Pagājusī sestdiena Bubļikos.
Mājupceļu es atceros nedaudz miglaini. Zinu tikai to, ka no rīta man uz ceļa bija mežonīgs zilums, kas vēl tagad nav nogājis, bet no kurienes viņš ir radies es tiešām neatceros. Rīts, kā jau visi rīti bija diezgan miegaini, bet mēs pat pamanījāmies atrast šokolādi. Izejot no mājas izrādījās, ka ārā ir makten silts un radās doma, ka noteikti ir jāiet iedzert alus uz A-salu. Un to mēs arī pavisam noteikti darījām un atzīmējām pirmo vasaras dienu.
Tukumāāāa!
Te labs rīts no apslimušā Sarkasma.
Bija tāda lieta, ka Šembim bija dzimšanas diena. Nu dzima viņš sen, bet nolēmām to atzīmēt arī mūsdienās.
Tā kā Sekss nolikās ar veselības problēmām jau kādu brīdi pirms manis, man nācās meklēt citu stopēšanas biedru. Atradu Mārci. Nolēmām 15os satikties centrā. Nesanāca. Iedzēŗu pāris alus mājās, vēl mazliet Ļeņinos, un viss beidzās ar to ka uz šosejas bijām īsi pirms krēslas. Iedzēruši pirmsstopēšanas alu, mazliet pastopējuši un ļoti nosaluši, secinājām ka bezjēga. Aiztināmies uz tuvējuo vilcienu, kuru gaidot sasildījāmies un es aizskrēju lidz RIMI nopirkt alu, jo kā jau labi zināms man ļoti nepatīk vilcieni. Nopirkām biļetes līdz Milzkalnei (kāda kapeika tad jānokrāpj :D ), pa ceļam rēcām par pienapuiku konduktoru, kuram loti iespējams visu ceļu pretī sēdēja māte. Nu vismaz mums tā ļoti likās. Tukumā aizgājām līdz SuperGeto, satikām Šembi un visus pārējos, sapirkām alu (daži arī ko štengrāku / es arī skābulīti) un devāmies pie Šembja. Ceļš tāls, auksts, jānes alus. Šie bija sapirkuši nenormālu kvantumu k-kāda Pirts alus (bamslis). Pa ceļam tika izmēģināti dažādi advancēti alus stiepšanas veidi, kā rezultātā lūza koki.
Diezgan priecīgi, laimīgi un bez smagām traumām nonācām galā, kur uzreiz sākām uzpildīties. Izrādījās ka Pirts alus garšo tā, itkā vismaz 3 nedēļas būtu iekurinātā pirtī pavadījis. Man par laimi bija Lāčččplēsis. Toties Ance oficiāli tika pasludināta par Podplēsi (sk. ierakstu par poda iznīcināšanu). Vēlāk, pēc Šembja lūguma, telefoniski nodevu Seksam sveicienus ar lāpstu. Mārcis tostarp (atkal!), k-kādā sakarā bija paspējis nereāli ātri norubīties. Dzērām, dzērām.... dzērām. Daudz smējāmies un dzērām. Pēc ilgāka laiciņa, Šembis k-kādā mistiskā kārtā ņēma un atlūza, un cilvēkus tas šokēja. Ballīte pamazām sāka pieņemt galīgi mierīgus apmērus un izklīst arī mazliet. Daudz runājos ar Ekiņu un Anci (dzēruma nopietnās sarunas :D ). Pēcāk arī pats ņēmu un atlūzu.
No rīta pamodos ar sāpošu galvu. Ance man iedeva valterbundžu, no kuras padzēros un... atlūzu vēl uz kādu laiku. Vēlāk pamodos jau ar nesāpošu galvu, padzēru Lāčplēsi (kurš kā par brīnumu bija palicis pāri), vēlāk arī skābulīti, jo Ance ļoti gribēja lai šis tiek attaisīts. Ar Mārci devāmies uz šoseju, pa ceļam iekožot. Pirmsstopēšanas alus šoreiz izpalika (bet var uzskatīt ka tas bija vēl pie Šembja). Mēģinājām stopēt divatā, baigi nosalām, sildījāmies bendzīntankā. Secinājām ka jāsadalās. Nu nevis fiziski jāsadalās, bet jāstopē pa vienam. Paliku pieturā, Mārcis aizgāja mazliet uz priekšu saulītē. Nepagāja ne 5min, kad Mārcis jau laimīgi bija mašīnā un Rīgu. Bet es... ilgi ilgi nīku tajā krusta pieturā. Pa to laiku tika savākti vismaz 3-4 stopētāji, paspēju dabūt no k-kāda pāķa cigareti, paspēju nopietni apsvērt iespēju kustēties līdz kādam no tukuma bankomātiem un tad braukt majās ar vilcienu. Vēl k-kāds mudaks pie stūres pamanījās mēģināt mani notriekt. Protams, ziemā, kad ceļi slideni, tas ir ļoti pat gudri. Brr.
Beigu beigās tomēr sagaidīju mašīnu ar ļoti nerunīgu šoferi, kurš izskatījās uz k-ko nikns (secināju ka tas neesmu es :D ), un laimīgi tiku līdz Rīgai. Parādījās pirmās neveselības pazīmes.
P.S. Vēlāk uzzināju, ka Šembis ar Anci ballēties ir turpinājuši vēl ilgi, un viņiem taksometra šoferis pa nakti ir vedis šņabi pēc pasūtījuma :D
Paldies par uzmanību. SarkaSMS.