, ēē, AnnaVikaEša ar divām kaut ko, Sindija ar Santu, tad vēl tur bija arī Anna un ēēē tā meitene, kas viņai sēdēja blakus un kurai bija sarkana matu šķipsna, un viņa ir no mārtas kursa..Ofēlija parādījās jau pēc tam, kad sākās dzejas zveja, bļin, tur noteikti vēl kāds bija.. ā, Bocman's tač piepeldēja ik pa brīdim. Tāpat kā Ojārs un Runcis.
Nu jā, sēdējām, rēcām, dzērām alu, precīzāk, pārējie dzēra, es spēru no viņiem alu, ko lūpas apslapināt.
Tad sākās dzejas zveja, kas sākās visai štruntīgi - ne jau tāpēc, ka Herbe slikti lasītu vai lasītu sliktas lietas, bet tur bija kāds visai bezintelektuāls čalīts, kas atrada par ļoti uzjautrinošu izkliegt jēlības pēc katra teikuma, ko herbe pateica, par laimi, ar Herbes gādīgo pavēli un Bocmaņa vēl gādīgāko roku čalīts tika laipni izvadīts pa durvīm.
Tad uznāca kāds pavecāks vīrietis, kas lasīja visai.. apgarotu eseju vai ko tamlīdzīgu, un pēc tam palaida divas garas.. par dziesmām tās nosaukt nevar. Bet tas atstāja iespaidu. Jā, ap to laiku laikam arī parādījās ofēlija.
Tad tika pīpēts, jo tā mūzika cilvēkiem ar laiku apnika, un tad sāka kāpt dzejnieki. Uzkāpa vilcēns, veiksmīgi nolasīja, un tika pavadīts ar jaukiem aplausiem atpakaļ uz sēdvietu. Tad pastarpām kāpa pāris nothing special dzejnieki, tā meitene, kas pat pēc vilcēna ieteikuma turpināja lasīt tā, it kā tā telpa būtu ar ideālu akustisku un ideālu klusumu, tad tur bija vēl čalīts no Mūzikas Salona, mans uzvārdabrālis, kas izdevis krājumu es nezinu kādā veidā, jo tur viņam nasing spešal, tad tur bija tā meitene, kas lasīja mazliet flegmiski, bet tiešām labi un aizrautīgi, Runcis pastarpām kāpa vairākas reizes, laikam četras, un ar katru reizi izskatījās arvien vairāk dzēris, Ojārs vienkārši ar savu dziesmeli norāva jumtu, Bocmanis aptuveni tikpat labi, tad tur bija kaut kāds dīvains vīrietis ar parūku.. bija noteikti vēl kāds, ko es neesmu nosaucis. Jā, tur bija vēl kaut kāda Lote. To gan es neatceros.
Jā, pastarpām kāpu arī es.
Cilvēki saka, ka bija labi, tikai kaut kas pietrūka. :D Nu, nekas, vismaz gandarījums pašam un nākamreiz noteikti uzstāšos.
Pa starpām arī zuda cilvēki, atceros, ka nozuda Mārta, Anna ar tām tur, Ofēlija un pēc tam noteikti vēl kāds.
Ak jā, un es pirms Dzejas Zvejas dabūju pasēdēt pie ļeņingradas klavierēm.
Ak jā, un tā visa laikā Anna paspēja daudz izdzert šampanieti, man šķiet, ka es korķēju vaļā ceturto pudeli, un viņa paspēja nolasīt viena lieliska dzejnieka stāstu.. jā, kurš arī lasīja. Kaut es atcerētos viņa vārdu.
Un jā, šampanieša korķēšana bija lieliska. Tas notika kādā no dzertpīpētčurāt pauzēm, pusļeņingrada bija izgājusi ārā, un Anna nespēja atkorķēt pudeli.
Es, būdams rokenrols, iebāzu cigareti zobos, pavērsu šampja pudeli pret kaut kur tālāk no cilvēkiem, un izšāvu korķi. Pagriežos, pasmaidu un konstatēju, ka no pudeles šļācās ārā šampis. Pirmā instinktīvā doma - aiztaisīt ciet ar īkšķiem. Tā arī izdarīju, kā rezultātā visi, kas bija iznākuši no ļeņingradas, dabūja šampi. Tikai uz sevis, nevis sevī. Tad tika aiziets pie Herbes, pavēstīts par šampja eksploziju, dabūtas salvetes un visi kopīgi apslaucījās.
Jā, ap desmitiem aizgāju ar sindiju pastaigāties, un tad es braucu mājās.
Piektdien būs lieliska, lieliska diena. ^^